Līdz 1939. gadam Latvijas Nacionālajā operā ir iestudētas 12 latviešu komponistu operas, Jāzepa Mediņa Vaidelote ir sestā no tām.
Jāzeps Mediņš I Pasaules kara laikā devās bēgļu gaitās, bija ceļojošas operas diriģents. 1916. gadā viņš kļuva par kormeistaru un diriģentu Baku operā, kur arī nostrādāja sešus gadus līdz 1922. gadam. Šeit, Baku, tālu no dzimtenes skaņradis iecerēja un iesāka darbu pie operas Vaidelote.
Atgriežoties Latvijā, Jāzeps Mediņš varēja nodoties diezgan apjomīga skaņdarba komponēšanai. Līdz laikrakstā publicētiem vārdiem “pilnīgi gatava un sagatavošanai apstrādāta” bija jāpaiet gandrīz četriem gadiem.
Jāzeps Mediņš dabūja darbu Nacionālajā operā. Mediņš nāca uz Operas namu kā pianists-repetitors. Savai operai Vaidelote palika brīvās stundas, bieži tikai naktī.
Pirmuzvedums 1927. gada 18. novembrī bija panākumu atzinums un pagodinājums autoram gadā, kad viņš atzīmēja savu 50.gadadienu.
Operā izmantotā Aspazijas dzeja saglabāta gandrīz nemainīga, galveniem tēliem – Mirdzai, Asjai un Laimonim – piešķirot smalki izstrādātas muzikālās tēmas.
Vai vēl dzirdēsim pirms 90 gadiem radīto operu? Pēc tā laika tradīcijām opera veidota gandrīz piecas stundas gara. Tas nebija nekas neparasts: Jāņa Mediņa Uguns un nakts tika komponēta divās daļās un 1921. gadā tās noskatīšanai bija vajadzīgi divi vakari. Tikai pēc trijiem gadiem Uguns un nakts piedzīvoja autora jaunu redakciju vienam vakaram.