Laika ziņas
Šodien
Daļēji saulains
Rīgā +19 °C
Daļēji saulains
Pirmdiena, 2. augusts
Stefans, Normunds

Uz Mūžīgo pilsētu vislabākajā kompānijā. Čečilia Bartoli sagaida publiku Zalcburgā

Romas brīvdienas sākas Zalcburgā. Dziedātāja Čečilia Bartoli savā Vasarsvētku festivālā īsteno sapņus un ļaujas ekstravagantiem radošiem žestiem

No 21. līdz 24. maijam Zalcburgā apmeklētājus klātienē uzņems ikgadējais Vasarsvētku festivāls, kura mākslinieciskā vadītāja ir itāļu dziedātāja Čečilia Bartoli un kuru rīko lielais, simt gadu vecais Zalcburgas festivāls (tas tradicionāli notiek vasarā, šogad – no 17. jūlija līdz 31. augustam). Vasarsvētku festivāla norise tiks nodrošināta, ievērojot stingras epidemioloģiskās prasības. Katru gadu Čečilia Bartoli veido tematisku programmu, šogad festivāla devīze ir Roma æterna/Roma – mūžīgā pilsēta. Tas ir dziedātājas veltījums viņas dzimtajai pilsētai, un programma atklās, kā Roma gadsimtu garumā ir iedvesmojusi dzejniekus, komponistus, māksliniekus un kinorežisorus un kā tā iedvesmo pašu Čečiliu Bartoli. Viņa, kā allaž, būs dzirdama daudzos festivāla notikumos, turklāt māksliniece izpildīs lomu, ar kuru debitēja operā desmit gadu vecumā.

Dīva piepilda sapņus

Čečilia Bartoli ir unikāla parādība mūzikas pasaulē. Dziedātājas oficiālajā biogrāfijā netiek norādīts viņas balss tips – Čečiliu Bartoli pieņemts uzskatīt par mecosoprānu, taču viņa dzied arī soprāna partijas. Tas, ko viņa dara, ir māksla, kurā savienojas muzikāla izcilība, konceptuāla domāšana, radoša pieeja, zinātniska izpēte, fanātiska uzticība un kaisle pret mūziku, teātri, vēsturi, literatūru, daudziem citiem žanriem un virzieniem. Dziedātājas profesionālā skatuves debija notika Romā 1987. gadā, kad viņa tēloja Rozīnu Džoakīno Rosīni Seviljas bārddzinī (tomēr šī nav tā vēsturiskā loma, kurā viņa 24. maijā iejutīsies Zalcburgā, par to – nedaudz tālāk). Jau drīz jaunās solistes talantu novērtēja diriģenti Daniels Barenboims, Herberts fon Karajans un Nikolauss Arnonkūrs. 

Čečilia Bartoli ir uzstājusies Zalcburgas festivālā, Ņujorkas Metropoles operā un Londonas Karaliskajā operā, koncertzālēs un festivālos Eiropā, ASV, Āzijā un Austrālijā. Jau trīsdesmit gadu viņa piedalās Cīrihes operas iestudējumos. Ar savām oriģinālajām koncertprogrammām Čečilia Bartoli ir apceļojusi visu pasauli. Viņas reputāciju ir nostiprinājuši konceptalbumi, kuros soliste pievēršas aizmirstai un maz zināmai baroka laikmeta un bel canto mūzikai. Šie projekti dzimst ilgstošas muzikoloģiskās izpētes rezultātā. Karjeras laikā Čečilia Bartoli ir pārdevusi divpadsmit miljonu kompaktdisku un DVD.      

Kopš 2012. gada viņa ir Zalcburgas Vasarsvētku festivāla mākslinieciskā vadītāja. Viņas līgums pagarināts līdz 2026. gada beigām. Šī platforma ļauj māksliniecei īstenot savas radošās idejas. 2013. gadā Zalcburgā Čečilia Bartoli debitēja Normas lomā, 2019. gadā viņa izpildīja Alčīnu. Savukārt 2016. gada festivālā, kas bija veltīts Romeo un Džuljetas stāstam, dīva pārsteidza klausītājus un nospēlēja Mariju Leonarda Bernsteina mūziklā Vestsaidas stāsts – kāpēc ne? Festivālā viņa ir dziedājusi Ēģiptes valdnieci Hendeļa operā Jūlijs Cēzars Ēģiptē, titullomu Rosīni Pelnrušķītē, Gluka Ifigēnijā Tauridā un Hendeļa Ariodantē, Izabellu Rosīni komēdijā Itāliete Alžīrā.   

