Laika ziņas
Šodien
Migla

Mūzikas akadēmijā notks zinātniska konference par mūzikas vēsturi 17. un 18. gadsimtā

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) Zinātniskās pētniecības centrs 26. aprīlī, no plkst. 9:50 līdz 15, aicina uz zinātnisko konferenci Latvijas mūzikas vēstures krustpunkti: 17. un 18. gadsimts, informēja sabiedrisko attiecību speciāliste Annija Bičule.

2018. gada februārī, pulcējoties vadošajiem Latvijas mūzikas zinātniekiem, tika uzsākts apvienotais projekts par fundamentāla Latvijas mūzikas vēstures pētījuma radīšanu vairākos sējumos. Aizvadītā gada laikā četri mūzikas zinātnieki strādājuši pie dažādu tēmu padziļinātas izpētes, radot zinātnisku un oriģinālu pienesumu mūzikas vēstures monumentālā pētījuma I sējumam: Mūzika Latvijas teritorijā no viduslaikiem līdz jaunlatviešu kustības sākumam (XV gs. – XIX gs. vidus). Latvijas mūzikas vēstures pētījuma projekta zinātniskā vadītāja ir J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas profesore, pētniece Dr.art. Lolita Fūrmane. 

26. aprīlī konferencē Latvijas mūzikas vēstures krustpunkti: 17. un 18. gadsimts ar izvērstiem referātiem uzstāsies pieci Latvijas pētnieki un šī būs projekta darba grupas pirmo rezultātu prezentācija plašākai sabiedrībai.

Dr.art. Ilze Šarkovska-Liepiņa vēstīs par pirmo Livonijas izcelsmes komponistu Gustavu fon Mengdenu, kura profesionālā darbība liecina par lokālās profesionālās kompozīcijas tradīcijas veidošanos 17. gadsimtā. Autore vērtēs šī skaņraža nozīmi reģionālās mūzikas kontekstā.

Dr.art. Lolita Fūrmane referēs par 17. un 18. gadsimta Rīgas mūziķu sacerējumiem, kas ierindojami t.s. gadījuma jeb veltījuma daiļrades sfērā un saglabājušies līdz mūsdienām. Seniespiedumi pētniecei ļauj izdarīt secinājumus par stilistiskajiem avotiem kāzu dejām, villanellām, poļu dejām, vācu dziesmām un kanconām.    

Dr.phil. Mārtiņš Boiko aplūkos Johana Gotfrīda Herdera veikumu tautasdziesmu jomā, kas cieši saistīts ar Baltiju un Rīgā pavadīto periodu. Autors atspēkos tos nekritiskos pieņēmumus, kas valda kopš vācbaltiešu Herdera diskursa pirmā uzplaukuma 19. gadsimta 60. gados un ir ģenētiski saistīts vēlāk arī ar 20. gadsimtā esošo latviešu Herdera diskursu.

Dr.art. Elita Grosmane, pievēršot uzmanību ērģeļu prospektiem kā kultūras fenomenam, runās par straujo progresu ērģeļbūves vēsturē Latvijas 17. un 18. gadsimta baznīcu interjeros un aplūkos ērģeļu uzbūvi, ikonogrāfiju un stilu.

Dr.art. Baiba Jaunslaviete, balstoties LU Akadēmiskajā bibliotēkā pieejamā programmu un afišu kolekcijā Theaterzettel, analizēs publiskās koncertdzīves izveidošanos Rīgā pēc 1782. gada, kad pilsētas teātrī aizsākās regulāri simfoniskie un kamermūzikas koncerti.

Ieeja konferencē bez maksas.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Miglas zona(1)

Kādā ar sarkasmu un labu humora izjūtu apveltīta cilvēka sociālo tīklu kontā nesen izlasīju uzmundrinošu domu: "Cilvēku eksistence izskatījās labi tikai uz papīra."

Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja