Laika ziņas
Šodien
Viegls lietus

NKC piešķirs finansējumu 28 filmu projektiem

2. aprīlī Nacionālais Kino centrs (NKC) apstiprināja 2014.gada filmu projektu ražošanas konkursa rezultātus, informēja centra pārstāve Astra Spalvēna. No izvērtētājiem 48 projektiem atbalstīti 28 ar kopējo finansējumu gandrīz 1,5 miljoni eiro.

Animācijas filmu projektiem piešķirti 23% jeb 342 501 eiro, dokumentālo filmu projektiem - 18% jeb 268 044 eiro un spēlfilmu projektiem 59% jeb 878 590 eiro. Finansējums paredzēts filmu ražošanai, kuru plānots uzsākt vai pabeigt šogad.

Finansējums vairāk nekā 800 000 eiro apmērā tiks piešķirts trīs jaunu spēlfilmu ražošanai un Dāvja Sīmaņa spēlfilmas Pelnu sanatorija pabeigšanai. 

Režisors Renārs Vimba veidos filmu Es esmu šeit (studija Tasse Film). Tā būs aizkustinošs stāsts par meiteni Raju (17) un viņas brāli Robi (12), kas spiesti dzīvot kopā ar vecmammu Olgu, jo viņu tēvs miris un māte aizbraukusi meklēt darbu Anglijā. Pretēji bērnu gribai vecmamma vēlas pārdot lauku īpašumus, kas piederējuši viņu tēvam, bet situācija mainās pēc Olgas nejaušās nāves. Rajai un Robim ir jāizvēlas – vai ziņot par viņas nāvi un nokļūt bērnu namā, vai noslēpt šo faktu un cīnīties par savām dzimtajām mājām un ģimeni. Raja kļūst par ģimenes apgādātāju un reizē piedzīvo savu pirmo mīlestību.

Finansējums piešķirts arī Lailas Pakalniņas filmi Ausma (studija Kompānija Hargla). Filmas Ausma sižetam ir kaut kas kopīgs ar padomjlaika propagandas pasaku par pionieri – varoni Pavļiku Marozovu, kas nosūdzēja savu tēvu padomju drošības orgāniem. Atriebjoties ģimene viņu nogalināja. L. Pakalniņa izmanto šo propagandas stāstu, lai mēģinātu radīt tādu filmas telpu, kam pilnīgi noteikti nav nekāda sakara ar to, kāda tā bija, bet drīzāk ar to, kādu oficiālā vara to vēlējās redzēt atainotu. Jančuks ir pionieris, kas dzīvo kolhozā Ausma. Viņa tēvs ir kolhozu sistēmas (padomju iekārtas) ienaidnieks. Jančuks nosūdz tēvu par to, ka tas grib nodedzināt kolhoza valdi. Tēvs dēlam atriebjas vai izsakoties tiešāk – tēvs nogalina dēlu. Kurš šajā vecajā pasakā šodien ir labais, kurš – sliktais? Jeb par to, ka "saspiestas smadzenes ir bīstamas vienmēr".

Trešā spēlfilma, kurai konkursā piešķirst finansējums, ir Aigara Graubas filma Nameja gredzens (studija Platforma). Filmas darbība risinās 13. gadsimta pirmajā pusē, Zemgale. Pēc valdnieka Viestura un viņa dēlu negaidītas nāves par karali Zemgalē kļūst jaunais Namejs. Bet karaļa varas gredzenu un tiesības valdīt šajā bagātajā un nozīmīgajā vietā jau iekārojis cits -  Maksis, pāvesta sūtīts izputējis augstmanis, kuram visi līdzekļi un paņēmieni ir gana labi, lai sasniegtu kāroto – varu. Vai viņam pretī spēs stāties Namejs, kas zina senās tautas zintis un karamākslu, kam pieder skaistās Laugas mīlestība un karaļa varas gredzens, kas slēpj noslēpumu. "Nameja gredzens ir sena rotaslieta, viena no retajām, ko nēsājam vēl šodien. Un tieši tas ir unikāli un raisīja manu kā scenārista un režisora interesi – kā tas nākas, ka mēs ļoti komfortabli un pārliecinoši ikdienā nēsājam pirkstā karaļa gredzenu! Mēs katrs esam karalis. Ko īsti tas nozīmē un kādu atbildību tas uzliek?" filmā centīsies noskaidrot režisors Aigars Grauba.

Finansējums vairāk nekā 300 000 eiro apmērā tiks piešķirts deviņām animācijas filmām. Trīs animācijas filmas, kas saņēmušas augstāko punktu skaitu ekspertu vērtējumā, ir daudzveidīgas gan formas, gan satura ziņā.

Viena no tām ir Vladimira Leščiova īsfilma Aiz loga (studija Lunohod). Animācijas filmas sižeta pamatā ir filozofiski romantisks skats uz cilvēka dzīvi caur četriem gadalaikiem. Īsumā stāstu var raksturot šādi: sieviete strādā par sētnieci. Viņa raksta vēstules, sagaida pavasari un pavada rudeni. "Runājot par filmas galveno tēlu, tas ir mans veltījums visām Rīgas pagalmu "raganām" - tantēm-sētniecēm, kuras gadiem ilgi pievērsušas manu uzmanību ar savu īpašo izskatu un smago darbu. Salīdzinot ar citiem garāmejošiem parastiem darba un bezdarba ļaudīm, viņas vienmēr šķiet visradošākās un valdzinošākās būtnes otrā loga rūts pusē," stāsta režisors V. Leščovs.

Finansējums piešķirts arī Signes Baumanes pilnmetrāžas animācijas filmai Akmeņi manās kabatās (studija Lokomotīve). Filma par depresiju, kuras laikā jauna māksliniece, cīnoties par savu veselo saprātu, asprātīgi un ar iztēli runā par savas ģimenes vājprāta noslēpumiem. Filmas producents Roberts Vinovskis uzsver filmas universālo nozīmīgumu: "Lai arī šis stāsts ir veidots universāls un labi saprotams plašai auditorijai, tomēr tajā ir arī gana daudz kolorīta, kas saistās ar autores un viņas ģimenes dzīvi un realitāti Latvijā - Signe Baumane jau ilgstoši dzīvo Ņujorkā, ASV. Turklāt biogrāfiska pilnmetrāžas filma animācijas žanrā ir liels retums."

Trešā filma, kura saņēma vislielāko punktu skaitu, ir Nila Skapāna animācijas īsfilma Marsietis (studija Lokomotīve). Tas būs fantastikas un piedzīvojumu žanra stāsts maziem bērniem. Stāsts par to, kā citplanētietis nolaupa kādu puišeli, un par to, kā tas ir – būt rotaļlietai. Kāds puišelis tiek pie jaunas mantiņas – marsieša lidojošajā šķīvītī - un tad notiek piedzīvojums.

Finansējums gandrīz 270 000 eiro apmērā tiks piešķirts 15 dokumentālo filmu projektiem, kas skar ļoti plašu aktuālu tēmu loku, tostarp arī 4 augstāko punktu skaitu ieguvušie projekti.

Dokumentālo filmu Inga dzird (studija Elm Media) uzņems režisors Kaspars Goba. Filma ir stāsts par nedzirdīgu ģimeni un centieniem izveidot savu biznesu un grūtībām, ar kādām uzņēmuma izveides un vadīšanas gaitā sastopas nedzirdīgi cilvēki. Filmas galvenā varone Inga ir vienīgā dzirdīgā Latvijas laukos dzīvojošā nedzirdīgo ģimenē. Kopš septiņu gadu vecuma Inga ir bijusi ģimenes tulks sadarbībā ar dzirdīgo pasauli un šobrīd viņas lielākais izaicinājums ir palīdzēt ģimenei izveidot uzņēmumu, lai nodrošinātu iztikšanu Latvijas laukos, kur nodarbinātības iespējas ir ierobežotas, bet cilvēkiem ar invaliditāti - gandrīz neesošas. Taču tajā pašā laikā 15 gadus vecajai Ingai jāpabeidz pamatskola. 