Čečiliai Bartoli ir daudz sapņu, un viņa spēj tos īstenot. Par vienu no savām prioritātēm dziedātāja ir izvirzījusi senās mūzikas izpildīšanu ar autentiskiem instrumentiem. 2016. gadā pēc viņas iniciatīvas tika radīts šāds ansamblis Les Musiciens du Prince-Monaco. Par Čečilias Bartoli partneri šajā projektā ir kļuvusi Montekarlo opera, tā realizācija nebūtu iespējama bez Monako prinča Albēra II dāsnā atbalsta. Kolektīvs piedalās daudzos Čečilias Bartoli projektos, arī Zalcburgā. Dziedātāja ir orķestra mākslinieciskā vadītāja, ansamblī ir apvienojušies spilgti senās mūzikas interpreti. Orķestris ir izveidots atbilstoši tradīcijām, kuras ir pastāvējušas Eiropas galmos XVII un XVIII gadsimtā. Les Musiciens du Prince-Monaco izpilda gan baroka meistaru Hendeļa un Vivaldi, gan Rosīni mūziku – bieži vien tiek izvēlēti opusi, kuri mūsdienās skan reti vai nekad nav skanējuši. 2023. gada janvārī Čečilia Bartoli kļūs par Montekarlo operas direktori – viņa būs pirmā sieviete, kura ieņems šo amatu.  

Apkārt Kolizejam

Čečilia Bartoli ir Zalcburgas Vasarsvētku festivāla sirds, dvēsele un balss. Viņa veido ļoti personisku programmu un pamato katra pasākuma klātbūtni afišā. Viņas 2018. gada festivāls bija veltīts Rosīni nāves 150. gadadienai un citiem 1868. gada notikumiem Eiropas un pasaules sabiedriskajā un politiskajā dzīvē, kā arī kultūrā, zinātnē un sportā. 2019. gada festivāls bija veltīts kastrātiem un viņu debešķīgajām balsīm. 2020. gada festivāls, kas bija iecerēts kā veltījums Eiropas mūzikas vēstniecei, dziedātājai, pianistei un komponistei Polinai Viardo-Garsijai, tika atcelts. 2021. gadā Čečilia Bartoli aicina klausītājus uz pilsētu, kurā viņa ir dzimusi, – uz mūžīgo Romu.      

"Kad biju jauna, nenojautu, cik īpaši Roma fascinē pilsētas viesus. Tā bija mana ikdiena – es staigāju ar suni Doria-Pamfili villas parkā, braucu ar savu sarkano Fiat Cinquecento apkārt Kolizejam, kad devos uz konservatoriju. Garām slīdēja senais akvedukts, kad mans vilciens atstāja staciju Termini. Es nemaz nemanīju baltā marmora gabalus, kas iebūvēti senā sarkano ķieģeļu sienā pie manas mājas. Kad desmit gadu vecumā Romas operā dziedāju ganu Toskā (šī ir tā loma, kuru Čečilia Bartoli dziedās 24. maijā Zalcburgā – J. J.), es neaizdomājos, ka katrs no trim cēlieniem risinās ēkās, kuras redzu par ceļam uz teātri. Tolaik es to neuztvēru kā kaut ko neparastu. Šī apziņa manī nostiprinājās, kad savās profesionālajās gaitās sāku atstāt Romu uz ilgāku laiku un padziļināju mākslas un mūzikas zināšanas. Pēkšņi sajutu intensīvu un aizkustinošu kontaktu ar vēsturi, kad šķirstīju Vinčenco Bellīni Normas manuskriptu Svētās Cecīlijas bibliotēkā, kad pirmo reizi satiku Pamfili dzimtas locekļus, kad dziedāju baznīcā, kas atrodas Romas forumā, un kad kļuvu par pirmo sievieti, kas jebkad ir sadarbojusies ar Siksta kapelas kori. Beidzot sāku apjēgt, kāpēc tik daudzi visizcilākie mākslinieki ir ilgojušies pēc Romas un kāpēc pilsēta viņus ir iedvesmojusi radīt šedevrus," pirms Vasarsvētku festivāla saka Čečilia Bartoli. 

