Laika ziņas
Šodien
Skaidrs

Grāmatas Svina garša recenzija. Paradoksu meistars

Pievienot komentāru

0/1000 zīmes
ina
i
sagrozīta vēsture un perversa izrāde
Rolanda
R
Atradās laiciņš, izlasīju kā reiz visas trīs pirmās sērijas grāmatas. Kādi iespaidi? Līdzīgi recenzentes teiktajam. "Svina garša" ir izcila, ne atrauties. Ļoti saistoša, darbības, domas un jūtu piesātināta. Vispār prieks tādu pabiezāku latviešu autora grāmatu rokās turēt, ne tik bieži tas gadās. Šis ir romāns, kuru var saukt par vēsturisko romānu. Ar izvērstu notikumu,laikmeta nogriežņa attēlojumu. Ar dzīvu cilvēku. (Nepatīk, ka par vēsturiskiem sauc darbus, kur trīs vēstures epizodes, un tad vēl tādas samocītas. P.Bankovska "18" nesalīdzināmi labāks par Oto Rolava dzīvi-"Vienatnē ar Kantu," -žāvas nemocīja. Viss jau smalki, kā nākās, bet tā arī nevienu brīdi elpa neaizrāvās, sirds neiesmeldzās, dusmas nepārņēma.
dzintra
d
Svina garša-ļoti labs romāns. Atrauties nevar!
prātoju
p
Tie komentētāji, kas nav lasījuši un apgalvo, ka nelasīs - ko viņi/viņas meklē pie grāmatu/izrāžu/filmu u.c. recenzijām? Iespēju uzrakstīt vārdu tēja ar divām kļūdām?
Pareizi
P
Jā, jā, piekrītu teiktajam. Nelasīt, bet izteikties par grāmatu - tas ir smieklīgi.
  • 4
  • 1
Skaisle
S
Šīs "recenzijas" vienīgā vērtība ir tā, ka autore beidzot pasaka tieši un skaidri - Zebra un Bankovska romāni ir čiks - varēja tos arī neuzrakstīt. Paldies par to pašu, es to ļoti novērtēju - ka beidzot kāds kaut ko pasaka tiešā runā.
Vārds
V
Šonedēļ Vācijā notiek starptautiskais Leipcigas grāmatu tirgus, kurā pārstāvēta arī Latvija. No 2015. gada 12. līdz 15. martam meses apmeklētāji var iepazīties ar Latvijas nacionālo grāmatniecības un literatūras stendu un klausīties rakstnieku lasījumos. Lai popularizētu latviešu autoru grāmatu tulkojumus vācu valodā un veicinātu jaunu tulkoto grāmatu iznākšanu, Latvijas autorus Leipcigas grāmatu mesē un festivālā "LeipzigLiest" šogad pārstāv Valentīna Freimane, Alise Tīfentāle, Osvalds Zebris,Kārlis Vērdiņš, Anna Auziņa un Maira Dobele, kuru darbus vāciski tulkojuši Matiass Knolls, Nikole Nau, Britta Ringere, Bertolds Forsmans un Markuss Roduners. Autori piedalīsies Baltijas dzejas lasījumu vakarā, prezentēs jauniznākušās grāmatas vācu valodā un iepazīstinās ar sērijā "Mēs. Latvija, XXgadsimts" iznākušajiem darbiem - Osvalda Zebra romānu "Gaiļu kalna ēnā" un Paula Bankovska romānu "18". 14. martā notiks Valentīnas Freimanes grāmatas "Ardievu, Atlantīda!" vācu izdevuma "Adieu, Atlantis" atklāšana. Grāmatu izdevusi Vācijas izdevniecība "Wallstein Verlag", vācu valodā tulkojis Matiass Knolls. Grāmatu "Ardievu, Atlantīda!" latviešu valodā izdevis apgāds "Atēna" 2010. gadā, un tā saņēma Latvijas Literatūras gada balvu. 13. martā Leipcigas grāmatu mesē un 17. martā Lietuvas vēstniecībā Berlīnē notiks latviešu rakstnieces un mākslas zinātnieces Alīses Tīfentāles un lietuviešu rakstnieces Daļas Staponkuteslasījumi un diskusija par aktuālajām tendencēm laikmetīgajā literatūrā Latvijā un Lietuvā. Alises Tīfentāles romāns "Rīgas siltums" (vāciski "Im Sog von Riga") Vācijā iznāca 2014. gadā apgādā "BaltArt-Verlag", vācu valodā tulkojis Markuss Roduners; tā pirmizdevumu 2003. gadā laida klajā apgāds "Atēna". Latvijas stendā Leipcigā izvietotas mesē pārstāvēto autoru grāmatas, Eiropas Savienības Literatūras balvas ieguvēju Latvijā darbi, bērnu literatūras kolekcija, latviešu autoru jaunāko darbu paraugtulkojumi un Latvijas autoru darbu tulkojumi vācu un citās valodās. Latvijas literatūras un grāmatniecības stendu no kartona veidojis Jānis Mercs, stenda noformējumā izmantots Zanes Ernštreites veidotais zīmola "NicePlace" dizains. http://www.delfi.lv/kultura/news/books/latvijas-rakstnieki-piedalas-leipcigas-gramatu-tirgu-un-lasijumos-berline.d?id=45684798#ixzz3Vara1yQD
  • 0
  • 0
Skaisle
S
Noskatījos 100 gr kultūras raidījumu. Man radās iespaids ,ka Māris Bērziņš ne par ko nav pārliecināts. It kā jā un it kā nē. Nezinu, bet man tas neder. Vienlaicīgi - man šķiet,ka tas kaut kā spilgti noraksturo situāciju ar Latvijas cilvēkiem, sabiedrību. Ja būs karš - es noteikti nekarošu, noteikti nē. Jo uzskatu,ka šodienas Latvijas politiķi, kuri tomēr pārstāv Latvijas sabiedrību - Latviju jau ir pārdevuši Krmelim un Putinam. Jautājums ir tikai par to kad un kādā veidā Kremlis Latviju paņems. Izlasiet jaunāko IR žurnālu. Ko saka J.Rislaks - lai viņš soms , saņemtu uzturēšanās atļauju Latvijā - pagāja 8 gadi. Putina krieviem, kurus Putins solījis aizstāvēt un kuru auzstāvībai Gapoņenko jau lūdzi palīdzīvu kremlim - pietiek ar pāris mēnešiem, lai viņu īpašumus un ties;ibas Latvijā nostiprinātu. Mana svēta pārliecība ir,ka tā ir arī Latvijas kultūras cilvēku bezatbildība - nesaukt lietas vārdos, bet laizīties gar varu un paratizēt no varas. "Vai šodien ar sabiedrību par karu jārunā ne vien politiķiem, medijiem un ekspertiem, bet arī māksliniekiem? Kādas sajūtas šobrīd piedzīvo sabiedrība, kad ministrijas izstrādā ieteikumus, kā rīkoties ārkārtas situācijā? Cik likumsakarīga ir kara tēma dažādos kultūras projektos, un ko sabiedrība cer saklausīt mākslinieku piedāvātajā dialogā, lai tas vairotu situācijas izpratni un stabilitāti nevis iracionālas bailes? Ar dažādu sabiedrības jomu pārstāvjiem studijā diskutē Kristīne Želve un Gustavs Terzens."
nāburgs
n
Tā pusstundu garā 100 gr. diskusija vispār bija bez jēgas. It kā par karu, it kā par bērnu audzināšanu. Ozoliņa, kā jau trenēta pasniedzēja raiti runāja, bet nesapratu, par ko. Cālītis tāpat. Bērziņš švaks runātājs publiski, taču, ja man pajautātu, vai būs karš, vai nebūs, es arī sastomītos. Bet citādi džeka nostāja likās ļoti skaidra, kaut nav diez cik populāra. Radās sajūta, ka viņš šo to dzīvē ir baudījis, un tāpēc negrib tajās bezpieredzes pļāpās ielaisties. Tas krievu vīrs runāja vissakarīgāk - vispār vārdu vajadzēja dot tikai viņam, tad no tā ētera laika būtu kaut kāda jēga.
  • 4
  • 0
Plus_opinionarde
P
Pagaidām esmu vīlusies šīs sērijas grāmatās. Nemāku spriest par literāro kvalitāti, bet esmu vīlusies tieši grāmatu mesidžos. Sāksim ar Osvalda Zebra grāmatu par piekto gadu. “Labais varonis” ir tas, kas nepiedalās revolūcijā, un “sliktais/gļēvais” piedalās. Grāmatas mesidžs ir - cik slikta un bezjēdzīga ir vardarbība (“abās pusēs”?), un Zebris nesaskata absolūti neko pozitīvu tajā, ka latvieši vienreiz iedeva pa purnu saviem apspiedējiem. Jā, pēc tam bija sotņas un viss pārējais, bet tomēr, tomēr, domāju, ka latvieti tik vienkārši necienīt kā agrāk vairs nevarēja. Taču Zebris tā nedomā un tikai šausminās, cik slikta ir vardarbība. Bankovska romānā tas varonis no 1917-1918.gada ir ok. Taču tas, kas nāk no mūsdienām...Vienā sarunā viens ierosina nošaut visus krievus līdzīgi kā izrīkojās ar ebrejiem. Lai gan man ir nācies dzirdēt ne vienu vien diskusiju par nacionāliem jautājumiem, nekad nav dzirdēts, ka tiktu pieminētas kaut kas tāds. Parasti kāds izmet: “lai viņi brauc uz savu Krieviju” un tas ir maksimums, kas ir dzirdēts. Iespējams, ka ir kāds, kas tā saka un domā, bet tas laikam ir tikpat tipiski kā Viļa Daudziņa nacists. Nu lūk, grāmata dod tādu netiešu ziņu, ka mūsdienās aizstāvēt latviešu tautas intereses tas ir nacisms/fašisms un ka daļa latvieši to vien kāro kā šaut krievus. Vai nepietiek ar kremļa propagandu, lai vēl ko tādu rakstītu? Tad vēl vienā vietā tiek apspriests iespējamais scenārijs, ko darīt Krievijas uzbrukuma gadījumā. Tiek apspriesti vairāki varianti, kā bēgt – ar laivu, ar mašīnu, ar lidmašīnu. Un tas ir viss – neviens netaisās ņemt rokā ieroci un iet karot. To neviens nezina, ko katrs darīs, kad tā stunda sitīs. Taču žēl, ka Bankovskis pat teorētiski nepieļauj iespēja, ka kāds varētu arī iet un aizstāvēt Latviju. Māra Bērziņa romānu neesmu lasījusi, bet intervija ar viņu “Dienā” nosita vēlmi grāmatu pirkt un lasīt. Bērziņš ir pacifists, kam nepatīk ieroči un armija, un aizstāvēt Latviju viņs netaisās. Viņam ir slikta pieredze no dienesta padomju armijā. Vai tiešām Bērziņš nejūt ne mazāko atšķirību starp okupācijas armiju un armiju, kas aizstāv savu zemi? Vai tiešām Bērziņš nejūt atšķirību starp uzbrukumu un aizstāvēšanos? Vai tiešām Bērziņš domā, ka atbruņošanās nesīs mieru? Ieteiktu Bērziņam palasīt kādu vēstures grāmatu un padomāt, vai parasti iekaro tās valstis, kas ir vājas vai tās, kuras ir militāri stipras. Par to, kā atbruņošanās veicina mieru mēs ļoti labi varam apskatīties Ukrainas gadījumā. Ukrainas atteikšanās no atomieročiem veicināja nevis mieru, bet karu. Bērziņam nebūtu nekas pretī, ja Latvijā būtu pieckopienu sabiedrība, bet viņš neizskaidro, kā tādā pieckopienu sabiedrībā varētu attīstīties un eksistēt latviešu tauta un valoda. Vai varbūt tas viņu neinteresē? Tad vēl paskatījos, ka viens no šīs sērijas autoriem būs Arno Jundze. Viņš vienā intervijā par Ukrainu izteicās aptuveni tā, ka ukraiņi to ir pelnījuši, jo ir korumpēti. Diez vai viņš par Latviju arī tā domā, jo korumpēti mēs esam, tas gan. Dažreiz liekas, ka intelektuāļi ir pārlasījušies grāmatas un teorijas, bet līdz viņiem neaiziet vienkāršas lietas, kas ir skaidras Rēzeknes vai Bauskas zemessargiem ar pamata vai vidusskolas izglītību. Nepārprotiet mani, es negaidīju nekādus urrā patriotiskos romānus. Taču būtu gan gribējies, lai vismaz vienā lappusē vai viena varoņa galvā būtu pavīdējusi ideja, ka Latvijas valsts un latviešu tauta ir kaut kas tāds, kā dēļ ir vērts cīnīties. Vismaz kripatiņu vīrišķības bija grībējies, vismaz no autoriem vīriešiem.
tibers
t
Es vēl neesmu izlasījis nevienu no šiem romāniem, bet Ilziņas recenzija, kurā "nolikts" Pauls Bankovskis, radīja vēlmi sākt tieši ar viņu. Esmu jau kādu trešdaļu pieveicis, un manuprāt ir tīri ok.Līdz šim mani tik ļoti bija gurdinājuši viņa apcerējumi Rīgas Laikā, ka biju iedomājies, ka neko labu no viņa vairs nesagadīsim, bet arī "Vienatnē ar Kantu" ir izdevies darbs. Turklāt, strādājot ar ierobežotu materiālu. Tāpat kā Kantā arī šajā romānā PB liek lielu akcentu uz to, ko autors/varonis jūt nonācis kādā konkrētā vietā. 18 var just, ka tās ir izjūtas, kas radušās pašam parsonīgi ejot kājām no Rīgas līdz Valkai, ja nemaldos.Man tas patīk. Tas dod klātbūtnes efektu. Savukārt Bērziņa intervija "Dienā" man tieši pretēji, vedināja uz pārdomām, kā gan tas nākas, ka viņam patīk tās pašas grāmatas (Janovska "Bez ceļa" un vēl kaut kas, kas piemirsies) , kas man, bet visi viņa Gūtenmorgeni, man ir pilnīgi sveši. Tā ka būs jāsaņemas izlasīt viņa pēdējā grāmata.
  • 1
  • 1
purna tiesa
p
"....Taču Zebris tā nedomā un tikai šausminās, cik slikta ir vardarbība." Tu, Plus_opinionarde esi kādreiz izjutusi/is uz savas ādas kārtīgu vardarbību? Drusku ar galvu vajadzētu draudzēties, nevis tikai ar savu nevaldāmo agresiju.
  • 3
  • 3
aie
a
Brīnišķīgs darbs, kas labi attēlojis laikmetu. Lai Andrim Bērziņam veicas turpmāk!
Būta j-kdze
B
Jā, Bērziņa romāns ir ģeniāls. Man arī patika.
Ferro
F
Kas tā tāda par Ilziņu? Vai ne Zvaigznes ABC publicitātes dāma?
Grāmatu lasītāji
G
Jā, jā, tā ir tā pati Kristīne Ilziņa - Zvaigznes ABC publicitātes un PR dāma.
  • 1
  • 0

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja