Galerija Asni uzsāk rudens izstāžu programmu ar grupas izstādi Adonīda sindroms, kuras kurators – korejiešu mākslas pētnieks Čoi Tae-ho – apvienojis māksliniekus no Korejas un Latvijas. Izstāde reflektē par skaistuma standartiem, vīriešu ķermeņa uztveri un identitātes konstrukcijām mūsdienu sabiedrībā. Tajā tiek eksponēti mākslinieku Seo Ujongas (Seo Ujeong), Junga Čulga (Jung Choulgue), Riu Juhanga (Ryu Juhang) un Līgas Spundes jaunradītie darbi.
Izstādes kurators Taeho Čoi (Taeho Choi) raksta: Ar Adonīda sindromu (jeb Adonīda kompleksu) sirgstošie vīrieši ir apsēsti ar savu izskatu. Grieķu mitoloģijā Adonīds bija izskatīgs jauneklis, kuru dievināja skaistuma dieviete Afrodīte un kurš pēc nāves tika pārvērsts par anemoni. Viņš jau izsenis tiek uzskatīts par vīriešu skaistuma simbolu.
Korejas sabiedrība ir izteikti kolektīvistiska, kurā lielu lomu spēlē sociālais statuss, atpazīstamība un piederība noteiktai grupai. No tā arī izriet, ka sekošana aizvien jaunām tendencēm, bieži ir viens no pašsaprotamiem soļiem, lai iekļautos sabiedrībā. Sagrozītā apziņa par skaisto un apsēstība ar izskatu Korejā ir dziļi iesakņojies sociāls un kultūras fenomens, kura saknes meklējamas tradicionālo un mūsdienu vērtību kompleksā mijiedarbībā. Tradicionālajā korejiešu kultūrā skaists ir slaids cilvēks ar harmoniskiem sejas pantiem un gludu ādu. Tomēr mūsdienās šīs vērtības ir mainījušās: plašsaziņas līdzekļu un citu kritēriju ietekmē prasības attiecībā uz izskatu ir kļuvušas ļoti specifiskas un stingras.
K-pop mūzikā, TV seriālos un filmās neatslābstoši tiek izcelti noteikti skaistuma standarti, turklāt šie standarti attīstās neticami strauji. Tā kā slavenību izskats tiek uzskatīts par skaistuma mērauklu, sabiedrība arvien vairāk cenšas sekot šiem ideāliem. Līdzcilvēku spiediens par to, kā citiem būtu jāizskatās, rada lielu psiholoģisku stresu, jo īpaši uz jauniešiem, kuriem sabiedrības gaidas un plašsaziņas līdzekļu virzītie skaistuma standarti būtiski ietekmē viņu uztveri pašiem par sevi.
Apsēstība ar izskatu, ko mānīgi dēvē par “rūpēm par sevi”, ir komercializēta. Korejā, kur sabiedrības novērtējumam ir liela nozīme, izskats joprojām ir spēcīgs personisko vērtību noteicošais faktors. Savā nesenajā pētījumā es kā kurators īpaši pievērsos jautājumam par dzimuma disforiju, un, lai gan šie traucējumi ir sastopami arī citu kultūru pārstāvjiem, Korejas kultūras kontekstā tie iegūst pastiprinātu nozīmi. Lielākā daļa cilvēku uzskata, ka izskats ir izšķirošs cilvēka vērtības un panākumu faktors. Korejas plastiskā ķirurģija – metodes, pielietotās inovācijas, ķirurgu precizitāte un meistarība – ir starptautiski atzīta, tādēļ uz Koreju šo mērķu vadīti ierodas daudzi ārvalstnieki.
Latvija un Koreja ir neatkarīgas republikas ar līdzīgu vēsturi: neatkarību tās pasludināja Pirmā pasaules kara periodā, tomēr valsti izveidoja vien pēc vairāk nekā 50 gadiem. Abās valstīs norisinājās arī satraucoši notikumi, kad tās iestājās pret lielvarām – Latvija pret Padomju Savienību un Koreja pret Japānu. Valstu trauksmainā pieredze uzskatāmi atspoguļojas veidos, kādos mākslas kustības ir atklājušās līdzīgās kategorijās katras valsts mākslas vēsturē.
Šī izstāde, ko veido četru korejiešu un latviešu mākslinieku darbi, tiecas izzināt šīs parādības. Tā piedāvā telpu, kurā skatītāji var sastapties un reflektēt par abu tautu estētiskajiem standartiem, vienlaikus ņemot vērā arī mākslinieciskās solidaritātes potenciālu, kas rodas atšķirīgās kultūrās, daloties pieredzē mākslas jomā.
Seo Ujonga (Seo Ujeong)
Seo Ujonga (dz. 1970, Pusana) ir korejiešu laikmetīgā māksliniece, kas nodarbojas ar glezniecību, grafiku, instalācijām un jauktajiem medijiem. Viņa ieguvusi bakalaura grādu tēlotājmākslā (1995) un maģistra grādu grafikā (1999) Honikas Universitātē, maģistra grādu glezniecībā Pratt Institute Ņujorkā (2004), kā arī doktora grādu glezniecībā Honikas Universitātē (2018). Māksliniece ir īstenojusi 23 personālizstādes Korejā un ārvalstīs, tostarp So Ordinary Doubt (Easel Gallery, Busana, 2025), RED PHObia (Arian Gallery, Busana, 2024), South of the Border, West of the Sun (LAZY MIKE Gallery, Seula, 2024), Moving Gaze: Technology, Human, Nature (Space Wonji, Busana, 2024) un Art and Environment: Glocal Project #1 (Art Zone_p, Busana, 2024).
Seo piedalījusies vairāk nekā 200 grupu izstādēs visā pasaulē un viņas darbi tikuši izstādīti nozīmīgos mākslas gadatirgos, tostarp Kiaf Seoul, Korea Galleries Art Fair, Art Busan un Focus London.
Viņas darbi ir daļa no Korejas Nacionālā laikmetīgās mākslas muzeja mākslas bankas kolekcijas (2018–2019). Māksliniece saņēmusi vairākas balvas, tostarp Grand Prix konkursā New Art Competition (2010), Izcilības balvu (Excellence Award) Manhattan Arts International Competition (2004), Izcilības balvu no Pratt Institute (2002) un godalgu Korejas laikmetīgo grafiķu asociācijas konkursā (1997).
Jungs Čulgs (Jung Choulgue)
Jungs Čulgs (dz. 1979) ieguvis bakalaura grādu (2007), maģistra grādu (2010) un doktora grādu (2020) Rietumu glezniecībā Dankukas universitātē. Viņa radošā prakse pievēršas nepierastiem un perifēriem elementiem, cenšoties radīt savstarpēju saikni, nevis atstumtību. Ar instalācijām, projektiem un ar rokām šūtiem diegu zīmējumiem mākslinieks pievērš uzmanību niansēm, kas veicina poētisku iztēli un līdzāspastāvēšanas iespēju.
Izlases personālizstādes: Lingering Moment (SongEun Art Cube, Seula, 2010), Brother Tailor Shop (Project Space Yeongdeungpo, Seula, 2021), Later, Later, Later (Gallery 2, Seula, 2023) un Became a Cloud, Became a Pearl (Tedžonas mākslas muzejs, Daejeon Creation Center, 2023). Grupas izstādes ietver You Are Me (SeMA Warehouse, Seula, 2022), Doosan Curator Workshop Planning Exhibition #2 (Doosan Gallery, Seula, 2023) un Singing Gestures (MMCA Changdong Residency, Seula, 2024).
Riu Juhangs (Ryu Juhang)
Riu Juhangs (dz. 1984) ir fotogrāfs un režisors no Seulas, kura darbs ietver gan komerciālus projektus, gan laikmetīgo mākslu. Viņš studējis reklāmu un vizuālo dizainu Konkukas universitātē, kā arī ieguvis maģistra grādu fotogrāfijā un dizainā Honikas universitātes maģistrantūrā. Viņa darbos redzama precīza emocionalitāte, kas apvienojas ar izsmalcinātu vizuālo valodu. Mākslinieks izmanto plašu tehnisko līdzekļu spektru - sākot no mākslīgā intelekta līdz kinematogrāfiskai producēšanai -, neuzliekot sev jebkādus tehniskus ierobežojumus. Ar fotogrāfijas un kustīgā attēla palīdzību Ryu pēta, kā veidojas identitāte, vēlmes un estētika mūsdienu attēlu pārsātinātajā kultūrā.
Viņa personālizstāžu vidū ir INTERLANDSCAPE (The Trinity Gallery, Seula, 2020), BLOSSOM BLOSSOM BLOSSOM (The Trinity & Metro Gallery, Seula, 2016) un White Night (白夜) (Biwon Gallery, Seula, 2015). Ryu darbi iekļauti arī grupu izstādēs, tostarp Spring Erotic Paintings (春畵圖) (Noblesse Collection, Seula, 2019), MIRACLE CITY 2 (The Trinity Gallery, Seula, 2018), Double Art Christmas Exhibition (LG Uplus Art & Healing Gallery, Seula, 2017) un MIRACLE CITY (The Trinity & Metro Gallery, Seula, 2017).
Līga Spunde
Līga Spunde (1990) dzimusi Rīgā, Latvijā. Savus darbus bieži veido kā multimediālas instalācijas, kurās personīgi stāsti cieši savīti ar apzināti konstruētu fikciju. Radot plašu, bet reizē smalku tematisku tīklojumu, darbos tiek ietvertas atsauces uz dažādiem laikiem un simboliem. Interpretācijas precizitāte un jauniegūtais konteksts kļūst par personīgās pieredzes paplašinājumu, aizsniedzoties līdz vispārzināmām patiesībām. Darbi tiek risināti visdažādākajos materiālos un medijos.
2016. gadā beigusi Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās komunikācijas nodaļas maģistrantūras studijas ar diplomdarba projektu Pārgājiens, kas ieguvis Startpoint Prize 2016 žūrijas atzinību, kā viens no trim labākajiem Eiropas mākslas augstskolu absolventu projektiem. 2020. un 2022. gadā nominēta Purvīša balvai.
Regulāri piedalās izstādēs un mākslas projektos gan Latvijā, gan ārzemēs. Nesenākie no tiem: MMCA Changdong Residency (2024, Seula, KR), Mērījumi, Survival Kit 15, (2024, Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs, Rīga, LV), Down the Rabbit Hole (2024, Mo Muzejs, Viļņa, LT), Identity Flux (2024, Garage Rotterdam, NL), Panic Attack on a Sunny Day (2023, Galerija Tuesday to Friday, Valensija, ES), The Real Show (2022, CAC Brétigny, Parīze, FR), My Bitter Sweet Frankenstein Body (2022, Titanik, Turku, FI), Being Safe Is Scary, Survival Kit 11 (2020, Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs, Rīga, LV), Kad elle būs pilna, mirušie staigās pa zemi (2019, Kim? Laikmetīgās mākslas centrs, Rīga, LV).
Līgas Spundes darbi atrodami Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, VV Foundation, Zuzāns Collection, Signet Bank un SEB Bank, kolekcijās, kā arī privātkolekcijās Latvijā un citur Eiropā.