"Roma – gan reāla, gan iedomāta – ir dziļi ietekmējusi manus iecienītākos komponistus Kaldaru, Hendeli, Mocartu, Rosīni un citus. Esmu sapratusi, ka tas, ko vienmēr esmu uzskatījusi par pašsaprotamu, ir milzīga dāvana. Šis mantojums ir mana atbildība, un es vēlos dalīties tajā ar publiku Zalcburgā. Man ir prieks piedāvāt klausītājiem jau desmito Vasarsvētku festivāla programmu," viņa piebilst.

Baudas apskāvienos

21. maijā Vasarsvētku festivālu atklās Georga Frīdriha Hendeļa oratorijas Laika un vilšanās triumfs skatuves versijas pirmizrāde, ko iestudējis diriģents Džanluka Kapuano un režisors Roberts Kārsens. Šī ir Hendeļa pirmā oratorija, kuru viņš sacerēja Romā 22 gadu vecumā savā 1707. gada Itālijas ceļojuma laikā. "Hallē dzimušais un Ziemeļvācijā studējušais Hendelis nolēma doties uz Itāliju, lai iepazītu šejienes mūzikas pasauli. Varam tikai iedomāties, kādus iespaidus viņš guva Romā!" uzsver Čečilia Bartoli. 

Oratorijas libreta autors ir kardināls Benedeto Pamfili. XVIII gadsimta sākumā Romā saskaņā ar 1698. gadā izdoto pāvesta dekrētu bija aizliegti operas un teātra priekšnesumi, tāpēc Hendelis savam darbam izvēlējās oratorijas formu un radīja četrus alegoriskus tēlus – Daili, Baudu, Laiku un Vilšanos –, uzburot mūzikā viņu sajūtas, domas un rīcību. Centrā ir Dailes stāsts, kuru libreta autors ir piepildījis ar psiholoģisko reālismu.  

"Mēs nevarētu trāpīt šā laika aktualitātē precīzāk kā ar šo darbu," ir pārliecināts jauniestudējuma režisors Roberts Kārsens. Hendelis vēsta ne tikai par skaistumu, laiku un baudu, bet arī par nepieciešamību pārvērtēt savu dzīvi – tieši to mums likusi izdarīt pandēmija. Roberta Kārsena inscenējumā Daile, ko dziedās soprāns Melisa Ptī, ir jauna sieviete, ar kuru var identificēties daudzi skatītāji. Daili nepārtraukti kārdina velnišķīgā Bauda (Čečilia Bartoli). Laiks (tenors Čārlzs Vorkmens) un Vilšanās (kontrtenors Lorenss Dzaco) cenšas palīdzēt Dailei, taču pareizais ceļš viņai ir jāatrod pašai, paļaujoties uz iekšējo balsi.

"Dzīve ir dīvaina spēle, kurā nav noteikumu. Tie mums ir jāuzraksta pašiem," uzskata Roberts Kārsens. "Tas, ko mēs dzīvē nevēlamies, ir nožēla." Bauda sākotnēji tika iecerēta kā vīriešu loma, bet šajā iestudējumā pavedinātāju spēlēs Čečilia Bartoli, kura jau sen sapņojusi uzticēt oratorijas iestudējumu Robertam Kārsenam. "Bauda iemieso nelabo, un dzīvē nelabais vienmēr gūst vislielāko prieku," skaidro režisors. Šis varonis uzstājīgi mudina Daili izdzīvot carpe diem filosofiju – baudīt katru dzīves mirkli. Dzīvo tagad, nedomā par sekām! Narkotikas, alkohols, sekss, opera – tas viss liek cilvēkiem pavisam citādi uztvert laika plūdumu, taču galvenais ir apstāties un nepārdozēt. Tikai pēdējā ārijā Bauda parāda savu patieso seju un atzīst, ka nav bijusi godīga.

Bauda izpilda oratorijas slavenāko āriju Lascia la spina, kuru vēlāk Hendelis pārveidojis savas operas Rinaldo vajadzībām jau ar citu tekstu – Lascia ch’io pianga. Šī ir viena no skaistākajām melodijām klasiskās mūzikas vēsturē. Izrāde Laika un vilšanās triumfs augustā būs skatāma arī lielajā Zalcburgas festivālā.  

Veltījums pīnijām

22. maijā koncertversijā Vasarsvētku festivālā skanēs Volfganga Amadeja Mocarta opera Tita žēlsirdība, kuras darbība risinās Romā 79. gadā. Tajā Čečilia Bartoli diriģenta Džanlukas Kapuano vadībā dziedās Sesto lomu, kuru nekad iepriekš uz skatuves nav atveidojusi, lai gan ir izpildījusi Sesto ārijas koncertos un 1995. gada ierakstījusi šo operu kopā ar diriģentu Kristoferu Hogvudu. Tita žēlsirdības solistu ansamblī iekļauti Melisa Ptī, Čārlzs Vorkmens, kā arī soprāns Anna Prohaska, mecosoprāns Lea Desandra un basbaritons Pēters Kālmāns. Gan Laika un vilšanās triumfa, gan Tita žēlsirdības atskaņojumā piedalīsies orķestris Les Musiciens du Prince-Monaco

Maestro Zubins Meta 22. maijā festivālā diriģēs Otorīno Respīgi un Fēliksa Mendelszona programmu, kura būs veltīta Romas pīnijām. Tajā būs dzirdams vijolnieks Maksims Vengerovs un Florences operteātra Maggio Musicale orķestris. Respīgi simfoniskā poēma Romas pīnijas ir viņa t. s. Romas triloģijas daļa. Mendelszona daiļradi pārstāvēs Ceturtā jeb Itāļu simfonija, kas komponēta Itālijas ceļojuma laikā, un vijoļkoncerts.  

Alesandro Skarlati oratoriju Pirmā nokaušana 24. maijā diriģēs ievērojamais kontrtenors Filips Žaruskis, spēlēs baroka ansamblis Artaserse. Latvijas soprāns Inga Kalna oratorijā dziedās Ievas lomu. Ādamu atveidos tenors Kresimirs Špicers, Ābelu – soprāns Bruno de Sa, Kainu – kontrtenors Filipo Mineča. Dieva balss būs kontrtenors Pols Antuāns Benoss-Džans, sātana balss – basbaritons Jannis Fransuā. 

Vasarsvētku festivālu 24. maijā noslēgs Džakomo Pučīni Toska koncertizpildījumā – Zubina Metas vadībā dziedās soprāns Anna Ņetrebko, tenors Jonass Kaufmanis un baritons Luca Salsi. Festivāla saimniece Čečilia Bartoli atļausies ekstravagantu žestu un Toskā nodziedās pavisam maziņu – gana – lomu. Pavadījumu spēlēs Florences Maggio Musicale orķestris. 

Pandēmijas izraisīto ierobežojumu dēļ ir atcelts maestro Džona Eliota Gārdinera, Monteverdi kora un kamerorķestra English Baroque Soloists Hendeļa garīgās mūzikas koncerts (to ir atcēluši paši viesmākslinieki sakarā ar Lielbritānijā spēkā esošajiem karantīnas regulējumiem), kā arī svinīgās vakariņas, kuras būtu sarūpējis godalgotais šefpavārs Heincs Beks – viņš strādā Romas restorānā La Pergola, kas novērtēts ar trim Michelin zvaigznēm. Atceltā vieskoncerta vietā 23. maijā festivālā būs dzirdama Čečilias Bartoli un orķestra Les Musiciens du Prince-Monaco programma, ko diriģēs Džanluka Kapuano, – skanēs Hendeļa, Porporas, Hases, Tēlemaņa un Vivaldi mūzika. 

Festivālā tiks demonstrēta Romai veltīta kino izlase: Roberto Rosellīni Roma – atklāta pilsēta, Federiko Fellīni Saldā dzīve un Fellīni Roma, Pjēra Paolo Pazolīni Ubags un Paolo Sorrentīno Dižais skaistums.  

"Esmu augusi Monteverdes rajonā, blakus mūsu mājai bija Doria-Pamfili villas parks, kur bērnībā kopā ar brāļiem un māsām esmu pavadījusi ilgas stundas. Šī villa pieder Pamfili dzimtai, kuras pārstāvis ir Laika un vilšanās triumfa libreta autors. Tāda ir mana Roma, kuru caurstrāvo pagātnes un tagadnes paralēles," stāsta Čečilia Bartoli.  

Vasarsvētku festivāla pasākumi notiks bez starpbrīža, to norises vietās – Zalcburgas Lielajā festivāla zālē un Mocarta zālē – nedarbosies bufete. Zālēs tiks atļauts 50 procentu vietu aizpildījums. Apmeklētājiem būs jāietur divu metru distance un jāvalkā FFP2 sejas maska. Biļetes būs personalizētas, pie ieejas būs jāuzrāda ne tikai personu apliecinošs dokuments, bet arī negatīvs Covid-19 testa rezultāts, antivielu testa rezultāts vai pabeigta vakcinācijas procesa apstiprinājums.

Informācija: salzburgerfestspiele.at

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja