Pats komponists uzskata, ka “šī vēsturiski un intelektuāli nozīmīgā vieta atvērs jaunu lapaspusi manā radošajā darbā un būs kā skrejceļš manai mūzikai tālāk pasaulē.” Turklāt koledža viņam neizvirzot īpašus noteikumus — piemēram, lai obligāti taptu kāds vērienīgs, īpašs skaņdarbs. “Viņi ir tik aristokrātiski cēli, ka vienkārši piedāvā iespēju dzīvot divus gadus šajā vidē, tikties ar profesoriem, izmantot orķestri, Ē.Ešenvalds. Šādu iespēju
Kembridžas universitāte jau trīsdesmit gadus sistemātiski piedāvā kā atbalstu izglītībā daudzsološiem māksliniekiem viņu radošās karjeras sākumā. Uz to var pretendēt mūziķi, gleznotāji, dzejnieki, rakstnieki, tēlnieki. Ērika Ešenvalda priekšgājēji šajā statusā ir izcilie mūsdienu komponisti Nikolass Movs (Nicholas Maw), Judīte Veira (Judith Weir), Tomass Adešs (Thomas Adès), Deirdre Gribina (Deirdre Gribbin), Ričards Kaustons (Richard Causton), un, vēl pavisam nesen — Tariks O’ Regans (Tarik O'Regan), uzskaitīts universitātes koledžas mājas lapā. Universitātes Trīsvienības koledža ir dibināta 16. gadsimtā, un tās absolventu vidū ir tādi izcili mākslas un zinātnes pārstāvji kā Īzaks Ņūtons, Frensiss Bēkons, Lords Bairons, Alfrēds Tenisons, Ludvigs Vidgenšteins, Vladimirs Nabokovs u.c.
Komponists Ēriks Ešenvalds starptautisku atzinību ir ieguvis ar tādiem darbiem kā „Iespaidi Sāremā”, „Leģenda par iemūrēto sievu”, operu „Augļu koks ir Jāzeps”, „Kristus ciešanas un augšāmcelšanās” u.c. Viņa mūziku atskaņo gan profesionālie, gan amatieru kolektīvi Eiropā, ASV, Kanādā, Austrālijā, Japānā. Londonas laikraksta „The Times” kritiķis Ričards Morisons nosaucis Ešenvaldu par „nākamo lielo notikumu muzikālajā misticismā”.
Ēriks Ešenvalds dzimis 1977. gadā Priekulē. Bakalaura grādu (2002) un maģistra grādu (2004) mūzikā ieguvis Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā. Kopš 2002. gada viņš ir Valsts Akadēmiskā kora „Latvija” mākslinieks. 16. aprīlī Rīgas Sv. Jāņa baznīcā Latvijas klausītājiem būs iespēja dzirdēt oratoriju „Kristus ciešanas un augšāmcelšanās”, ko Ē.Ešenvalds rakstījis 8. Starptautiskajam garīgās mūzikas festivālam (2005) Valsts Akadēmiskā kora „Latvija” pasūtījumā. Atskaņojumā piedalīsies koris „Latvija”, kamerorķestris „Sinfonietta Rīga”, Kristīne Gailīte, diriģents Māris Sirmais. Šā gada martā šo opusu izdeva prestižā britu mūzikas izdevniecība „Hyperion Records”. Sadarbībā ar Latvijas Radio programmu „Klasika” koncerts dienu vēlāk tiks raidīts visā Eiropā, Eiroradio projektā „Palmu svētdiena”.
