Guntara Sietiņa grafikās īpaša vērība jāvelta tehnikai. Jebkuram grafikas veidam ir sava amplitūda un ierobežojumi. Izstādē būs eksponētas kompozīcijas galvenokārt mecotintas un akvatintas tehnikā. Mecotintai raksturīgs samtains melns tonis, tajā var panākt smalki niansētas pārejas, bet akvatinta piemērota vienmērīgu tonālu laukumu veidošanai. Autors izmanto abu tehniku priekšrocības, organiski sapludinot vienu ar otru. Izmantojot darba procesā jaunās tehnoloģijas, ir panākti arī daži novatoriski risinājumi.
Riņķa kvadratūra ir metafora mēģinājumam izdarīt neiespējamo. Neredzamo padarīt redzamu. Pēdējos gados par Guntara Sietiņa daiļrades galveno tēmu kļuvusi optisku ilūziju attēlošana. Holandiešu grafiķis Moriss Kornēlijs Ešers (Maurits Cornelis Escher, 1898–1972) savās sirreālajās konstrukcijās nojauc ierastās dimensijas, savukārt Sietiņš pierāda, ka cilvēka uztvere darbojas, sekojot smadzenēs jau esošajai informācijai. Vizuālie elementi, ko mākslinieks ietver kompozīcijās, – aplis (lode), kvadrāts, apdedzis koks, burti, cipari, simboli (bezgalības zīme) – dod vielu plašam filozofiskam naratīvam par laiku un telpu.
Par Guntara Sietiņa mākslas esenci kļuvusi lode, kurā spoguļattēlā atspīd apkārtējā pasaule. 1995. gadā viņš nonācis pie secinājuma, ka bez īstas metāla lodes fotografēšanas nevar pietiekoši labi radīt “ticamas ilūzijas” – 360 grādos deformētas telpas – attēlu. Refleksija tiek uztverta kā realitāte. Atsaucoties uz vēdisko domu par realitāti kā šķitumu – maiju, savā slavenajā grāmatā Fizikas dao (The Tao of Physics, 1975) amerikāņu fiziķis Fritjofs Kapra (Fritjof Capra, 1939) rakstījis: “Indras debesīs ir pērļu tīkls, kas izvietots tā, ka, ja jūs skatāties uz vienu no tām, pārējās tajā atspīd. Šādā pat veidā ikviens objekts pasaulē nav tikai tas pats, bet iesaista katru citu objektu, un patiesībā ir arī viss kas cits.” Mikrokosma un makrokosma attiecību filozofija, ka neeksistē kāds ārējs Visums, bet visas lietas ir savstarpēji saistītas, Guntara Sietiņa mākslā parādās kā spēle ar skatītāja uztveri, kurā mākslinieks ar optisku ilūziju rādīšanu uzdod jautājumus par realitāti.