Īmāns vienmēr vēlējies savai ģimenei, sievai un divām meitām, dot vislabāko, un beidzot tas ir iespējams. Viņš ir paaugstināts darbā, un tas nozīmē lielāku algu, lielāku dzīvokli un plašāku rocību. Taču Īmāna jaunie pienākumi darbā nozīmē milzu atbildību un godīgu dialogu ar savu sirdsapziņu, jo juristam dienā jāizskata pat 300 lietas, un daudzās no tām spriedums jau ir zināms – nāvessods. Kamēr Teherānas ielās aug politiskā spriedze un spēkā pieņemas protesti, noslēpumaini pazūd Īmāna pistole, un viņš pamazām zaudē saikni ar realitāti, tādējādi graujot paša ģimenē noteiktās robežas un sabiedrībā pieņemtās normas.
Francijas, Vācijas un Irānas kopražojuma filma Svētās vīģes sēkla ir trimdā dzīvojošā Mohammada Rasulofa (1972) jaunākais darbs, par ko viņam Irānā aizmuguriski piespriests astoņu gadu ilgs cietumsods, pēršana un mantas konfiskācija. Vētīdams dzimtenē notiekošo, viņš filmas sižetā iekļāvis arī arhīva kadrus, kuros redzams, kā irāņu likumsargi apspiež 2022. un 2023. gada protestu kustību Sieviete, dzīvība, brīvība, kas sekoja par "nepareizu galvassegas valkāšanu" arestētās jaunās sievietes Masas Amini nāvei. Valstī valdošo noskaņojumu viņš iekļāvis vienas ģimenes attiecībās, ko arvien vairāk apdraud paranoja.
Tā nav pirmā reize, kad viens no irāņu kino pazīstamākajiem autoriem Rietumu kultūrtelpā nonāk konfliktā ar Irānas valdību. Daudzas Mohammada Rasulofa iepriekš veidotās filmas ceļojušas pa festivāliem un tikušas arī godalgotas (filma Nav ļaunuma 2020. gadā saņēma Berlīnes kino festivāla Zelta lāci), kamēr pašu režisoru, kura darbos redzama "pret sistēmu vērsta propaganda", no valsts neizlaida, aizliedza strādāt un ne tikai draudēja ar brīvības atņemšanu, bet arī vairākas reizes piesprieda cietumsodu un arestēja (pirmoreiz 2010. gadā). Taču visu noteikto laiku Mohammads Rasulofs nepavadīja aiz restēm, un rūpīgas plānošanas rezultātā pērn viņam izdevās dzimteni pamest – pēc nogurdinošas bēgšanas, kas ilga teju mēnesi, viņš nostājās uz Kannu sarkanā paklāja. Mohammadam Rasulofam politisko patvērumu sniedza Vācija, bet par filmas Svētās vīģes sēkla aktieru likteni un to, vai viņi ir drošībā, režisoram nav informācijas.
Filmas Svētās vīģes sēkla pirmizrāde notika Kannu kino festivālā, kur tā bija iekļauta oficiālā konkursa programmā un bija nominēta Zelta palmas zaram. Pavisam tā saņēma piecas balvas, bet nav pirmā Rasolofa filma, kas iekļauta Kannu kino festivāla programmā. 2011. gada festivāla apakšprogrammā Un Certain regard jeb Īpašais skatiens demonstrēja filmu Atvadas, pēc diviem gadiem – Manuskripti nedeg, kas saņēma Starptautiskās kinokritiķu federācijas FIPRESCI balvu, un Neuzpērkamais (2017) tika atzīts par programmas Īpašais skatiens labāko filmu.
Filma Svētās vīģes sēkla bija nominēta Holivudas Ārzemju preses asociācijas balvai Zelta globuss, trīs Eiropas Kinoakadēmijas balvām (labākā Eiropas filma, režisors un scenārists) un ir viena no trīs Irānas līdzproducētām filmām, kas nominēta ASV Kinoakadēmijas balvai Oskars; balvas saņēmušas divas – Asgara Farhadi drāmas Šķiršanās (2011) un Komivojažieris (2016). Pats Rasulofs kopš 2017. gada ir ASV Kinoakadēmijas biedrs.
Filmu Svētās vīģes sēkla no 7. februāra demonstrēs Rīgas kinoteātros Forum Cinemas, Apollo Kino, Cinamon, Splendid Palace, Kino Bize, kā arī kinoteātrī Auseklis Talsos.