Laika ziņas
Šodien
Sniega pārslas

Paziņoti Dienas gada balvas kultūrā 2017 nominanti

Šoreiz uzmanības centrā ir atsevišķa mākslinieka – personības – talanta kosmoss.

Par nominantiem no 10. līdz 24. janvārim varēs balsot portālā Diena.lv, uzvarētājs saņems lasītāju simpātiju balvu. Laureāti tiks paziņoti februārī. Tradīcija paliek nemainīga – vienpadsmit laureātu saņems tēlnieka Gļeba Panteļejeva darināto zelta kartupeli. Dienas gada balvas kultūrā 2017 žūrijā darbojas KDi redaktori Undīne Adamaite un Jegors Jerohomovičs, kritiķi Inese Lūsiņa, Dita Rietuma, Atis Rozentāls, Vilnis Vējš, Kristīne Budže un rakstniece Inga Žolude.

Dienas gada balvas kultūrā 2017 nominanti:

Vilis Daudziņš
Ļeņina loma režisora Ulda Tīrona Jaunajā Rīgas teātrī iestudētajā izrādē Pēdējā Ļeņina eglīte

Apliecinot savu spilgto pārtapšanas mākslu, Vilis Daudziņš Ļeņina tēlā rada šedevru – grotesku bijušā revolūcijas vadoņa tēlu jau pilnīgā sabrukuma stāvoklī. Bērna prātā nonākušais Ļeņins, atbrīvojies no saprāta uzliktajiem rāmjiem, ir neprognozējams, un tāds ir arī Viļa Daudziņa tēlojums. Neprāta radīto situāciju komisms un mirstoša cilvēka traģisms. Laikmeta rāmji un slimnieks, kurš no tiem – paša radītajiem – izkrīt.

Māra Ķimele
Jaunajā Rīgas teātrī iestudētās izrādes Nora režija

Henrika Ibsena lugas Leļļu nams (Nora) pirmizrāde notika 1879. gada 21. decembrī Kopenhāgenas Karaliskajā teātrī. Režisore Māra Ķimele pēc 138 gadiem it kā noņem zvīņas no acīm un ļauj šo regulāri iestudēto, tomēr nedaudz apputējušo un didaktiski shematisko klasikas darbu ieraudzīt pulsējošu dzīvi, sāpīgi un savā laikā atskurbinoši. "Tas ir par mani!" pēc izrādes pārsteigti apmulsušas atzina skatītājas. Režisore nav iestudējusi izrādi par vīriešiem despotiem, kas "upurē Noru uz sava egoisma altāra", kā rakstīja Ibsena laika recenzenti, bet gan par to, kā mēs sagandējam savu dzīvi, ieslogot otru sava cēlā upura cietumā, viņam par to pat nenojaušot. Patiesības neteikšana kā tuvu attiecību vēzis. Interpretācija nobriedušiem cilvēkiem, kuri spējīgi saskatīt baļķus vispirms savās acīs.

Inga Tropa
Metāloperas Kurbads. Ķēves dēls Limbažu Lielezera estrādes amfiteātrī un teātrī Dirty Deal Teatro iestudētās izrādes Dvēseļu utenis režija

Ar nepieradināti svaigu skatu, spīva, emocionāla, bet nesentimentāla, bez ambiciozu manifestu un skaļas publicitātes spiediena Inga Tropa arvien pārliecinošāk pierāda, ka režija viņai nav tikai talantīgas aktrises kaprīze. Multimediālā metālopera ar metālfolka grupu Skyforger Limbažu estrādē 3. jūnijā aizdārdēja padebešos kā atbrīvotas radīšanas gaviles, vienlaikus sarežģītajam daudzpakāpju izrādes visumam (gaismas, horeogrāfija, skaņa) spējot piešķirt pārdomātu struktūru, jaudu un tēlainību, estētiku atjautīgi saplūdinot ar dabas spēku. Mēroga ziņā gluži pretējs tuvplāna darbs ir Dvēseļu utenis, kurā Inga Tropa sadarbībā ar dramaturģi Justīni Kļavu eleganti pierāda, ka neviena vēstures trauma vai komunāls strīds nav atrisināms bez spēcīgas pašironijas un elementāras cilvēcības.

Reinis Suhanovs
Radoša, daudzveidīga Valmieras vasaras teātra festivāla programma bērniem

Valmieras vasaras teātra festivāls iedzīvojas un pieradina skatītāju pie neparastām izrāžu formām un netipiskām norises vietām. 2017. gada festivāla auditorija – bērni – pārņēma pilsētas centru un izbaudīja tās iespējas, kas viņiem bija sarūpētas, – izrādes ugunsdzēsēju depo, meža vidū, pazemes autostāvvietā, mēbeļu veikalā, naktsklubā. Reinis Suhanovs, būdams festivāla idejas galvenais dzinējspēks un direktors, bija sapulcējis lielisku režisoru komandu, kas radīja fantāziju rosinošus, intriģējošus skatuves darbus. Turklāt dzima arī leģendas – viena no tām vēsta par ģimeni, kurai tik ļoti iepatikusies kāda izrāde, ka tā pārnakšņojusi automašīnā Valmieras centrā, blakus Sīmaņa baznīcai, lai redzētu vēl kādu izrādi nākamajā dienā.

Monika Pormale
Scenogrāfija režisora Vladislava Nastavševa Jaunajā Rīgas teātrī iestudētajā izrādē Ciniķi

Telpai Vladislava Nastavševa izrādēs ir būtiska nozīme, un viņa sadarbība ar scenogrāfi Moniku Pormali ļāvusi tapt intriģējošai videi izrādē Ciniķi. Palielinātais radiouztvērēja skaļrunis kā šķīvis, ar ko uztvert signālus no revolūcijas kosmosa. Garš, transformējams galds un zirga skelets. Vizuālo tēlu lakonisms un precizitāte kombinācijā ar Oskara Pauliņa gaismu partitūru rada to vārdos grūti formulējamo noskaņu, kas raksturo pēcrevolūcijas laika pretrunīgumu Krievijā.

Rihards Funts
Starptautiskā dizaina vasaras skola MAD un izstādes You’ve Got 1243 Unread Messages. Dzīve pirms interneta. Pēdējā paaudze iekārtojums

Starptautiskā dizaina vasaras skola MAD Latvijas lokālās iespējas (Siguldas gleznainā apkārtne, bioloģiskās zemnieku saimniecības, amatnieki) prasmīgi salāgo ar starptautiski aktuālām interesēm dizaina jomā – biodizainu, low-tech balstītiem izdzīvošanas scenārijiem. Dizaina tapšanas process, kas ir aizraujošs ne tikai skolas starptautiskajiem dalībniekiem un pasniedzējiem, bet arī šī procesa vērotājiem – vasaras skolas izstādes apmeklētājiem. Izstādes You’ve Got 1243 Unread Messages. Dzīve pirms interneta. Pēdējā paaudze iekārtojums ir kā lielisks pēc mēra šūts uzvalks, kas ideāli piegulst katram izstādītajam eksponātam, un kā laba filmu mūzika, bez kuras nevar iztikt, bet filmas – izstādes – skatīšanās laikā to nedzird.

Starptautiskās dizaina vasaras skolas MAD organizētāji – Rihards Funts, Liene Kuplā, Elīna Drāke, Jānis Gailītis, Toms Lucāns.

Izstādes You’ve Got 1243 Unread Messages. Dzīve pirms interneta. Pēdējā paaudze iekārtojuma autori – dizaina studija Rijada, Rihards Funts, Toms Lucāns, Roberta Fišere.

Miķelis Baštiks
Burtveidols Cīrulis Display

Burtveidols Cīrulis Display ir mūsdienīgi interpretēts un detalizēti izstrādāts produkts. Tā izteiksmes iedvesmas avots bijis XX gadsimta pirmās puses latviskās identitātes veidotājs dizainā un lietišķajā mākslā Ansis Cīrulis. Lokāla autoritāte, kuras izteiksme tagad pārvērsta starptautiski konvertējamā produktā – burtveidols pielāgots 30 valodu specifiskajām diakritiskajām zīmēm un globālas tirdzniecības iespējām internetā.

Izstrādātāji – dizaina studija Asketic, Miķelis Baštiks, Saša Belajevs

Austris Mailītis
Šaoliņas lidojošo mūku teātris

Šaoliņas lidojošo mūku teātra arhitektūra tehnoloģiski sarežģītu un pragmatisku biznesa projektu ar gaisa akrobātu šoviem pārvērtusi poētiskā pasakā par lidojošiem mūkiem Ķīnas vidienē. Ēkas arhitektūras elementi ne tikai rada tās vizuālo tēlu, bet ir arī funkcionāli nepieciešami, piemēram, akmens pakāpienu joslas veido ēkas formu un ir arī uzeja līdz izrāžu laukumam, sēdvietas izrāžu vērošanai un žalūzijas, kas slēpj tehnisko un biroja telpu stikloto konstrukciju. Šaoliņas lidojošo mūku teātra projekts ir apliecinājums Latvijas arhitektūras eksporta potenciālam un tā īstenošanas iespējām – pirmo reizi Latvijas arhitektu birojs īstenojis tik vērienīgu projektu tālu aiz Latvijas robežām.

Šaoliņas lidojošo mūku teātra arhitekti – Austris Mailītis, Valters Murāns, Ints Menģelis, Kārlis Melzobs, Dina Suhanova, Andra Odumāne, Jekaterina Olonkina

Artūrs Virtmanis
Darbs Fucking Times! grupas izstādē No laika gala Rīgas mākslas telpā 2017. gada 3. februārī–26. martā

Monumentālais panno no nepastāvīgiem materiāliem tapis kā spontāns izsauciens, vilšanās politiskajā un mediju realitātē. Līdzīgi pārejošām dusmām, kam jāļauj vaļa, lai viss turpinātos tāpat kā agrāk, kad izstāde ir novākta.

Dainis Pundurs
Izstāde Porcelāns un apzinātie sapņi galerijā Daugava 2017. gada 6. decembrī–2018. gada 27. janvārī

Materiālam tradicionāli piedēvētais trauslums atklāts negaidītā veidā – neticamās trīsdimensiju ģeometriskās struktūrās. Porcelāna puzuri, kas turas kopā, pateicoties matemātikai un fanātiskam roku darbam, rada iespaidu, ka tie pastāv pretēji loģikai un gravitācijai.

Jānis Avotiņš
Izstāde Laiktelpas klejotāji Mūkusalas mākslas salonā 2017. gada 3. februārī–11. martā

Reta iespēja ieraudzīt Rīgā gleznas, kas radījušas latviešu mūsdienu mākslas seju ārzemēs, – it kā aizmiglotā, neskaidrā spogulī ieraudzīt pašiem sevi un savu pagātni. Detaļas vairs neiespējami izšķirt, viss jauns, bet kaut kas acumirklī liek pazīt savu, mūsējo.

Kristians Brekte
Izstāde Mr. & Mrs. Doe galerijā Māksla XO 2017. gada 12. oktobrī–7. novembrī

Izstāde spēj panākt spēcīgu emocionālu iespaidu ne tikai šausminošās tēmas dēļ, bet arī ar bezkaislīgu precizitāti, kādā ikdienā paejam tai garām, neļaujoties sentimentam vai naturālu detaļu apcerei.

Ieva Iltnere
Izstāde Implants galerijā Māksla XO 2017. gada 8.–30. maijā

Elegance un glamūrs ar oderīti – rezignētu komentāru par vērtībām mākslā un mākslas dzīvē. Par skaistumu, kas vairs nespēj būt tik nevainīgs, kā izliekas, jo pārāk dziļi implantēts izdevīgos darījumos.

Ilze Konstante
Pētījums Staļina garā ēna Latvijas tēlotājā mākslā 1940–1956
Izdevniecība Neputns

Apjomīgajā pētījumā par drūmāko posmu latviešu kultūrā ne vien dziļi atklāts humānais un radošais posts, ko nesa okupācija, bet arī iezīmēta tradīcija un potenciāls, kas realizējās straujā attīstībā nākamajās desmitgadēs.

Daina Sirmā
Dzejas krājums Dievaines
Izdevniecība Pētergailis

Daina Sirmā klusi izdevusi trešo dzejas grāmatu. Ja uz vāka uzliek tradicionālo latviešu rakstu Dieva un debesu zīmi, krājums iegūst pārpasaulīgu dvesmu. Taču ne jau tikai tāpēc. Dainas Sirmās dzejas tēma ir transcendentāla, tomēr vienlaikus arī tik cilvēciski iezemēta šajā zemes valstībā un kārtībā un savienota arī ar pazemes sfēru. Nebeidzama elēģija, kas aizskar citai pasaulei piederošo cilvēka dvēseli, atgādinot lasītājam, ka viņš nav tikai plakana ikdienišķa būtne ar iestatīto režīmu: strādāt, ēst, gulēt. Daina Sirmā ārkārtīgi meistarīgi un smalki operē ar nemateriālajām – dzejas un dvēseles – matērijām, un mēs nevaram ilgāk ļaut šai dzejniecei būt tik pieticīgai, kautrīgai un pazemīgai, jo viņas dzejas balss ir pārāk nozīmīga.

Pauls Bankovskis
Stāstu krājums Kur pazuda saimnieks?
Izdevniecība Liels un mazs

Autors, kurš vienmēr izmēģina literatūras iespējas. Šajā itin nemaz ne bērnu grāmatā, lai gan paša autora ilustrētā, autors reportē tādus Latvijai nozīmīgus vēsturiskus notikumus, kas latviešiem tik bieži atgādināti, it kā tik labi zināmi vai tieši otrādi – laimīgi piemirstas traģēdijas, kas vairs nav uztveramas bez jaunas perspektīvas. Tāpēc Pauls Bankovskis uz tām skatās ne tikai no laika distances, bet izmiesojoties no cilvēka perspektīvas un runā kustoņu balsīs par cilvēcisko realitāti.

Semjons Haņins

Dzejas izlase Bet ne ar to/Но не тем
Izdevniecība Neputns

Semjona Haņina fenomens Latvijas kultūrtelpā ir nemainīgi nozīmīgs. Katra Semjona Haņina dzejas performance ir hipnotizējošs akts. Dzejnieka personības pieticība atspoguļojas rimtajās, ar ikdienas putekļu kārtiņu – zelta putekļu – apaugušajās eksistences poētiskajās mizanscēnās, kas spēcīgi ietekmē dzejas un starpdisciplināro domu Latvijā un savieno krievvalodīgo un latviešu dzeju – jauno dzejas izlasi latviski atdzejojuši 13 dzejnieki, un uz Latvijas dzejnieku kopumu tas ir vērā ņemams skaitlis. Latvijas dzejas telpā Semjons Haņins ir savējais.

Anna Auziņa
Dzejas krājums Annas pūra govs
Izdevniecība Neputns

Ar šo spilgto dzejas krājumu Anna Auziņa pierāda, ka briedums (dzejā un personībā) nebūt nenozīmē, ka dzīve kļuvusi vienmērīgāka, briedumu sasniegušais cilvēks – kūtrāks, kairinājuma mehānisms notrulinājies un skatiena krāsu gamma kļuvusi pastelīga. Briedums Annai Auziņai nozīmē brīvību, izlaužoties cauri priekšstatu dekonstrukcijai. Tā ir dzejiska brīvība – brīvība dzejā izplūst caur pamatīgu grunts slāni, attīrot pārmantojamības pūru, tad izfiltrējas caur bohēmiskām un varbūt pat ķecerīgām rindām vai vispār nojauc rindas un pat fontus, lai persona beidzot būtu brīva, attīrīta un gatava iepazīties pati ar sevi – brīva cilvēka apziņa.

Jānis Kalnačs

Pētījums Rīgas dzīvokļu "likumīgā" izlaupīšana. 1944–1949
Izdevniecība Neputns

Unikāls pētījums gan tēmas oriģinalitātes, gan īstenojuma ziņā. Mākslas zinātnieka Jāņa Kalnača daudzu gadu darbs, izsekojot tam, kas notika ar tūkstošiem 1944. gada vasaras beigās un rudenī bēgļu gaitās devušos rīdzinieku mājās un dzīvokļos atstāto iedzīvi (arī mākslas darbiem), ir spēcīgs savā divdabīgajā ietilpībā. Bezkaislīga dokumentāla precizitāte mijas ar dienasgrāmatu, vēstuļu un atmiņu emocionālajām liecībām. Tās ir saviļņojošs pierādījums tam, cik eksistenciāli svarīgu vietu pirmskara Latvijas iedzīvotāju pasaulē ieņēma māksla un māju "klusuma, miera un spodrības gars" (Paula Jēgere-Freimane). Bez vērtīgiem mākslas vēstures faktiem Jāņa Kalnača pētījums atklāj arī aizraujošu antropoloģisku pieredzi – detalizētie fakti gluži vieliski uzbur aizgājušo matēriju, un lasītājs kā filmā var ieiet 20.–30. gadu juristu, operas dziedātāju, dzejnieču, arhitektu u. c. dzīvokļos.

Kristīne Ulberga
Romāns Tur
Izdevniecība Dienas grāmata

Uzrakstījusi romānu, kāda latviešu literatūrā nekad nav bijis, pārdurot lasītāja neziņas burbuli par tādas literatūras iespējamību, Kristīne Ulberga pārdur arī vēsturisko pagājušā gadu simteņa 80. gadu burbuli, liekot no tā iztecēt visiem, visiem pieņemtajiem priekšstatiem par dzīvi padomju Latvijā un piedāvājot vietā nevis cilvēka attiecības ar vēsturi jaunā mērcē, bet cilvēka attiecības ar sevi – augstāku būtni par spogulī vai melnbaltā padomju pases bildē redzamo – vissvarīgāko no tēmām gan dzīvē, gan literatūrā, kas transponējama jebkurā vēsturiskajā vai tikai vēl nākamajā, vai mūsu laikā. Talantīgi uzrakstīts romāns.

Edmunds Jansons
Animācijas filmas Bize un Neguļa režija

Darbā Bize un Neguļa Edmunds Jansons apliecina prasmi radīt mūsdienīgu un dzīvesgudru animācijas filmu gan bērniem, gan viņu vecākiem, centrējot filmas vēstījumu ap bērna izjūtām, kad viņš saskaras ar priecīgu, bet nebūt ne vienkāršu notikumu – otrā bērniņa ienākšanu ģimenē. Šis ir mērķtiecīgs komandas darbs, kurā būtisks ir gan Lotes Eglītes oriģinālais, psiholoģiski precīzais scenārijs, gan mākslinieka Reiņa Pētersona radītā filmas vizuālā pasaule.

Krista Burāne
Dokumentālās filmas Pasaka par tukšo telpu režija

Filmā Pasaka par tukšo telpu režisore Krista Burāne radījusi daudzslāņainu un jēdzieniski ietilpīgu izcilā scenogrāfa Andra Freiberga portretējumu. Par unikālu un pārsteidzošu šo darbu padara izteiksmes oriģinalitāte un niansēts dažādu kino veidu – dokumentālā kino un leļļu animācijas - izmantojums.

Laila Pakalniņa
Dokumentālās filmas Zirdziņ, hallo! režija

Režisores Lailas Pakalniņas filma Zirdziņ, hallo! lieki neekspluatē filmas hronometrāžu – nepilnās 25 minūtēs tiek radīta pārliecinoša laika, dabas ritmu un, iespējams, dzīves jēgas metafora. Šis darbs ir vizuāli filigrāna laika kategorijas notveršana kinematogrāfiskā formā, režisorei fiksējot dzīves un laika ritējumu vienā no nelielām, šķietami ne ar ko īpašu nepamanāmām Latvijas apdzīvotajām vietām (pie Krāslavas).

Jānis Nords
Spēlfilmas Ar putām uz lūpām režija

Režisors Jānis Nords ir izpelnījies atzinību par enerģiskiem, kinematogrāfiski mērķtiecīgiem un tēlainiem meklējumiem nobriedušas sievietes un divu vīriešu – viņas vīra invalīda un tīņa skolnieka –savstarpējo attiecību laukā spēlfilmā Ar putām uz lūpām. Jānis Nords pārliecinoši velk paralēles starp cilvēku kaislību, kompleksu un ilgu iezīmēto attiecību zonu un dzīvnieku, dabas pasauli.

Gints Bērziņš
Operatora darbs filmās Lidija un Maģiskais kimono

Rafinēts profesionālisms un prasme atrast perfektu, unikālu filmas vizuālo tēlu – šīs ir spilgtākās operatora Ginta Bērziņa īpašības. Režisora Andreja Verhoustinska dokumentālā filma Lidija un režisora Māra Martinsona spēlfilma Maģiskais kimono ir radikāli atšķirīgi darbi, kuros Gints Bērziņš izvēlējies un nevainojami īstenojis absolūti atšķirīgu vizuālā vēstījuma stratēģiju. Filmā Lidija, kas stāsta par Lidiju Lasmani-Doroņinu, ir izmantota konceptuāla pieeja, visu filmu nofilmējot vienā kadrā, savukārt spēlfilmā Maģiskais kimono pārliecinoši tiek radīts poētisks, dekoratīvs Rīgas un Latvijas vizuālais tēls, respektējot šī Latvijas un Japānas sadarbības projekta japānisko kontekstu.

Soprāns Marina Rebeka

Balss skaistuma, vokālās meistarības un spēcīga personības starojuma piepildīti, spilgti un saviļņojoši titulvaroņu tēli Gaetāno Doniceti operas Marija Stjuarte un Vinčenco Bellīni operas Norma tēli koncertuzvedumos Latvijā. Bel canto stila virtuozajā sarežģītībā Marinas Rebekas soprāna krāsas izceļ cilvēcisko, pretrunīgo, emocionālo, raksturīgo, patieso. Debitējot Margarētas lomā Šarla Guno romantiskajā operā Fausts Latvijas Nacionālajā operā, dziedātāja uz skatuves izdzīvo veselu dzīvi.

Komponists Krists Auznieks

Skaņdarbs Uguns un roze, orķestris Sinfonietta Rīga, diriģents Normunds Šnē Cēsu koncertzālē 25. augustā. Opuss Darbs. Dievs. Daba, Latvijas Radio bigbends LNB Ziedoņa zālē 17. oktobrī, kā arī diskā Latviešu džeza svīta vol. 2. Jeila Universitātes doktorants Krists Auznieks nemeklē atsvešinātas intelektuālas rotaļas. Uguns un roze ir izsmalcināta, trausla skaņu vīzija, klausāms gaismas mirgojums telpā. Ceļojums sevī, kas ved uz skanisku paradīzi. Arī savdabīgais industriālais minimālisms džeza bigbendam sniedz neparastu, iedvesmojošu klausīšanās pieredzi.

Komponists Platons Buravickis

Mūzikas valoda, skaņu palete un estētika, kuru nav iespējams nepamanīt. Iepriekš neprognozējams mūzikas poliglots un skanējuma meistars praktiķis, kurš pārsteidz ar ideju, stilu un žanru dažādību no Demontāžas estētikas orķestrim Sinfonietta Rīga un elektronikai (festivālā Sansusī 12. augustā un Lielajā ģildē 24. novembrī) līdz 11. Liepājas koncertam balsij un orķestrim (soliste Julianna Bavarska, diriģents Atvars Lakstīgala; koncertzālē Lielais dzintars 22. jūlijā). No Narkozes (trio Altera Veritas) līdz Berlīnes filharmoniķu dalībnieku ansamblim Sharoun radītajiem mehāniskajiem procesiem Injector. Впрыск. Sprausla un pat tehnooperai (Spazio Bar 25. un 26. novembrī fabrikā Boļševička). Komponists, kurš ne tikai vēlas radīt mūziku, kas patiks visiem, bet arī patiešām spēj uzrunāt gan akadēmiskās, gan alternatīvās kultūras cienītājus.

Pianists Reinis Zariņš

Spilgts pianisma meistarības un oriģinālu, dziļi pārdomātu māksliniecisko ideju apliecinājums vairākās koncertprogrammās dzimtenē. Dziļas un smalkas latviešu komponistu mūzikas interpretācijas: Artura Maskata 12. Liepājas koncerta klavierēm un orķestrim un Andra Dzenīša Astoņstūra/Octagon pirmatskaņojums Rēzeknē un Liepājā, apgādā Skani izdotajos albumos Lūcija Garūta. Klaviermūzika un Dzimuši 1906. Dārziņš. Ivanovs (Volfganga Dārziņa 2. klavierkoncerts). Autorprogrammas Skaņu katedrāles Latgales vēstniecībā Gors 6. septembrī, Taustiņu dejas Rīgas Stradiņa universitātes aulā 24. oktobrī, Marilēnas Šiltkampas mākslas un romantisma laikmeta mūzikas performance MusicPainting/Live Cēsu koncertzālē 28. jūlijā. Reinim Zariņam mūzika tiešām ir dvēseles elpa.

Komponists Rihards Dubra

Oratorija Marija. Valsts akadēmiskais koris Latvija, etnodziedātāju grupa, Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, ērģelniece Iveta Apkalna/Kristīne Adamaite, diriģents Māris Sirmais Latgales vēstniecībā Gors 4. maijā, Lielajā ģildē 5. maijā. Mērķtiecīgi, meistarīgi un organiski savienota sakrālā un tradicionālā kultūras pasaule. Spēcīgs un krāšņs opuss. Tas apliecina, ka Dievmāte un latviešu Māra ir viena un tā pati persona. Lūgšana par Latvijas tautu visā muzikālo iespēju dimensijā no siltas sirsnības līdz kaismīgai drāmai vērienīgajā oratorijas kulminācijā vienlaikus ir arī cildinājums mūzikas skaistumam.

Komponists Georgs Pelēcis

Klavierkoncerts Musica confinanta. Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, solists Vestards Šimkus, diriģents Andris Vecumnieks Lielajā ģildē 17. februārī. Jūtīga, aizkustinoši vienkārša, gaiša un godīga refleksija mūža un mūžības pierobežā, joprojām turpinot kalpot mūzikas ideālajam, pārlaicīgajam skaistumam un harmonijai, t. s. eifonijai. Tā ir atbruņojoša savā šķietamajā vienkāršībā un valdzina ar skaidrību, tīrību, daiļskanīgumu un pozitīvo vitalitāti.

 

 


Vairāk par Dienas gada balvu kultūrā - Diena.lv/DGBK.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Aktuāli

Attiecības semestra garumā

Reperis Ozols un duets Tehnikums nominēti Latvijas mūzikas ierakstu gada balvai Zelta mikrofons un sāk Latvijas koncertturneju

Ziņas

Vairāk Ziņas

Mūzika

Vairāk Mūzika

Māksla

Vairāk Māksla

Teātris

Vairāk Teātris

Literatūra

Vairāk Literatūra

Kino/TV

Vairāk Kino/TV

Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri

Intervijas

Vairāk Intervijas

Recenzijas

Vairāk Recenzijas

Grāmatas

Vairāk Grāmatas

Konkursi

Vairāk Konkursi

Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi

KD Afiša

Vairāk KD Afiša

Deja

Vairāk Deja