Finansējums piešķirts arī Ilzes Burkovskas – Jacobsen animētajai dokumentālajai filmai Mans mīļākais karš. Filma ir inovatīvs projekts – biogrāfiska animēta dokumentālā filma ar pretkara vēstījumu globālai auditorijai. Filmas sižetiskā līnija seko režisores cilvēciskajai izaugsmei – no bērnišķīgas rotaļu fascinācijas līdz patstāvīgai un kritiskai attieksmei pret kara un bruņoto konfliktu postošo ļaunumu.

Tiks uzņemta arī Jura Pakalniņa dokumentālā filma Bīstamie sakari. Krievijas maigā vara (studija Mistrus Media). Filma par Krievijas "maigās varas" izpausmēm vairākās neatkarīgās valstīs, kas uzdos jautājumus par to, kas tieši slēpjas zem Krievijas politikas instrumenta "maigā vara" un vai un kā šī "diplomātija" darbojas, kā arī meklējot atbildes, vai valstis, kurās Krievijas "maigā vara" tiek izmēģināta, veic kādus pasākumus, lai to novērstu. Filmā tiks iesaistīti trīs Baltijas valstu producenti un kopīgi tiks meklēta atbilde nopietnam ģeopolitiskam jautājumam, kas var izraisīt sekas ilgtermiņā.

Finasējumu saņēmusi arī Viktora Bukulta dokumentālā filma Deju laikmets (studija Vides Filmu studija). Filmas stāsts ir par Latvijā maz zināmo, Rietumvācijā dzīvojošo latviešu multimediju mākslinieku Induli Bilzēnu, kas kļuva par ideoloģisko skolotāju pasaules deju skatuves leģendai – DJ Westbam, un atstāja nepārprotamu ietekmi uz Eiropas agrīno deju mūzikas kultūru un sabiedrību 90. gados. Bilzēns palīdzēja attīstīt un paplašināt arī Latvijā jauno deju mūzikas kultūru, ieviesa vairākus Latvijas mūzikas videi būtiskus jauninājumus – ideju par jaunu privāto radiostaciju, eksperimentus dažādos medijos un mākslas nozarēs. 

Konkursā iesniegtos projektus vērtēja NKC spēlfilmu eksperti Andis Mizišs un Edmunds Jansons, animācijas filmu eksperti Zane Balčus un Dzintars Krūmiņš, dokumentālo filmu eksperti Pēteris Krilovs un Anna Rozenvalde, kā arī NKC pārstāvis (visās ekspertu komisijās) Uldis Dimiševskis. Ar mērķi veicināt sabiedrības interešu ievērošanu šajā konkursā pilota projekta ietvaros ekspertu komisiju darbam tika piesaistīti arī kultūras un sabiedrisko organizāciju izvirzīti konsultatīvie pārstāvji, kas ekspertiem sniedza rekomendējošu ieteikumu, atbalsot publiskā finansējuma piešķiršanu tādiem projektiem, kas ir aktuāli un nozīmīgi dažādiem Latvijas filmu skatītājiem Latvijā. Projektu izvērtēšanā līdzdarbojās: Latvijas Universitātes Antropoloģijas studiju katedras docente Ieva Raubiško, žurnālists Olģerts Tipāns un kino blogere Paula Laurinoviča.  

Ar detalizētu finansējuma sadalījumu iespējams iepazīties Nacionālā kino centra mājas lapā: www.nfc.lv

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Ir vieglāk!(2)

Ko tur liegties – kad esat pilsētā, publiskā vietā, reizēm sāk spiest vēdera lejasdaļā un ir steidzami jādomā, kā šo smagumu izbeigt. Ir ļaudis, kuri var ātri izdarīties virs jebkura cauruma, e...

Kam tiek skaļākie aplausi

Vienīgais atslēgvārds, kas nāk prātā, raksturojot šā gada Eiropas teātra balvas ieguvējus, ir daudzveidība

Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja