Februāra sākumā pieņēmāt Olaines novada pašvaldības budžetu. Vai tas ir lielāks vai mazāks par iepriekšējā gada? Vai tajā ir vieta lielākiem projektiem?
Vienmēr jau ir vēlme, lai naudas būtu vairāk, bet kopumā būtu grēks sūdzēties – budžets ir par 7% lielāks nekā pērn, līdz ar to lielākais mūsu novada pastāvēšanas vēsturē, proti, 47,3 miljoni eiro. Tas nozīmē, ka nenāksies ko samazināt, nevajadzēs apturēt jau iesāktus attīstības projektus. Gribu uzsvērt, ka arī aizdevumu daļa no Valsts kases mums ir salīdzinoši neliela – otra mazākā valstī, proti, 4,7%. Tas nozīmē, ka esam dzīvojuši taupīgi un saimnieciski.
Runājot par projektiem, šogad beidzot ir paredzēts ķerties klāt apjomīgajai multifunkcionālā centra celtniecībai. Tajā būs vieta mūzikas un mākslas skolai, kas šobrīd atrodas nepiemērotās telpās, visām bibliotēkām (pieaugušo un bērnu), pieaugušo centram un vēl citām iestādēm. To varējām īstenot tikai šogad, jo iepriekšējos trīs gadus valsts nedeva aizdevumu, – neizdevās pārliecināt Finanšu ministriju iestrādāt punktu likumā, ka mēs varam aizņemties naudu arī profesionālās ievirzes izglītības iestādes būvei (ierobežojumi neattiecas uz vispārējās izglītības iestādēm). Šogad tika panākts kompromiss, ka pašvaldībām donoriem aizdevuma summa projektiem var būt 6 miljoni eiro. Tas ļauj mums divos gados sākt centra būvniecību. Patlaban gaidām iepirkuma rezultātus.
Kādi vēl lielāki projekti gaida šogad savu kārtu?
Mums ir sagatavota programma trijiem gadiem ceļu un ielu remontam un izbūvei, apgaismojumam, gājēju celiņiem. Pagājušajā gadā sākām un šogad pabeigsim Jaunolaines sākumskolas, kas ir Olaines 1. vidusskolas struktūrvienība, pārbūvi. Vēsturiski tās ēka bija sovhoza administrācijas ēka, tāpēc par piemērotām telpas nevarēja nosaukt, turklāt tās kļuva par mazām (skolā mācās 140 skolēnu). Vienubrīd izskatījās, ka liela pieprasījuma pēc skolas nav, taču pēdējos gados situācija mainījās, jo arvien vairāk attīstās apdzīvotas vietas arī ārpus Olaines. Turklāt skolas izglītības kvalitāte ir labā līmenī, tāpēc vecāki izvēlas bērnus tur sūtīt mācīties. Patlaban, kamēr notiek pārbūve, viņi mācās Olaines koledžas telpās.
Olaines novada pašvaldība ir to vidū, kas maksā pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā. Kā vērtējat šo sistēmu, un ko tajā vajadzētu mainīt?
Tā ir – esam viena to tām vietvarām, kas ir donoru skaitā. Skaidrs, ka pašvaldībām jābūt iespējai nodrošināt minimālo pakalpojumu grozu neatkarīgi no tā, kur dzīvo cilvēks. Uzskatu, ka valstij tā nosegšanā būtu vairāk jāiesaistās, jo pēdējos gados tā savu daļu fondā nepalielina. Tā aug uz Rīgas un Pierīgas pašvaldību rēķina. Arī mēģinājumi šo sistēmu mainīt to neuzlabo, tikai pārceļ naudu no vienas kabatas uz otru. Domāju, ka tā jāveido jauna no pašiem pamatiem, tikai tad tai būs kāda jēga.
Izbrīna tas, ka saņēmēju pulkā ir arī lielas pašvaldības, kas attīstās ar vērienu.
Tur jau tā lieta, ka nereti šīs pašvaldības realitātē var atļauties vairāk nekā donori. Nemaz nerunājot par tādām ekstrām kā bezmaksas transports, brīvpusdienas visiem pamatskolas skolēniem. Bija doma, ko virzīja Rīgas un Pierīgas pašvaldību apvienība Rīgas metropole, ka fondā iemaksātā nauda būtu jātērē tikai obligāto funkciju segšanai. Taču, būsim godīgi, uz papīra var visādi apspēlēt to – segt obligātās no fonda līdzekļiem, bet no saviem – brīvprātīgās. Un tas nav taisnīgi.
Kāda ir demogrāfiskā situācija novadā? Kādas tendences ir dzimstības rādītājos?
Lai gan bērnu skaits nedaudz samazinās, tomēr iedzīvotāju skaits palielinās. Tas ir tīri objektīvi – Rīgas tuvuma dēļ, jo tās apkaimē strauji aug apbūve. Jauno ciematu vilnis ir aizsniedzies arī līdz mums. Kas būtiski – nekustamo īpašumu cenas ir pievilcīgākas nekā citur Pierīgā. Līdz ar to tie, kuri grib dzīvot privātmājā, bet nevar to atļauties Mārupē vai Ķekavā, izvēlas Olaines novadu. Esam piestrādājuši pie tā, lai novads būtu ģimenēm draudzīgs. Mums, piemēram, nav rindu bērnudārzos. Tas lielā mērā ir tāpēc, ka pirms pāris gadiem durvis vēra jauna pirmsskola Čiekuriņš, kuru apmeklē vairāk nekā 100 bērnu. Ir pieejama arī vispārējā vidējā izglītība. Šajā ziņā pat sākam izjust telpu šaurību. Ceram, ka varēsim pārņemt mūsu vajadzībām Rīgas Tehniskajai universitātei (RTU) piederošo ēku. Tur šobrīd atrodas Olaines Tehnoloģiju koledža, kuru plānots reorganizēt, jo studentu skaits krītas, tajā mācās tikai trešā daļa no optimālā skaita. Profesionālās vidējās izglītības programmas pārņems Rīgas Valsts tehnikums, augstākā līmeņa – RTU. Provizoriski mums tāda iespēja tika piedāvāta, un mēs esam piekrituši šādam darījumam.
Skolu tīkls jums jau ir sakārtots: Olainē ir divas vidusskolas un viena struktūrvienība Jaunolainē. Vai tomēr vēl kādas izmaiņas plānotas?
No divām vidusskolām mums paliks viena, Olaines 2. vidusskola ar šā gada 1. septembri pārtaps par pamatskolu. To darījām, jo sapratām, ka tādējādi varam piedāvāt kvalitatīvāku vidējo izglītību – nevis izmētāt resursu pa divām iestādēm, bet koncentrēt vienā, nodrošinot arī vairākus izvēles grozus. Šobrīd 10.–12. klasēs mums ir 150 skolēnu, un tas nozīmē, ka esam izpildījuši vajadzīgo skaitu (novadu administratīvajos centros minimālais – 120). Kopumā 1. vidusskolā mācās 1200 (kopā ar struktūrvienību), 2. vidusskolā – 700 skolēnu. Jau pirms diviem gadiem runājām ar 2. vidusskolas vecākiem un iedrošinājām sūtīt savus bērnus uz 1. vidusskolas 10.–12. klasēm.
Vai Rīgas tuvums neatņem jums daļu skolēnu?
Jā, ir tendence, ka pēc 6. klases neliela daļa skolēnu aiziet uz proģimnāzijām, taču vairāk ir to, kas pēc pamatskolas beigšanas dodas uz galvaspilsētu mācīties – gan uz profesionālajām skolām, gan tā saucamajām Rīgas centra skolām. Taču pietiekami daudz skolēnu izvēlas apgūt zinības arī šeit.
Kā veicas ar vienoto skolu, ņemot vērā, ka Olaines 2. vidusskola bija mazākumtautību skola?
Statistikas dati (2021. gada) rāda, ka Olainē dzīvo 41,8% krievu, 40% latviešu un 18,2% citu tautību. Pāreju uz vienoto skolu sākām ātrāk nekā citviet. Bija skolotāji, kuriem latviešu valodas nepietiekamu zināšanu dēļ nācās no skolas aiziet. Protams, ieejot skolās, starpbrīžos dzirdēsiet bērnu sarunas gan latviski, gan krieviski. Taču stingri sekojam līdzi, lai mācību procesā viss notiktu valsts valodā.
Vai ir vakances?
Skolotāju trūkumu nejūtam, bet atbalsta personālu gan ir grūti nodrošināt – gan pirmsskolās, gan skolās. Cenšamies piesaistīt jaunos pedagogus un arī atbalsta speciālistus – maksājam stipendijas, ja viņi studē un izvēlas savu karjeru saistīt ar Olaines novadu. Ir sociālā apdrošināšana, ceļa izdevumu kompensācijas, ir arī iespēja saņemt dienesta dzīvokli.
