Karlo Levi romāns Kristus apstājās pie Eboli (1945) ir viens no itāļu literatūras spilgtākajiem darbiem par Itālijas dienvidu kultūru un sociālo realitāti, kas sakņojas autora personīgajā pieredzē – fašistu režīma laikā viņš tika izsūtīts uz nomaļu Lukānijas ciematu. Levi ar izcila vērotāja talantu izjusti apraksta turienes dabu, kungu un kalpu savstarpējās attiecības, vietējo zemnieku galējo nabadzību, viņu māņticību, sūro ikdienu un to, kā valsts un baznīca šos cilvēkus gadsimtiem ilgi atstājušas novārtā. Grāmatas nosaukums pauž ideju, ka pat kristīgā ticība un civilizācija līdz šai zemei nav nonākusi – pat Kristum šis nomaļais nostūris bijis par tālu. Lasītājam būs iespēja tieši un nepastarpināti pašam sastapties ar Galjāno sieviešu aizplīvurotajiem tumšo acu skatieniem, piedalīties valdošo šķiru un kungu ķīviņos, vērot garīdznieku raksturus, kopā ar vienkāršajiem ļaudīm izjust dienvidu saules versmi.
Karlo Levi (1902–1975) bija ārsts, rakstnieks, gleznotājs un aktīvs antifašists. Pēc izsūtījuma viņš kļuva par vienu no svarīgākajiem Itālijas intelektuāļiem, kurš lika sabiedrībai sadzirdēt vienkāršo zemnieku balsi. Vēlāk Levi darbojās politikā, iestājoties par demokrātiju un sociālo taisnīgumu. Viņa daudzpusīgā darbība apliecina spēju apvienot mākslu, literatūru un sabiedrisko atbildību, padarot viņu par vienu no 20. gadsimta nozīmīgākajiem Itālijas kultūras un politiskās domas pārstāvjiem.
No itāļu valodas tulkojis Ilmārs Zvirgzds.
Redaktore Tamāra Liseka.
Korektors Alnis Auziņš.
Grāmatas vāka un dizaina autore Rute Marta Jansone.

