Laika ziņas
Šodien
Migla

Daiņa Pundura izstādes recenzija. Kā lietas kārtojas

Galerijā Daugava ir skatāma Daiņa Pundura izstāde, par kuru viņš nominēts Dienas gada balvai kultūrā 2017

Ir tik fascinējoši pa lidmašīnas lodziņu vai caur drona kameru paskatīties uz apkārtējo pasauli, kas piepeši izrādās salīmēta no taisnstūrīšiem, kvadrātiņiem, aplīšiem, krustiņiem, zvaigznītēm un citām ģeometriskām figūrām. Arī mūsu galvās notiekošais mierīgi var tikt iekļauts ģeometriskos parametros, kad būvējam prāta konstrukcijas. Pa šiem Eiklīda/ne Eiklīda gaiteņiem un labirintiem tad nu var brīvi plūst vai arī trauksmaini šaudīties, šļakstīties un virpuļot domas un emocijas.

 

Nešūpojas, negriežas

Daiņa Pundura jaunākajā personālizstādē Porcelāns un apzinātie sapņi galerijā Daugava ir aplūkojami pēdējos trijos gados tapušie porcelāna un daži senāki akmens masas darbi. Pirmās asociācijas, kad tos uzlūko un atpazīst, raisās ar puzuriem – salmu stienīšu konstrukcijām, ko mūsu senči mēdza iekārt griestos, pušķojot mājas svētkiem rudenī, ziemā un agrā pavasarī.

Folklorā to nozīme ir daudzveidīgi interpretēta un tālu pārsniedz dekora funkciju. Par puzuru tiek runāts kā par mājās ienestu pasaules modeli – meditācijas objektu, kas atbilst stingrām matemātiskām likumsakarībām: katrs tā pamatelements sastāv no 12 salmiņiem (12 mēnešiem), to savienojumā puzurs palielinās ģeometriskā progresijā – katra nākamā pakāpe pamatelementu skaita ziņā ir sešas reizes lielāka nekā iepriekšējā. Vienlaikus puzuru tradīcija ir biezā slānī apaugusi ar pagāniskiem ticējumiem, piemēram, svētku laikā tie pasargā māju no raganām un laumām, tāpēc pēc svētkiem puzuri bez žēlastības jāsadedzina, lai ļaunums tajos paklusām nepamanās ieperināties.

Galerijā Daugava eksponētos objektus keramiķis Dainis Pundurs ir nosaucis tā, kā tie izskatās, – par puzuriem (Puzurs nr. 300–Puzurs nr. 308), kaut gan tie nav praktiski lietojami – nešūpojas, negriežas un diezin vai atbaida ļaunos garus, kā arī nav sadedzināmi. Tie ir trausli un skaisti kā kristāli – puzura ideja un konstrukcija no porcelāna stienīšiem, kas savērti uz tērauda stieples. Tiem neapšaubāmi piemīt augsta estētiskā vērtība – atbilstoši minimālisma labākajām tradīcijām ir strādāts ar senu materiālu, senām formām un senu vēsti, radot jaunus, izteiksmīgus vizuālos tēlus, kuros turklāt nav nekā lieka, t. i., nav ne miņas no mentāla, formāla vai uzmācīgi dekoratīva piesārņojuma.

Pārfrazējot kādu folklorizētu it kā Platona izteicienu: "Dievs vienmēr ir ģeometrs", gribas teikt, ka arī keramiķis vienmēr ir ģeometrs. Uz tādām atziņām vedina laikmetīgā keramika, kas, pateicoties Daugavpils Marka Rotko Mākslas centra starptautiskajām aktivitātēm, Latvijā nav sveša, tāpat kā Daiņa Pundura un dueta Skuja Braden vārdi un darbi ir pazīstami un kā cienījami spēlētāji pieņemti pasaules keramikas apritē. Laikmetīgā keramika mīl izmantot savu patiešām pasaulē vecākā mākslas medija pašapziņu. To dara arī Dainis Pundurs, savā keramiķa praksē konsekventi iedziļinoties virpošanā (bezizmēra māla podi), lipināšanā (akmens masas bišu šūnas), liešanā (porcelāna zivtiņas), jo viņa radošās darbības princips ir skaidrs – dziļāka ieskatīšanās parastu lietu nozīmē, struktūrā un būtībā. Izstādē Porcelāns un apzinātie sapņi Dainis Pundurs ieskatās kaut kā skaista – varbūt sapņa? – būtībā un struktūrā.

 

Pieci Platona ķermeņi

Patiesību sakot, man ir tikai nojausma, kas ir tas, kas atveidots izstādē redzamajos objektos. Bezgalīgi vispārinot, sanāk, ka tajos atainota pasaules kārtība jeb princips, kā lietas kārtojas, – salmiņš aiz salmiņa, un pasaule gatava! Daba pati visu nokārto, tāpēc cilvēkiem vēl jo interesantāk ir vērot, kā shēmas veidojas un izirst. Antīkos tekstos, tāpat kā mūsdienu dabaszinātnieku traktātos, ir daudz lasāms par to, ko ar neapbruņotu aci var apbrīnot sniegpārslās un leduspuķēs, proti, ka visa pamatā ir pieci tā sauktie Platona ķermeņi – tetraedrs, heksaedrs, oktaedrs, dodekaedrs un ikosaedrs. Par to var pārliecināties, arī skatoties porcelāna puzuros.

Līdzās Puzuriem izstādē eksponēti arī Būri, kas no baltajiem, ažūrajiem porcelāna objektiem diametrāli atšķiras ar akmens masas pelēcību un smagnējību. Būri uzsver puzuros kā telpiskās struktūrās iekļauto brīvību – tādu kā tukša trauka iekšējo telpu, kas nav mazāk svarīga par ārējo veidolu un izskatu. Nešaubos atzīt, ka jaunie Daiņa Pundura darbi ir atzīstami par lielisku mākslu, kas amata prasmi un materiāla izjūtu ļāvuši izmantot kā dziļa un domas rosinoša vēstījuma formu.

 

Dainis Pundurs

Izstāde Porcelāns un apzinātie sapņi

Galerijā Daugava līdz 27.I


Vairāk par Dienas gada balvu kultūrā - Diena.lv/DGBK.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas

Mūzika

Vairāk Mūzika

Māksla

Vairāk Māksla

Teātris

Vairāk Teātris

Literatūra

Vairāk Literatūra

Kino/TV

Vairāk Kino/TV

Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri

Intervijas

Vairāk Intervijas

Recenzijas

Vairāk Recenzijas

Grāmatas

Vairāk Grāmatas

Konkursi

Vairāk Konkursi

Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi

KD Afiša

Vairāk KD Afiša

Deja

Vairāk Deja