Jūs esat izveidojuši, kā noprotu, juridiskās izpētes jeb informācijas meklēšanas platformu, kuras darbības nodrošināšanai tiek izmantots mākslīgais intelekts (MI). Kas tas ir par produktu, un cik lielā mērā tajā tiek izmantots MI?
Viennozīmīgi, MI šeit ir visam pamatā, bet, kā pareizi minējāt, tā ir juridiskās izpētes platforma, kas nevienā brīdī nav tikusi veidota tā, ka būtu izmantojama kā digitālais advokāts vai jurista aizstājējs. Nekādā gadījumā! Jo īpaši, ņemot vērā pašreizējās MI spējas, tas ir tikai un vienīgi papildrīks, varētu teikt – superspējas, kuras mēs varam iedot juristam tiesību avotu meklēšanas un analīzes veikšanā, kas šobrīd aizņem ļoti daudz laika. Platformas darbības pamata doma ir tāda, ka tā ļauj būtiski paātrināt juridiskās izpētes procesu, padarot to ātrāku, gudrāku un efektīvāku.
Pamatā mēs visi zinām, ar ko ikdienā nodarbojas dažādu jomu juristi un juristu palīgi. Bet ko tieši sniedz Lexu AI platforma? Pēc atslēgas vārdiem atrod man nepieciešamo informāciju un pēc tam man pašam tā jāapstrādā vai arī šis rīks man iedod nosacīti 80% gatavu materiālu, kas nepieciešams darbam?
Jūs diezgan precīzi trāpījāt – šis rīks sameklē, apkopo un sagatavo lielāko daļu tālākajam darbam nepieciešamās informācijas. Protams, tas ir atkarīgs no dokumenta satura, ko mums nepieciešams sagatavot. Viens ir tas, kādu informāciju esam uzdevuši sameklēt un apkopot Lexu AI, bet tālāk jau ir paša jurista darbs – ieraugot kādu noderīgu atsauci uz, piemēram, tiesas nolēmumu, jurists var jau iet dziļumā, piemēram, uzdot MI sameklēt informāciju par līdzīga satura nolēmumiem utt. Kāpēc tie nav 100%?
Jo tā nekad nevar būt?
Jā, tas ir viens – pēc noklusējuma. Bet ir nianse, ko arī paši uzsveram – tā daļa, kas attiecas uz tiesību doktrīnu – meklēt informāciju grāmatās, dažādos zinātniskajos rakstos – to Lexu AI pagaidām nedara. Šobrīd Lexu AI analizē tikai nolēmumus un likumus.
Šeit gribu jautāt – ar ko tādā gadījumā šī platforma ar MI rīku atšķiras no sen ierastā veida, kad jurists, jurista palīgs nepieciešamo informāciju meklē, piemēram, ar parastajiem interneta meklētājiem?
Sāksim ar pirmsākumiem, kur mēs vispār identificējām problēmu. Latvijā anonimizētie tiesu nolēmumi ir publiski pieejami tīmekļvietnē Elieta. lv (iepriekš – Manastiesas.lv), kurā iespējams atrast tiesās izskatītās lietas. Te vēlams zināt lietas numuru, tiesu, datumu, piemērojamās tiesību normas vai nolēmuma tekstā izmantotās frāzes… Taču nereti, lai sameklētu informāciju par specifiskiem tiesvedības procesiem, ir jāzina precīzi atslēgas vārdi, kas varētu būt izmantoti attiecīgajā tiesas nolēmumā. Un šajā gadījumā, zinot, ka datubāzē ir ap 650 tūkstošiem tiesu nolēmumu, man teju precīzi ir jāuzmin atslēgas vārdi, pēc kuriem varētu atrast vajadzīgos dokumentus.
Būtiska nianse – lai saprastu, vai ir atrasts nepieciešamais dokuments, katru pēc atslēgas vārdiem atrasto un sistēmas uzrādīto dokumentu nepieciešams manuāli lejupielādēt, atvērt un izlasīt – un šādi nākas darīt tik ilgi, līdz izdodas atrast īsto dokumentu. Šis process principā nozīmē atslēgvārdu loteriju. Būtībā šīs problēmas identificēšana arī bija pamats mūsu idejai, kas rezultējusies šajā platformā.
Tātad šie ir publiski pieejami dati, bet tomēr – kā jūs ieguvāt pieeju šai datubāzei?
E-lietā ir pieejams nolēmumu arhīvs no visām trim tiesu instancēm, līdz ar to mēs vērsāmies pie Tiesu administrācijas, kas uztur šo datubāzi, ar lūgumu oficiāli izgūt visus publiski pieejamos tiesu nolēmumus. Tieši tāpat darījām arī ar pārējām institūcijām, kuru datubāzes esam integrējuši mūsu platformā: šobrīd – Satversmes tiesas, Augstākās tiesas, Iepirkumu uzraudzības biroja un Konkurences padomes. Līdz ar to visi dati, kas ir pieejami mūsu platformā, ir oficiāli saskaņoti ar institūcijām, kas uztur šīs datubāzes. Taču nianse ir tajā, ka mūsu sistēmā šo nolēmumu teksti ir pieejami formātā, ko ir iespējams viegli pārkopēt, proti, tie vairs nav ierastie PDF faili, no kuriem nereti ir grūti pārkopēt tekstu, piemēram, Word dokumentā.
Savukārt atgriežoties pie MI izmantošanas platformā – zinot, ka vispārīgie MI čata rīki, tādi kā ChatGPT, informācijas apkopošanas procesā mēdz izmantot plašu pieejamo datu apjomu un ne vienmēr izmanto pareizos informācijas avotus, sagatavošanās procesā mums viens no būtiskajiem darbiem bija apmācīt MI, lai tas pareizi spētu lasīt un izprast dokumentos lietotos terminus, kas ir izšķiroši svarīgi jurisprudencē, kur katram vārdam var būt izšķiroša nozīme. Proti, daudziem nu jau zināmie MI rīki, kurus izmantojam dažādas informācijas apkopošanai, nav specifiski pielāgoti tieši juridiskās izpētes veikšanai. Tie šobrīd pamatā meklē atbildes uz jebkuru jautājumu, kas tiem tiek uzdots, turklāt tiem ir instrukcija – vienmēr atbildēt uz uzdoto jautājumu, kas nozīmē, ka šis rīks sniegs atbildi arī uz jautājumu, ja tam nav resursu korektas atbildes sniegšanai. Savukārt mūsu platformā tas, ka nav atbildes, patiesībā var būt arī laba atbilde, jo tas nozīmē, ka MI rīks datu izpētē ir konstatējis, ka tiesu praksē konkrēts jautājums vai situācija vienkārši nav izskatīts. Vienlaikus būtiski – kad mūsu platforma veic izpēti, viss plašais internets nav tās resurss, piemēram, kāda ziņu vai izklaides portāla komentāru sadaļā judikatūras atziņas nevarēs atrast un Lexu AI tur to arī nemeklēs.
Savukārt runājot par Lexu AI meklēšanas sistēmu, ko veic MI – te nav vajadzīgs likt vairāk vai mazāk precīzus, detalizētus atslēgas vārdus, kā tas ir ierastajās meklēšanas sistēmās, bet gan aprakstīt galvenās nianses, par ko ir nepieciešams atrast informāciju. Attiecīgi – ja šāda informācija tiesu nolēmumos kontekstuāli būs atrodama, MI uzrādīs konkrētus dokumentus un attiecīgos fragmentus, kuros būs atradis šādu informāciju, vienlaikus arī izveidojot kopsavilkumu par konkrētā dokumenta saturu.
Runājot par šī MI rīka efektivitāti tieši darbā ar juridiskās informācijas meklēšanu un apkopošanu Latvijā – piemēram, ir gan lieli, gan vidēji, gan mazi uzņēmumi, gan juridiskie biroji, arī individuāli praktizējoši advokāti un juristi – attiecīgi katram no tiem ir sava kapacitāte, ko iespējams dienas laikā paveikt. Cik lielā mērā šī aplikācija savā ziņā pamainīs situāciju advokatūras un juridisko pakalpojumu jomā, tieši runājot par nepieciešamās informācijas apkopošanu, ļaujot daudz efektīvāk darboties ar informācijas apkopošanu arī mazākajiem jomas spēlētājiem?
Tāda ir arī galvenā pievienotā vērtība, kādēļ šo projektu uzsākām un turpinām attīstīt. Turklāt viens no mūsu sadarbības partneriem arī konkrēti ilustrēja, ka šādas specifiskas informācijas apkopošana viņiem bija aizņēmusi teju nedēļu – to veica divi trīs juristu palīgi, jo viņiem nācās šo apkopojumu būtībā pa gabaliņam lipināt kopā. Vienu frāzi, otru frāzi… faktiski manuāli analizējot daudzus simtus dokumentu. Liels birojs var atļauties šādu salīdzinoši ilgu un resursietilpīgu procesu, bet individuāli praktizējošs advokāts – nekādi. Līdz ar to šis MI instruments mūsu platformā būtībā demokratizē juridisko vidi kā tādu, jo pirmo reizi individuāli praktizējošam advokātam ir tādas pašas iespējas veikt pietiekami efektīvu juridisko izpēti kā lielam advokātu birojam.
Bet kā ir ar juristu palīgiem? Respektīvi, līdz šim lielā mērā šo informācijas meklēšanu un apkopošanu veica jaunie juristi, savā ziņā šādi iegūstot arī nepieciešamo praktisko pieredzi, tagad to visu viņu vietā izdarīs MI…
Ja salīdzinām reālu cilvēku – jurista palīgu – un šo MI instrumentu, students bez pieredzes, protams, var darīt labāko, ko vien spēj, pavadot šajā darbā daudzas stundas, tomēr, ja viņš izpētes procesā nepamanīs kādas būtiskas detaļas, tad var būt tā, ka viņa paveiktā izpēte nebūs pietiekama. Savukārt pieredzējis jurists ar šo rīku var to pašu izpēti paveikt daudz ātrāk un kvalitatīvāk tikai tāpēc vien, ka šīs platformas lietošanas ērtums tik ļoti atvieglo tieši informācijas meklēšanas un apkopošanas procesu. Jo tas sāls jau ir tādās mazās detaļās, mazās niansēs – šī ir joma, kur viens komats, vārdi «un» vai «bet» var izmainīt visu kontekstu kopumā. Un iespēja, ka tikko no universitātes iznācis jurista palīgs šo niansi var nepamanīt, tomēr ir gana augsta.
Taču ar šo nav domāts pārmetums jurista palīgam vai viņa spējai kvalitatīvi veikt darbu. Runa ir par to, ka līdz ar šī rīka izmantošanas iespēju mainīsies jurista palīga nozīme un viņa ikdienas darbs, kurā daudz mazāku apjomu aizņems būtībā pavisam mehānisks manuāls rutīnas darbs, un rezultātā viņiem būs daudz vairāk laika jau reālai jurista praksei, kas savukārt ļaus viņiem ātrāk kļūt par kvalificētiem juristiem. Piemēram, informācijas meklēšanas vietā jaunie juristi jau varēs veltīt laiku, lai praktizētos juridisko dokumentu izstrādē.
Lūk! Par šo arī tieši MI kontekstā tiek paustas bažas teju attiecībā uz visām jomām – ka MI būtībā mūsu vietā sameklēs, apkopos informāciju, izveidos jau galvenos kopsavilkumus, bet mūsu pašu zināšanu un prasmju līmenis tādējādi var kristies… Kas notiks šajā gadījumā konkrēti jauno juristu pieredzes jomā?
Te mana atbilde ir šāda – mums notiek aktīva akadēmiskā sadarbība ar Latvijas Universitātes (LU) Juridisko fakultāti, kur jau šajā mācību gadā mūsu Lexu AI platforma ir integrēta studiju procesā un ar to mācās strādāt topošie juristi. Proti, tieši kopā ar LU Juridiskās fakultātes ekspertiem (katrs savā tiesību zinātņu jomā) veidojām platformas padziļinātās izpētes moduli.
Patiesībā šeit ir maz iespēju zaudēt profesionalitāti un kompetences, tieši pretēji – mēs iegūstam lielāku iespējamību, ka speciālists atradīs tieši to informāciju, kas viņam ir nepieciešama, nepatērējot lieki enerģiju, kuru savukārt varēs veltīt jau tālākajam darbam ar šīs informācijas tālāku apstrādi un izmantošanu praktiskajā darbā, tostarp jau juridisko dokumentu veidošanā.
Un, starp citu, LU Juridiskās fakultātes mācībspēki mums stāsta, ka līdz ar mūsu rīka ieviešanu studiju procesā studentiem ir daudz vairāk sākusi interesēt tiesu prakse. Kāpēc? Jo viņi daudz ātrāk spēj iegūt informāciju, kas nepieciešama konkrētu izpētes darbu veikšanā. Viņi daudz ātrāk var noskaidrot, kā konkrēts juridisks kāzuss izpaužas tiesu praksē, nevis pirms tam vēl vairākas stundas veltīt laiku liela apjoma informācijas analīzei, lai atrastu konkrētus tiesu nolēmumus, kuros attiecīgā tēma vispār ir izvērtēta un izskatīta.
Būtiski arī saprast, ka jurista pieredze un kvalifikācija neveidojas no cilvēka spējas uzminēt precīzu frāzi, pēc kuras varētu ar mazāku laika patēriņu atrast darbam nepieciešamos dokumentus un informāciju. Vai šī ir spēja, par kuru klienti gribētu maksāt advokātam par viņa pakalpojumiem daudzu stundu garumā? Diez vai. Klients vēlas saņemt augstas kvalitātes pakalpojumu, kas, protams, ietver arī informācijas meklēšanu un apstrādi, taču MI palīdz samazināt tieši šo laiku, ļaujot juristiem attiecīgi vairāk laika veltīt jau konkrētu juridisko konsultāciju un citu juridisko pakalpojumu sniegšanai klientiem.
Respektīvi, mazāk mehāniska darba, vairāk intelektuāla, profesionāla darba?
Jā! Jo MI rīks pēc sistēmas lietotāja vaicājumiem un uzstādījumiem ir izpētījis tiesu nolēmumu, likumu datubāzes un salicis visu to informāciju, kas ir nepieciešama konkrētajam juristam, un tad jau viņš pats tālāk veic savu darbu, izmantojot šī mākslīgā asistenta apkopoto informāciju.
Ir arī būtiski atcerēties, ka mēs šodien dzīvojam laikā, kad lielākā daļa cilvēku savā ikdienā jau izmanto MI. Vēl pirms nepilniem desmit gadiem mēs nemaz nenojautām, ka kaut kas tāds varētu eksistēt un – vēl jo vairāk – ienākt mūsu ikdienā teju ikvienā procesā. MI šodien sniegtās iespējas, jo īpaši tādās specializētās platformās kā Lexu AI, ļauj paveikt informācijas izpēti tik ērtu un efektīvu, ka tev pat negribas pašam meklēt uzreiz gatavas atbildes, ja vari pats atrast visus vajadzīgos avotus un pats interpretēt tos pareizi un tieši tādā kontekstā, kā nepieciešams.
Manuprāt, tas ir lielākais ieguvums – mēs pārvirzām cilvēkus no ātru un nepiemērotu atbilžu izmantošanas uz gana efektīvu sava intelekta izmantošanu gan studiju procesā, gan jau praktiskajā profesionālajā darbībā. Respektīvi, kā vienā no mūsu sarunām teica arī LU Juridiskās fakultātes dekāns – mākslīgais intelekts nevienā brīdī neaizstās dabīgo intelektu. MI tikai apkopo informāciju, kas atbildēs uz mūsu jautājumu, bet galalēmumu pieņems cilvēks.
MĀKSLĪGAIS INTELEKTS – DRAUGS VAI DRAUDS?
Mākslīgais intelekts (MI) ir gan cilvēka draugs, gan potenciāls drauds – tas viss atkarīgs no tā, kā to izmanto. Tādēļ šajā rakstu sērijā par MI tiks meklētas un rastas atbildes uz jautājumu – kurā brīdī MI cilvēkam un sabiedrībai kopumā rada riskus, bet kurā tas ir kā būtisks instruments ekonomikas un citu jomu attīstības sekmēšanai un attiecīgi sabiedrības labklājības līmeņa pieaugumam.
Projektu finansē Latvijas Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild SIA Izdevniecība Dienas mediji