Laika ziņas
Šodien
Viegls lietus
Rīgā +8 °C
Viegls lietus
Pirmdiena, 6. maijs
Didzis, Gaidis

Dārgais, esi pret mani bargāks! Kaisles karavāna Londonā

Rudens sezonas hiti Londonas muzikālajā dzīvē – opera Dons Žuans un pianista Igora Levita Bēthovena cikls.

Teātra izrādē ir ārkārtīgi svarīgs pirmais un pēdējais skats, tāpat kā grāmatā – pirmais un pēdējais teikums. Britu režisors Ričards Džonss savu jauniestudējumu – Volfganga Amadeja Mocarta Donu Žuanu Anglijas Nacionālajā operā – sāk un noslēdz spoži.

Dons Žuans un Leporello stāv kādas pelēcīgas bordeļa tipa viesnīcas gaitenī, kurā plūst sieviešu karavāna. Tās ir dažāda vecuma dāmas, visas ģērbtas melnā, visas alkst dona Žuana uzmanības un glāstu. Ar katru no viņām leģendārais mīlnieks uz dažām sekundēm pazūd aiz durvīm. Leporello lūr pa atslēgas caurumu. Savu misiju dons Žuans pilda autopilotā, bez liekām emocijām.     

Daudz kaislīgāk dons Žuans izturas pret donnu Annu, kura šajā izrādē atgādina burleskas un mākslinieciskā striptīza dīvu Ditu fon Tīsu. Donnai Annai patīk erotiskās rotaļas ar sadomazohisma notīm. "Dārgais, esi pret mani bargāks!" saka viņas skumjās acis. Donna Anna vēlas, lai dons Žuans pakutina viņu ar asu nazi, kas viņai randiņā vienmēr ir līdzi. Situācija ir pikanta, jo bordeļa blakusistabā ar prostitūtu izklaidējas donnas Annas tēvs – Komandors. Konfrontācijas laikā dons Žuans viņu nāvējoši ievaino ģenitāliju zonā ar donnas Annas nazi.  

Mocarta skarbums Vestendā

Dons Žuans atklāja Anglijas Nacionālās operas jauno sezonu. Ričards Džonss ir pēdējo gadu desmitu prominentākais, oriģinālākais un produktīvākais britu dramatiskā teātra un operas režijas meistars. Viņa Dons Žuans ir elegants un stilīgs, tas ir ieturēts 50. gadu estētikā. Izrādē, kurā Ričards Džonss izspēlē melno detektīvkomēdiju, ir jūtams retro šarms un film noir ietekme. Režisors spoži un asprātīgi iestudējis tik sarežģīto muzikālā teātra darbu par reliģiju, varu, jutekliskumu, seksuālo izlaidību un morāles trūkumu, taču nevienā brīdī nemoralizē.

Svarīgi atgādināt, ka visas izrādes Anglijas Nacionālajā operā skan angļu valodā, un teksts uz klausītāju, kuram angļu valoda ir tuvāka un saprotamāka nekā itāļu valoda, iedarbojas tieši, tādējādi operas saturs tiek uztverts citādi. Brīžiem šis Dons Žuans skan kā augstākās raudzes Vestendas mūzikls – ironisks, perverss, šokējošs, aktuāls, skarbs un sāpīgs. Režisors Ričards Džonss Donā Žuanā parāda mūsdienu sabiedrības liekulību un nežēlīgās lomu spēles.   

Izrādi diriģē lieliskais britu maestro Marks Viglsvorts, un visi dziedātāji ideāli tiek galā ar saviem muzikālajiem un dramatiskajiem uzdevumiem – Ričarda Džonsa iestudējumos aktierspēle vienmēr ir apbrīnojama. Dons Žuans un Leporello šajā interpretācijā ir divi pusmūža veči, viņi ir viens otra alter ego, kuri vajadzības gadījumā var mainīties ar identitātēm.

Titulvaroni atveido baritons Kristofers Pervess, viņa uzticamo kalpu – bass Klaivs Beilijs. Abi dziedātāji ir iegājuši sestajā gadu desmitā. Tādi ir arī viņu varoņi. Tas nav pretrunā ar Volfganga Amadeja Mocarta un Lorenco da Pontes operas saturu: ja dons Žuans dzīvotu mūsdienās un viņam būtu bijušas attiecības ar vairāk nekā diviem tūkstošiem sieviešu, viņam būtu ap 50 gadiem.

Kristofera Pervesa tēlotais dons Žuans ir absolūti amorāls un neaizdomājas par savas rīcības sekām. Dziedātājs uzsver, ka viņam nemaz nav jātēlo: "To manā vietā dara citi." Operā dona Žuana portretu uzglezno citi varoņi. "Tādā ziņā viņš atgādina Karmenu, kuru katrs redz un uztver citādi, un visi šie priekšstati veido viņas tēlu. Tāpēc man šķiet, ka māksliniecei, kura dzied Karmenu, nav pārāk jāaizdomājas par to, kā būt seksīgai uz skatuves, un nav jākreņķējas, vai kāds viņu par tādu uzskatīs. Es dziedu donu Žuanu, taču es nezinu, vai man piemīt seksapīls. Kāpēc man par to būtu jādomā?" apgalvo Kristofers Pervess.  

Ričarda Džonsa iestudētais Dons Žuans ir izrāde ar negaidītu pavērsienu finālā – kas notiek ar galveno varoni? Kur ir elle?

Sirēnas sauc uz Vigmora zāli

Mūzikas cienītājiem, kuri vēlas pēc iespējas ātrāk aizmirst par elli un nokļūt mākslas paradīzē, var ieteikt doties uz slaveno Vigmora zāli Londonā – tas ir viens no skaistākajiem kamermūzikas tempļiem pasaulē. Tā ir māja, kurā joprojām ir jūtams vecās Anglijas aristokrātijas gars. Koncerti skan katru dienu, dažreiz – pat vairāki vienā dienā. Kopš Vigmora zāles atklāšanas 1901. gadā šeit muzicē labākie solisti un ansambļi. Vigmora zāles vadība cer, ka 2018. gadā – par godu Latvijas simtgadei – šeit ar jaunu kamermūzikas programmu atgriezīsies Elīna Garanča.

Vigmora zāle piedāvā daudzveidīgu repertuāru. Septembra beigās es šeit klausījos izcilo horvātu kontrtenoru Maksu Emanuelu Cenčiču, kurš kopā ar ansambli Il Pomo d’Oro izpildīja XVIII gadsimta sākumā Neapolē tapušo operu fragmentus. Drīz pēc tam Vigmora zālē notika ungāru komponista Pētera Etveša vokālā cikla The Sirens Cycle pasaules pirmatskaņojums, kurā spoži mirdzēja somu soprāns Pīa Komsi un amerikāņu Calder Quartet.

Visas 2016.–2017. gada sezonas garumā neaizmirstamas emocijas klausītājiem Vigmora zālē sagādās fantastiskais pianists Igors Levits – astoņos koncertos (divi no tiem jau ir izskanējuši) līdz 2017. gada 13. jūnijam viņš spēlēs visas 32 Ludviga van Bēthovena sonātes, kam komponists veltījis 40 gadu. Bēthovena ciklu Igors Levits šajā sezonā piedāvā Londonā un Briselē.

Vigmora zālē visas biļetes uz Igora Levita koncertiem ir pārdotas. Man izdevās iekļūt Bēthovena cikla pirmajā koncertā Londonā – tagad neprātīgi gribas uz pārējiem šīs sērijas koncertiem. Igora Levita interpretācijas apbur ar briedumu un pamatīgumu, intensitāti un vieglumu vienlaikus. Viņš ir intelektuāls un emocionāls, taču, par laimi, nav pārmērīgi teatrāls. Igors Levits smalki izjūt katras sonātes stilu un dinamiku.

Igors Levits ir dzimis Krievijā, taču kopš agras jaunības dzīvo Vācijā. Pašlaik 29 gadus vecais mūziķis ir viens no aizraujošākajiem un nopietnākajiem pianistiem pasaulē. Septembrī Igors Levits saņēma divas britu žurnāla Gramophone balvas: viņa albums, kurā trijos diskos iemūžinātas Johana Sebastiāna Baha Goldberga variācijas, Ludviga van Bēthovena Variācijas par Diabelli tēmu un Frederika Rževska opuss The People United Will Never Be Defeated!, tika atzīts gan par labāko instrumentālās mūzikas albumu, gan par gada albumu.  

Dons Žuans
Diriģents Marks Viglsvorts, režisors Ričards Džonss
Anglijas Nacionālajā operā Londonā līdz 26. oktobrim
www.eno.org

Igors Levits
Bēthovena cikls Vigmora zālē Londonā līdz 2017. gada 13. jūnijam
www.wigmore-hall.org.uk
www.igorlevit.com

 

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja