94 gadu vecumā mirusi izcilā latviešu gleznotāja Biruta Baumane

Kurā mākslinieces ir vairāk? Dzīvē, kad iznāca sastapt, pret nogāzi ejam. Šķita, ka šī būtne mazliet virs zemes staigā. Gaišu Aizsaules ceļu!

Biruta Baumane. Boriss Bērziņš. Divi mākslinieki, ar kuriem es latviešu glezniecības pasaulē mēģinu ieiet, bez kuriem es no turienes netieku laukā. Divas reizes manā mūža notika līdzīgi: ieejot ekspozīcijā, aiz loga rūmējās krēsla, šaudījās vēju brāzmas un krita retas un savādas cetrurtdaļlietus lāses. Šķendējos, ka gleznas ir spītīgas, ar mani nerunā. Pat sieviešu plikņi neiedarbojas. Bēdīgs tapis no āra un iekšķīgās dabas, sļūcu uz izejas pusi. Es jau stenderēs, kad aiz muguras jūtu pēkšņu un lielu gaismas plūsmu. Saule, no kurienes uzradusies, gāžas telpā pa visām logu ailēm. Itin viss izmainījies, krāsas atdzīvojušās, Borisa Bērziņa gadījumā lazējumi spīd, zelts laistās, Birutas Baumanes gleznās teatrāla vide magnētiski pievelk, bet sevišķi portreti iemija mani kā zemē, liekot vērties tajos un iztēloties redzamo tēlu dzīves ziņu. Biruta Baumane, portretējot pati sevi, man prātā no diviem audekliem- ar palsu šķidrautu pār seju un ar aveņkrāsas šalli ap kaklu un pāri plecam. Kurā