Konkursā tika iesniegti vairāk nekā 700 projekti no visām 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm, sešiem Rietumbalkānu partneriem un Ukrainas. Šie projekti izceļas ar inovatīvām pieejām un atbilstību JEB vērtībām: ilgtspējai, skaistumam un iekļaušanai. Kurtuve ir vienīgais Latvijas projekts, kas sasniedzis finālu, apliecinot, ka arī nelielas pilsētas un industriālas telpas var kļūt par kultūras centriem – arhitektūra un kopienas sadarbība var būtiski veicināt kultūras attīstību reģionos.
Pieteikums JEB balvai balstīts uz trim pamatprincipiem: industriālā mantojuma atjaunošanu, sabiedrības iesaisti un starpnozaru sadarbību.
Publiskais balsojums par finālistiem ir atvērts līdz 10. jūlijam: https://prizes.new-european-bauhaus.europa.eu/prizes.
Uzvarētāji tiks paziņoti 30. septembrī.
Ideja bijušo katlu māju veidot par laikmetīgās mākslas telpu radās, Valmierai kandidējot Eiropas kultūras galvaspilsētas 2027 titulam, programmā akcentējot laikmetīgās kultūras pieejamību un kopienu iesaisti kultūras procesos. “Kurtuves attīstības vīzija ir stiprināt kultūras pieejamību ārpus Rīgas, attīstīt iespējas vietēja, nacionāla un starptautiska mēroga sadarbībai, nodrošinot laikmetīgās mākslas pieejamību plašai sabiedrībai. Mēs vēlamies attīstīt telpu kā līdzdalīgi pārvaldītu platformu, kas piedāvā norišu programmu visām vecuma grupām,” stāsta Liene Jakobsone, Kurtuves attīstības projekta vadītāja, Valmieras novada pašvaldības Kultūras pārvaldes vadītāja vietniece kultūrpolitikas jautājumos.
Kad 2022. gada rudenī kļuva skaidrs, ka Valmieras teātra ēkas pārbūve ieilgs un teātrim jāmeklē pagaidu mājvieta, pēc teātra iniciatīvas, ar Kultūras ministrijas finansējumu un Valmieras novada pašvaldības atbalstu dažu mēnešu laikā 1970. gados celto katlu māju Valmieras centrā pārveidoja par Valmieras teātra pagaidu mājvietu, saglabājot katlu mājas ēkas industriālo raksturu.
“Valmieras teātris iesildīja Kurtuvi, piepildot robusto vidi ar psiholoģiskiem tuvplāniem un laikmetīgu formu. Domāšanas ziņā Kurtuve Valmierai ir iedevusi milzīgu grūdienu, pierādot, ka industriāla vide un augstvērtīgs kultūras, tostarp laikmetīgās, piedāvājums spēj pastāvēt līdzās un papildināt viens otru, piesaistot gan visas Latvijas, gan starptautisko uzmanību,” stāsta Evita Ašeradena, Valmieras teātra direktore.
Pielāgojot ēku teātra vajadzībām un uzsverot, ka Kurtuve arī pēc teātra atgriešanās mājās tiks attīstīta kā laikmetīgās mākslas telpa, saglabāts ēkas industriālais raksturs – atsegtas ķieģeļu sienas, metāla konstrukcijas un 50 metrus augsts skurstenis. Ēka ieguvusi jaunu funkcionalitāti un iespējas to pielāgot dažādiem kultūras notikumiem. Projekta autori ir SIA Sudraba arhitektūra, un šobrīd norit darbs, lai telpa kļūtu par starptautiskas nozīmes starpdisciplināru laikmetīgās mākslas centru.
Kurtuves projekts ir piemērs tam, ka šādu utilitāru ēku ir iespējams pārveidot par kultūras būvi ar augstu arhitektonisku vērtību, vienlaikus saglabājot ēkas autentisko raksturu. Pateicoties Valmieras novada pašvaldības un Valmieras teātra spējai ātri pieņemt drosmīgus lēmumus, Kurtuve nu iegūst arī Eiropas atpazīstamību. Liels paldies arī mūsu kolēģei Ilzei Liepiņai, kura paveica lielāko daļu arhitektūras darba," komentē Reinis Liepiņš, biroja Sudraba arhitektūra vadītājs.
“Kurtuves attīstību raksturo sadarbība ar dažādiem vietējiem un starptautiskiem partneriem – Valmieras teātri, Latvijas Kultūras akadēmiju, Starptautisko arhitektu skolu FestivaL’and, kā arī līdzdalību ar vietējo kopienu, piemēram, radot vides objektu Rotaļu skatuve. Kurtuve saņēmusi arī žūrijas atzinību Latvijas Arhitektūras balvai 2023, vides objekts Rotaļu skatuve saņēmis žūrijas atzinību Latvijas Dizaina gada balvai 2025. Kurtuve ir viens no labās prakses piemēriem Latvijā un Eiropā – telpa kultūrai, kas vienlaikus saglabā vēsturi un rada jaunu nākotni.