Taču Mazsalacas pašvaldība vispirms priekšroku dod sava novada bērniem un tikai tad, ja paliek kāda vieta brīva, piedāvā to citu pašvaldību skolēniem. Tas dažkārt rada vecāku iebildumus. "Mums ir jāievēro Ministru kabineta noteikumi, kas nosaka, cik šādu izglītojamo drīkst integrēt vienā klasē. Arī šogad šā iemesla dēļ nācās atteikt kādai mammai no Alojas puses, kura ļoti gribējusi, lai viņas dēls mācās te astotajā klasē," teic Mazsalacas vidusskolas direktore Zaiga Ivana. Viņa piebilst, ka arī tālāku novadu iedzīvotājiem ir interese par šo skolu, taču viņu bērnus nevarot uzņemt tāpēc, ka te nav kopmītņu.
Par speciālo programmu nepieciešamību skolā sākuši domāt jau pirms vairākiem gadiem. Skolas direktore atklāj, ka uz to pamudinājušas divas meitenes viņas audzināmajā klasē. Viņu vecāki neparko nepiekrituši meiteņu izglītošanai kādā no speciālajām internātskolām, kas nozīmēja, ka bērni nebūtu mājās ik dienas. Turklāt pašiem vecākiem bija ne tā labākā pieredze ar šā tipa skolām. Nācies apsolīt, ka turpmāk bērni ar īpašām vajadzībām varēs mācīties kopā ar citiem tepat, Mazsalacā. Tā soli pa solim tika licencētas speciālās programmas. Svarīgi bija arī sagatavot skolotājus, projekta ietvaros rasta iespēja arī nodrošināt skolotāja palīga amata vietu. Diemžēl pēc pusotra gada projekts beigsies, un tas nozīmē, ka nāksies meklēt risinājumu šai problēmai, jo šā speciālista atbalsts (it īpaši sākumskolā) ir nenovērtējams. Tāpat ir trīs asistenti (vienam no viņiem algu maksā no pašvaldības budžeta), psihologs, sociālais pedagogs, logopēds.
Ivana īsti nevarot piekrist apgalvojumam, ka bez šiem speciālistiem var iztikt, galvenais ir labi sagatavots skolotājs. Jāņem vērā, ka speciālistam zināšanas ir daudz pamatīgākas, specifiskākas un iespēja palīdzēt lielāka. "Es nevaru iedomāties skolas dzīvi bez atbalsta personāla, jo strādāt skolotājiem paliek nevis vieglāk, bet grūtāk. Tagad arī pēc attālinātajām mācībām grūti skolēnus mobilizēt darbam klātienē. Klasē, kur ir savi divi desmiti skolēnu, vienam skolotājam nav iespējams vienlīdz veltīt uzmanību gan mācību sasniegumiem, gan emocionālajai labsajūtai," uzskata skolas direktore.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena trešdienas, 23. septembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!