Jauna lapa zinātnes un biznesa sadarbībā
Ar iniciatīvu Industriālais doktors iecerēts kvalitatīvi augstākā līmenī attīstīt zinātnes un biznesa sinerģiju, sarunā ar Guntaru Gūti uzsver Rīgas Tehniskās universitātes zinātņu prorektors Tālis Juhna.
Dienas intervijas
Dalīšanās ekonomika maina attieksmi pret transportu
25% rīdzinieku katru mēnesi brauc ar velosipēdu, uzsver pilsētplānotājs, SIA Grupa 93 (G93) direktors Neils Balgalis intervijā Magdai Riekstiņai.
Uzvarēja vislabākais variants. Saruna ar vēsturnieku Jāni Šiliņu
Vēsturnieks Jānis Šiliņš par neatkarības idejas evolūciju, likmi uz Krievijas uzvaru Pirmajā pasaules karā kā lielu vēsturisku kļūdu un par to, ko slēpa latviešu lojalitāte caram.
Lielāku skaidrību par reformu
Iepriekšējo 29 gadu pieredze pierāda, ka centralizēta reģionālās attīstības vadīšana valstī neveicas, tāpēc atbildība un būtiska daļa naudas jānodod pašiem reģioniem – pauž Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) vadītājs Gints Kaminskis.
Politiska griba pret argumentiem
Par vietām, kas derīgas vai nederīgas akustiskās koncertzāles Rīgā būvniecībai, ar arhitektu, RTU profesoru Jāni Krastiņu sarunājas Romāns Meļņiks.
No simt skrējējiem līdz zelta kvalitātei
Jaunā kvalitātes zīmē šīs nedēļas beigās notiks tradicionālais Tet Rīgas maratons, kas ieguvis Starptautiskās Vieglatlētikas savienības (IAAF) Gold Label statusu. Pasākuma direktors Aigars Nords skaidro, ka "zelta prasības" maratona rīkotāji izpildījuši jau pērn, tāpēc arvien pieaugošais dalībnieku pulks var rēķināties ar tikpat augsta līmeņa organizāciju trasē un ārpus tās.
Intervija ar rakstnieci Juju Vīslanderi. Vēl viena brīnišķīga diena
Līksmā, brīvā Mūmamma un sasaistītā, biklā Vārna – ak, šie ir tēli, kas īpaši dziļi uzrunā "vidējo latvieti"! Astrīdas Lindgrēnas balvas laureāte zviedru rakstniece Juja Vīslandere uzskata, ka priekšā lasīšana otram ļauj izjust savu nozīmīgumu
Neesam izglītības "ātrā ēdināšana"
Augstākā izglītība visus šos gadus bijusi pabērna lomā. Nozarei kopumā finansējums attiecībā pret IKP ir pietiekami augsts, bet tas neattiecas uz augstāko izglītību, pauž Latvijas Universitātes rektors Indriķis Muižnieks.
Režisore Dzintra Geka par Ilmāru Blumbergu un "bandīta meitas" likteni
Droši jūtos tikai tad, kad mugura ir pret sienu, – pirms sarunas izvēloties vietas pie galda, atklāj kinorežisore Dzintra Geka un paskaidro, ka čekisti viņas māti arestēja, no aizmugures uzliekot cimdotu roku uz pleca. Māte tad jau gaidīja Dzintru, varbūt kaut kas no mātes tā brīža sajūtām meitai ir ticis. Nu jau turpat 20 gadu Dzintru Geku pazīst vispirms kā izsūtīto Sibīrijas bērnu atmiņu kopēju, daudzu šai tēmai veltītu filmu un divu milzīgu sējumu Sibīrijas bērni veidotāju, regulāru ekspedīciju rīkotāju uz izsūtīto latviešu dzīves un atdusas vietām Sibīrijā. Taču viņas radošajā biogrāfijā ir arī daudz citu filmu. Pēdējās divas, Kurts Fridrihsons un Ilmārs Blumbergs, kuras pirmizrāde notika 4. maijā, veltītas māksliniekiem. Tiesa, arī viņu liktenī Sibīrijai ir liela nozīme, un Blumberga gadījumā tieši Sibīrija satuvināja mākslinieku un režisori, rezultātā tapa filma. Liktenis bija lēmis tai iemūžināt pēdējo posmu izcilā mākslinieka mūžā.