Kā ir ar dzīvojamā fonda paplašināšanu? Vai esat pieteikušies pirmās publiskās un privātās partnerības (PPP) programmā īres mājokļu izveidei?
Pirmajā kārtā mēs netikām, taču otrajā esam. Piedāvājām šim mērķim divus pašvaldībai piederošus zemes gabalus, un vienu atzina par labu esam 59 dzīvokļu ēkas celtniecībai. Tam ir savs pluss, ka pirmajā kārtā netikām, jo varam skatīties un izvērtēt to pašvaldību pieredzi, kas tajā iekļuva. Divas pašvaldības, kas tajā tika, atteikušās piedalīties. Kāpēc? Sākotnēji kvadrātmetra cena bija paredzēta 12 eiro/m², bet nu jau tā pieaugusi līdz 17 eiro/m². Tā doma ir tāda: ja pašvaldība dzīvokli izsola par 8 eiro/m², tad trūkstošo daļu tā piemaksā no saviem līdzekļiem. Šī jaunā cena uzliek lielāku slogu uz vietvaras pleciem, jo cilvēki nebūs gatavi maksāt tik lielu summu. Manā ieskatā – kaut kas tajā projektā nav tā, kā vajag, taču labā ziņa ir, ka mēs esam otrajā kārtā.
Tā kā dzīvojamā platība palielinās uz privātmāju rēķina, mudinām uzņēmējus attīstīt daudzdzīvokļu apbūvi. Jāatzīst, ka lielā mērā ieceres apstājas pie kvadrātmetra tirgus cenas. Taču interese ir, šodien (27.02.) mans vietnieks tiekas ar vienu uzņēmēju, lai par to runātu. Meklēsim arī burkānu, kas pamudinātu īstenot šādus projektus. Pašvaldība varētu iegādāties dažus dzīvokļus savā īpašumā, lai tos var piedāvāt jaunajiem speciālistiem un bāreņiem, kad tie sasniedz pilngadību (viņiem ir tiesības uz pašvaldības dzīvokli).
Daudzdzīvokļu ēku energoefektivitātes programma. Cik liela interese ir par siltināšanu?
Tas ir mūsu veiksmes stāsts, jo līdz šim novadā jau nosiltināti 47% ēku. Esam izvirzījuši mērķi sasniegt 60– 70%, un Jaunolainē tas varētu jau būt panākts. Tiesa, no sākuma, kad to nebijām izvirzījuši par pašvaldības prioritāti, lielas intereses nebija, jo iedzīvotāji tam nesaskatīja jēgu. Taču tad attieksme mainījās, jo pašvaldība ļoti nāk pretī – pilnībā apmaksā energoauditu, tehniskā projekta izstrādi, to cilvēku darbu, kas uzņemas šā projekta virzīšanu ALTUM, iedzīvotāju parakstu vākšanu un visu pārējo, kā arī sedzam bankas procentus (viss šis atbalsts izmaksā ap miljonu eiro gadā).
Kāda situācija ir ar vides piekļūstamību?
Līdzko būvējam ko jaunu, šis aspekts noteikti tiek ietverts. Iepriekš būvētajās, arī domes ēkā, – liftu nav.
Un kā ar vides piesārņojumu, ņemot vērā, ka Olainē vienmēr bijusi rūpnieciskā ražošana?
Šobrīd visi ražotāji rēķinās ar vides aizsardzības prasībām, līdz ar to nebaidāmies no šiem objektiem. Taču skaidrs, ka padomju laiku piesārņojums no divām ķīmijas ražotnēm palika mantojumā. 2015. gadā, piesaistot Norvēģijas finanšu instrumentu, tika veikta bīstamākās vietas sanācija, un ik gadu to monitorējam. Rezultāti ir labi, taču nevaru apgalvot, ka kaut kas nav iesūcies pazemes ūdeņos. Otru, kas bija mazāk bīstama, par pašvaldības līdzekļiem vien nevaram «apgūt». Regulāri aktualizējam šo informāciju Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai, taču konkrētas virzības uz priekšu nav.
Šogad aukstā ziema daudzus nepatīkami pārsteidza ar lielajiem apkures rēķiniem. Kāda situācija ir pie jums? Ko izmantojat apkurei?
Mēs vēsturiski apkurei izmantojām gāzi, bet jau pirms kara Ukrainā sākām pārslēgties uz šķeldas kurināmo. Pirms pāris gadiem ar ES atbalstu uzbūvējām 8 MW šķeldas katlumāju. Šogad lielajā aukstumā pieslēdzām arī gāzi. Varu droši apgalvot, ka mums ir viens no zemākajiem apkures tarifiem valstī, bet, ņemot vērā siltināto ēku apjomus, sākam atdurties pie tā, ka siltuma patēriņš ievērojami samazinās. Līdzko tā notiek, tā tas dod spiedienu uz tarifiem. Taču domāju, ka iedzīvotājiem, kas dzīvo nerenovētās mājās, janvāra un februāra rēķini būs labs pamudinājums siltināt, jo tie, kas to ir izdarījuši, maksāja uz pusi mazāk.
Sabiedriskā transporta pakalpojumi ir sāpīgs temats visā Latvijā. Cik tie pieejami Olaines novadā?
Jāatzīmē, ka sabiedriskais transports ir tā joma, kurā pašvaldība nav pasūtītājs tiešā veidā. Tā ir Autotransporta direkcija. Tas rada zināmas problēmas mums, ja gribam kādu maršrutu atvērt vai to mainīt. Skaidrs, ka šis pakalpojums ir valsts subsidēts, un tā nodrošināšana prasa miljonu miljonus. Valsts ir pateikusi, ka tā nevar atļauties apmaksāt vairāk, līdz ar to jārēķinās ar maršrutu tīkla samazinājumu. Tas arī bija redzams plānā, ar ko iepazīstināja direkcija, proti, tas skar visu Latvijas teritoriju, tostarp Pierīgu. Tā aina ir visai bēdīga, un nav skaidrs, vai vajadzīgā papildu summa atradīsies. (Tā kā šogad ir Saeimas vēlēšanas, pieļauju, ka viss nokārtosies.) Mums tas nozīmē par 14% reisu mazāk un vēl 17% pārlikšanu uz komercpārvadātāju pleciem. Jā, dzelzceļš ir mūsu sabiedrisko pārvadājumu mugurkauls, bet, kamēr tas Jelgava– Rīga posmā nav sakārtots un uz šejieni neved divu sliežu ceļš [kamēr remontdarbu dēļ nenotiek dzelzceļa satiksme pa abiem sliežu ceļiem], un vilciens nekursē ik pa pusstundai, tikmēr nevar iztikt bez autobusiem. Jāteic, ka jaunie vilcieni šobrīd kursē pat retāk (reizi stundā) nekā vecie.
Sabiedrisko transportu izmanto arī skolēni? Vai jums ir arī šim mērķim paredzēti pašvaldības autobusi?
Jā, daļa skolēnu izmanto sabiedrisko transportu. Skolas busu gan mums nav, izmantojam ārpakalpojumu. Uzskatu, ka pārvērst pašvaldību par autobusu parku nevajadzētu. Kāpēc pirkt autobusus, ja šo pakalpojumu var nopirkt no pārvadātāja?
Kā ar ielu stāvokli pēc šā gada ziemas?
Šogad aukstuma periodi nemijās ar atkušņiem, kas it kā ir labāk ielu segumam, taču skaidrs, ka bedres būs un tās būs jālāpa. Bet, kā jau teicu, ir ielu remontu ilgtermiņa plāns. Šogad pabeigsim Rīgas ielas pārbūvi (tā notiek ar ES atbalstu), kas ir galvenā artērija, kas ved uz Olaini. Esam panākuši, ka Latvijas Valsts ceļi ir ieklausījušies mūsos un top divu līmeņu satiksmes pārvada pār dzelzceļu projektēšana. Tas ir ļoti svarīgi no drošības viedokļa.
Runājot par drošību – svarīga ir arī civilā aizsardzība, tostarp telpu pielāgošana patvertņu vajadzībām, kam ir paredzēti arī ES fondu līdzekļi.
Neko daudz šajā ziņā neatšķiramies no citām pašvaldībām. Izvērtējot kopā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta ekspertiem mums piederošās ēkas, kā daudzviet citur, pamatā šim mērķim ir izmantojamas izglītības iestādes un domes ēkas pagrabtelpas. Pieteicāmies ES līdzfinansējumam un atvēlējām savu finansējumu šā gada budžetā. Skaidrs, ka tas cilvēku skaits, ko varēs ietilpināt šajās vietās, ir krietni mazāks nekā iedzīvotāju pilsētā.
Vai kāda no daudzdzīvokļu mājām nepieteicās ierīkot patvertni savās pagrabtelpās?
Aptaujājām ēku apsaimniekotājus un īpašniekus, bet neviena māja neizteica tādu vēlmi. Taču skaidrs, ka tur pagrabtelpas ir un tās varēs izmantot X stundā.
Saeimas atbildīgajā komisijā kritizēja pašvaldības par civilās aizsardzības plānu formālismu un komunikācijas trūkumu ar sabiedrību. Vai šādai kritikai, jūsuprāt, ir pamats?
Teikšu skarbi. Esam runājuši ar Olaines sadraudzības pilsētu Ukrainā – Menas teritoriālo pašvaldību –, kā arī Harkivas pārstāvjiem, viņi skaidri un gaiši mums teica: neviens plāns krīzes situācijā nedarbojas. Jūs jau varat rakstīt, ka tas dara to un to… Mēs, protams, aktualizējam plānus, informējam iedzīvotājus. Maijā Olainē ir plānots seminārs, kurā skaidros, kā katram iedzīvotājam rīkoties ārkārtējās situācijās.
Iedzīvotāju padomes – vai tādas esat veidojuši? Un kā vērtējat to pienesumu?
Mēs esam gājuši citu ceļu – mums ir kopienas, piemēram, Jaunolaines, Medemciema, Jāņupes attīstības biedrības. Ir aktīvi cilvēki, kuri tajās darbojas, un pašvaldības vadība četras reizes gadā ar viņiem tiekas, pirms tam informējot, par kādiem jautājumiem plānojam runāt. Tieši vakar mums bija kārtējā tikšanās, kurā runājām par šā gada budžetu – skaitļos un prioritātēs. Var jau ķeksīša pēc izveidot padomes – bet vai tas ir vajadzīgs? Nav jau arī tas obligāti pašvaldībām jādara.
Biedrībām un aktīviem iedzīvotājiem ir iespēja piedalīties dzīves vides un teritorijas attīstības uzlabošanā, piemēram, iesniedzot ideju pieteikumus līdzdalības budžeta projektu konkursos. Tā kopējais finansējuma apjoms ir 150 000 eiro (vienam projektam maksimāli piešķiramā summa – 50 000 eiro). Arī jauniešiem (no 13 līdz 25 gadiem) ir savs projektu konkurss, kurā var pieteikt idejas.
Var teikt tā – tur, kur ienāk jauni cilvēki un kur apdzīvota vieta sāk augt, tur tā aktivitāte ir lielāka. Līdzko tā izplešas un cilvēki iedzīvojas, tā darbošanās nedaudz noplok. Bet jebkurā gadījumā pašvaldība un tās vadība ir sasniedzama, ar mums var sazināties pa taisno, savu mobilā tālruņa numuru neslēpju, tas ir publicēts mājaslapā.
Olaines novads ir neliels, līdz ar to iedzīvotājiem nav bijušas bažas, ka viss aiziet administratīvajam centram?
Savulaik, kad apvienoja Olaines pilsētu ar pagastu, – pagasta iedzīvotāji bažījās, ka tā centrtiece būs vērsta uz pilsētu un tur aizies visi ieguldījumi. Esam skaitliski pierādījuši, tostarp bijušajam pagasta priekšsēdētājam, kurš ar mani par to saderēja, ka pēc apvienošanas vairāk ieguldījām pagastā.
Uzņēmējdarbība – cik aktīva tā ir? Kā atbalstāt šo jomu?
Šai jomai pievēršam lielu uzmanību, cenšamies atbalstīt gan esošos, gan piesaistīt jaunus. Nav jau lielu ilūziju, jo skaidrs, ka šajā ziņā konkurējam savā starpā ar pašvaldībām. Lai piesaistītu šeit uzņēmumus, esam gatavi sniegt arī savu ieguldījumu. Gribu uzsvērt, ka pie mums ir viens no lielākajiem Ziemeļeiropas plastmasas pārstrādes uzņēmumiem ITERUM, kas pirms tam ar nosaukumu PET Baltija darbojās Jelgavā.
Reemigranti – vai ir arī tādi, kuri pieteikušies grantam uzņēmējdarbības atbalsta programmā? Varbūt ir kādi jau izveidojuši savu biznesu Olainē?
Reemigrācijas politiku vairāk koordinē Rīgas plānošanas reģions, mēs regulāri sniedzam ziņas par to, kādas iespējas te dzīvot un strādāt, un mācīties. Sniedzam atbalstu bērniem, kas mācās mūsu izglītības iestādēs.