Kardināle, kas kļuva slavena ar lomām kinorežisoru Lukīno Viskonti un Federiko Fellīni filmās, tēloja kopā ar citām tā laika kinozvaigznēm, starp kurām bija Bērts Lankasters, Alēns Delons un Henrijs Fonda.
Viņa nomira savu bērnu klātbūtnē, un apbedīšanas laiks un vieta vēl nav noteikti, sacīja reklāmaģents Lorāns Savrī.
"Viņa atstāj mums brivas un iedvesmotas sievietes mantojumu gan kā sieviete, gan kā māksliniece," sacīja Savrī.
Itālijas kultūras ministrs Alesandro Džuli nosauca Kardināli par "vienu no visu laiku dižākajām itāliešu aktrisēm", kas iemiesojusi "itāliešu grāciju".
Kardināle piedzima sicīliešu ģimenē Tunisas piepilsētā Laguletā. 16 gadu vecumā viņa uzvarēja skaistumkonkursā kā "skaistākā itāliešu sieviete Tunisā", kura balva bija brauciens uz Venēcijas kinofestivālu.
Kardināle bija plānojusi kļūt par skolotāju, tomēr tēvs pārliecināja viņu pievērsties kino karjerai un viņa drīz kļuva par vienu no slavenākajām aktrisēm Itālijā, lai gan sākumā nezināja ne vārda itāliski, protot tikai franču, arābu un sicīliešu valodas.
20 gadu vecumā "es kļuvu par pasakas varoni, simbolizējot valsti, kuras valodu es tikpat kā nepratu," Kardināle rakstīja 2005.gadā izdotajā autobiogrāfijā "Manas zvaigznes".
Kardināles balss sākumā tika dublēta itāliski, līdz viņa 1963. gadā filmējās Fellīni kinolentē 8 1/2, kuras režisors pieprasīja aktrisei izmantot savu balsi. Tajā pašā gadā viņa filmējās Viskonti drāmā Leopards.
"Viskonti gribēja, lai es būtu brunete ar gariem matiem. Fellīni gribēja, lai es būtu blondīne," atcerējās Kardināle.
Kinokritiķi dēvēja viņu par "pēckara Eiropas glamūra iemiesojumu".
Kardināle piedalījās arī vairākās Holivudas filmās, tostarp Bleika Edvardsa filmā Sārtā pantera un Henrija Hataveja filmā Cirka pasaule, tomēr atteicās pārcelties tur uz dzīvi.
Lai gan Kardināli daudzi iekāroja, viņa par savu "vienīgo mīlestību" atzina neapoliešu režisoru Paskvāli Skvitjēri, ar kuru nodzīvoja kopā 42 gadus no 1975.gada līdz Skvitjēri nāvei 2017.gadā.
Kardināle desmitiem gadu ilgās kino karjeras laikā ir filmējusies 175 filmās un ieguvusi goda balvas Venēcijas un Berlīnes kinofestivālos.
Viņa bija sieviešu tiesību aizstāve un 2000.gadā tika iecelta par UNESCO labas gribas vēstnieci.