Laika ziņas
Šodien
Apmācies

Nosaukti Dienas gada balvas kultūrā 2013 laureāti

11. martā svinīgā apbalvošanas ceremonijā godināti 11 izcili un pārsteidzoši aizvadītā gada mākslas fakti. Dienas kultūras balvas laureāti saņēma tradicionālo Zelta kartupeli, ko veidojis mākslinieks Gļebs Panteļejevs.

Dienas gada balvu kultūrā 2013 laureāti:

Federiko Garsija Lorka. Lekcijas, izdevniecība Neputns, 2013, Edvīna Raupa tulkojums un komentāri, un E. Raupa dzejas krājums Mirklis šis, Jāņa Rozes apgāds, 2013

Par dubultu ieguldījumu dzejas procesā un vēsturē nieka gada griezumā: Federiko Garsiju Lorku Raups ne vien spoži latviskojis, bet arī bagātinājis ar kaismīgu un izsmeļošu priekšvārdu. Te būtiska valodas vertikāle – dzīļu gudrība. Savukārt viņa paša dzejas krājums Mirklis šis, šķiet, Lorku atbalso – tas ir burtisks Raupa "aizlēciens" aizprāta un pārpasaulīgas valodas ceļos, ne tikai dzejas tehnikas apvāršņos.

Gvido Kajona fotoizstāde Latvijas Fotogrāfijas muzejā un albums Tēma 011 (10.2013.–03.11.2013.)

Fotogrāfijas, kas radītas no pagājušā gadsimta 70. līdz 90. gadiem, apkopotas izstādē un grāmatā, kļuva par vienu no spilgtākajiem notikumiem tieši pagājušajā gadā. Tagad tās aplūkojamas ne tikai kā perfekti mākslas darbi, bet arī kā patiesa liecība par aizgājušo laikmetu, autora pilsonisko un radošo stāju tajā. Konkrēts, grotesks un talantīgs padomju laika attēlojums nekad nezaudēs aktualitāti, vairojoties nostalģiskām vai spekulatīvām versijām. Turklāt šai sērijai vairs nevar rasties konkurenti!

Andris Freibergs. Scenogrāfija Eduarda Smiļģa Teātra muzejā (24.10.2013.–31.05.2014.)

Izciliem sasniegumiem bagāta radošā mūža retrospekcija. Tomēr tas nav tikai atskats pagātnē – katram darbam ir potenciāls iedvesmot mūsdienās, no vissenākā līdz jaunākajiem. Izstāde ir iespaidīga arī kā vienota ekspozīcija, demonstrējot spilgta talanta un veselas scenogrāfijas skolas attīstību. Izstāde atgādina par nozīmīgām lappusēm latviešu teātra vēsturē, un tajā iekļautie autobiogrāfiskie motīvi ir emocionāli uzrunājoši.

Daigas Krūzes personālizstāde Slēpnis galerijā Alma (11.02.2013.–02.04.2013.)

Gleznotājas konsekventi koptā pieeja pārliecina ar formas tīrību un ekspresivitāti. Autore, paturot tiesības uz konkrēto emocionālo impulsu privātumu, tomēr pauž bezkompromisu uzticību glezniecības spējai radīt universālus vizuālos tēlus. Daigas Krūzes radoši autonomā darbība devusi jaunu elpu latviešu mākslas liriski abstraktajam virzienam.

Koncertuzvedums. Džons Luters Adamss Svētā vēja dziedājumi. Jauniešu koris Kamēr…, diriģents Jānis Liepiņš, režisore Margita Zālīte, gaismu mākslinieks Gints Gabrāns

Neparastā, speciāli korim radītā partitūra skarbajā Tabakas fabrikas vidē atdzīvojās vokāli pārsteidzošā vēju un putnu balsu daudzveidībā, uzburot ziemeļu dabas pirmatnību no izdzīvošanas cīņas līdz dzīvības svinēšanai.

Anitra Tumševica. Kamersimfonija Balss/Die Stimme. Pirmatskaņojums – Sinfonietta Rīga, diriģents Normunds Šnē, Lielajā ģildē 19.IV

Orķestra partitūra, kas pārsteidz ar neprognozējamiem skaņu tēliem un jēgu, mērķtiecīgi un krāšņi risinot mūzikai tik organisko balss tēmu. Te ir gan Dieva balss, kas klaudzina pie sirdsdurvīm, gan mediju – radio, televīzijas, laikrakstu – balsis un vai visa klasicisma, romantisma un XX gs. mūzikas vēsture.

Iestudējums Dukši. Režisors Gatis Šmits, dramaturģe Agnese Rutkēviča, Jaunā Rīgas teātra aktieri Baiba Broka, Andis Strods, Ģirts Krūmiņš, Edgars Samītis, scenogrāfs Rūdolfs Bekičs

Spilgta eksistenciāla komēdija, kurā, pateicoties talantīgajam aktieru četriniekam, personāži sanākuši sulīgi kā Latvijas lauku āboli – viņus var vērot gan kā pārpratumu un raksturkomēdiju tēlus, gan kā jaudīgus vientulības drāmas varoņus, kuru no sirds žēl. Tā nav ieņirgšana par dzīves lūzeriem, bet stāsts par cilvēku pūliņiem saprast sevi un citus, mēģinot spēlītē "trešais lieks" nepalikt bez pāra. Cilvēciskā intonācija, kurā ir cik groteskas, tik melanholijas, un kinematogrāfiski lēnīgais detalizējums veido Dukšu telpas īpašo gaisotni, kas smalki balansē uz traģifarsa un tikai zviedzamgabala šķautnes.

Aktrise Agnese Jēkabsone par Edītes Piafas lomas tēlojumu Lauras Grozas-Ķiberes izrādē Piafa. Liepājas teātris

Tikai retos gadījumos biogrāfiskais žanrs un nolūks "pielaikot" leģendas ādu nekļūst par lamatām tās autoriem. Šis ir viens no tiem laimīgajiem gadījumiem. Veiksmes pamatā gan nav kāda sagadīšanās vai sakritība, bet aktrises Agneses Jēkabsones, šķiet, līdz šūnu līmenim rūpīgais, virtuozais un pašaizliedzīgais iedvesmas darbs. Pārliecinoši un saviļņojoši.

Kārlis Lācis par albumu un koncertprogrammu Ziedonis. Lācis. Sievietes un sadarbībā ar Māru Zālīti tapušo dziesmu ciklu Mežā dziedātājai Aijai Andrejevai

Kārļa Lāča muzikāli poētiskais, teatralizēti patiesais materiāls abos projektos – Ziedonis. Lācis. Sievietes (dzied populāras aktrises) un Mežā (dzied Aija Andrejeva) – ir daudzpusīgs, spožs, melodiski vilinošs, vienlaikus demokrātisks un elitārs. Tā ir talantīgām dziedošām un spēlējošām solistēm veltīta mūzika, kuru var raksturot kā modernizētu estrādi un kurā viņas mirdz gan vokāli, gan aktieriski.

Spēlfilma Mammu, es tevi mīlu. Režisors Jānis Nords. Studija Tanka

Režisors Jānis Nords pierādījis latviešu kino kontekstā sen aizmirstu faktu – arī ar šķietami klusinātu kamerstila drāmu un labi izstāstītu stāstu var gūt gan starptautiskus panākumus, gan uzrunāt ļoti plašu auditoriju Latvijā.

Dokumentālā filma Atmodas antoloģija. Scenārijs – Edgars Engīzers un Askolds Saulītis, režisors Askolds Saulītis, operators Andrejs Verhoustinskis. Biedrība Terra Europa, studija Subjektiv Filma

Filma Atmodas antoloģija ietver mūsu pastāvēšanai tik liktenīgās vēsturiskās norises Latvijā no 1987. līdz 1991. gadam. Ir paveikts milzu darbs – intervēti desmitiem atmodas laika spilgtāko sabiedrisko darbinieku, apkopoti tā laika foto un kino dokumenti no visdažādākajiem avotiem, kopumā radot vērtīgu dokumentāru antoloģiju, kas kalpo kā vēsturiska liecība par Latvijas valsts atdzimšanu un cenšas atbildēt uz jautājumu – kas ar mums kā tautu, kā ļaužu kopienu, kā indivīdiem ir noticis īsajā vēstures nogrieznī.

Šogad par savu 2013. gada pārsteidzoša un kvalitatīva kultūras fakta favorītu bija aicināti balsot arī Dienas un KDi lasītāji, kuri savu simpātiju balvu ar 1075 balsīm piešķīra Daugavpils Marka Rotko Mākslas centram. Rotko Mākslas centrs saņēma Dienas gada balvas kultūrā atbalstītāja Latvijas dzelzceļa balvu.

Dienas gada balvas kultūrā žūrijā strādāja Dienas Kultūras redakcija: kinokritiķe un KDi redaktore Dita Rietuma, muzikoloģe Inese Lūsiņa, teātra un kino kritiķis Normunds Naumanis, kultūras žurnāliste, redaktore Undīne Adamaite, kultūras un popkultūras žurnālists, redaktors Jegors Jerohomovičs. Eksperti: literatūras kritiķe Ieva Kolmane un mākslas kritiķis Vilnis Vējš.

Dienas gada balva kultūrā ir laikraksta tradīcija kopš 2001. gada.

Dienas gada balvu kultūrā atbalsta: Latvijas dzelzceļš, LDz Cargo un Baltijas advokātu birojs Lawin.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

Diena jautā

Jauna valdība Latvijā būs

Kopā nobalsojuši: 975

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja