Māte — Latvijā, tēvs ir Itālijā. Tiesāšanās par bērnu

KAUNS, KA ESMU DZIMIS SHAJAA VALSTII!!!!

nuu, Latvija visus bernus izdod aarvalstniekiem. Beernu ministrija nevis aizsargaa latvijas beernu intereses, bet kaa pa konvejeri tos suuta aaraa, murgs gatavais. Vajadzeetu Dienai paintereseeties, kaads ir to iistais noluuks. Vinji pat pedofiilus un vardarbiigi noskanjotus teevus aizstaav un atgriezh vnjiem beernus! LATVIJA RULLEEE, mAN NAV KO TEIKT!!!!!

Es arī esmu šokā par komentāriem, kāds sakars tautībai ar situāciju??? Stulbie latvieši, man brīžam kauns, ka esmu latvietis! Redzētu, ko jūs mazgadīgie lohi teiktu tad, ja paši būtu tādā situācijā, piedzemdējiet bērnu un tad uzrakstiet komentāru! lohi, man kaun par jums!

Visi ārzemju vīrieši, neglīteņi un ar novirzēm dabon sievas Latvijā vai Krievijā. Problēmas sākas vēlāk

Nē, komentāri ir nicīgi tāpēc, ka pārāk daudz redzētas "mātes", kas izmanto bērnu kā biļeti uz pārtikušo Rietumu dzīvi. Var jau būt, ka šis ir tas izņēmuma gadījums, kad tā nav :) Tikai ir atsevišķi momenti, kas neliecina par to.

1. Raksts ir pamācošs un vajadzīgs. Tādās situācijās nonāk visu tautību sievietes. 2. Varbūt tas, ka zaudēja Itālijas tiesās nozīmē to, ka itāļi vienmēr atbalstīs savējos. Cik nav dzirdēts par cūcībām pret tūristiem, kur policija vienmēr aizstāv vietējo pāridarītāju. 3. Tas ka krievvalodīgie naidīgi izturas pret Latvijas valsti un valodu būtiski mazina latviešu motivāciju viņus uzskatīt par savējiem. Bet rakstā netika minēts, ka sī sieviete ir no tāda veida krievvalodīgiem pilsoņiem. Domāju, ka arī Latvijai lojālie krievvalodīgie pilsoņi ģimenē ar bērniem runā krieviski.

varbūt tā cēļosakarība ir pavisam cita! kā to raksta latviete.

Nepareizi - cēloņsakarība ir jāskata no otras puses - Krievi neidentificējas ar Krieviju vis tādēļ,ka Latvisī viņus necieš, bet gan Latvieši krievus necieš tādēļ,ka tie neciena Latviju, identificē sevi ar Krieviju, ienīst Latviešus un visu Latvisko....

esmu šokā par šiem komentāriem, kas ir nicīgi pret māti tikai tamdēļ ka viņa laikam "krieviete-okupante" etc. cilvēki MOSTIETIES, kāda te nozīme tautībai, kas jūs STULBI esat? domājiet, ka tautībai te kāda nozīme un ar latvieti nevarētu notikt tas pats?! rasisti nelaimīgie, vienkārši trūkst vārdu. un paši brīnās, ka krievu tautības cilvēki mūsu valstī nejūtas labi un identificējas ar Krieviju ...

Lai cik traģikomiski tas arī nebūtu, daudzas māmiņas (LR pilsones) izvēlās savam bērnam dot tēva pilsonību tikai tādēļ, lai bērnam netiktu latviskots viņa vārds un uzvārds. Vairākās interneta diskusijās, kur tiekas meitenes, kas precējušās ar ārzemniekiem, tieši to uzskata par galveno problēmu, kādēļ izvēlas bērnam dot ne Latvijas pilsonību. ================== Tas nu gan izklausās nevis traģikomiski, bet stulbi.

Regulāri baudu saldu miegu un uzskatu, ka dzīvoju ļoti pareizi! Tu savukārt, izklausies, ka ļoti samulsusi jauniete, kas īsti nezin, kas ap viņas notiek. Var jau dzīvot savā burbulī, bet risks ar to, ir ka vienu dienu Tu vari pamosties, vilties savos rožainos priekštatos par sabiedrību un laisties prom, asti starp kājām. Tad Tu būsi viens no tiem komentētājiem, kas pie rakstiem par latviešiem Īrija kabina komentārus no sērijas "es jau piecus gadus te laimīgi dzīvoju, un esmu priecīgs būt prom no tās bedres, u.t.t.t.t" Pirmais solis, lai latviju notādīt uz pareizā ceļa un izveidot mūsu bērniem labu vidi ir saprast kāda ir situācija šajā brīdi. Pie daudziem aktuāliem jautājumiem ir arī abu Latvijā mītošo etnisko kopienu jautājums -divkopienu sabiedrība nav stabila, un šis jautājums ir jārisina!

dažas manas pardomas: 1. Pilnīgi nekorekti no komentētāju puses ir apspriest mātes nacionalitāti. Ja viņa ir Latvijas pilsone, tad neatkarīgi no tā vai viņa pēc tautības ir latviete, lībiete, krieviete, ukrainiete, baltkrieviete, čigāniete vai vēl kāda, tieši ar Latviju viņai ir noturīga saite (pilsonības definīcija) un tieši Latvijai ir jāgādā par viņas tiesību aizsardzību. 2. Pilnīgi piekrītu Gisborna teiktajam - stāsts ir atspoguļots vienpusīgi un neatbildēts paliek jautājums, kādeļ tad viņa patiesībā ir zaudējusi visas tiesas Itālijā. Zinot kā Latvijas tiesas spriež tiesu ģimenes lietās un kāda ir procedūra tiesās, mani nebūt nepārsteigtu fakts, ja teiksim, meitene vienkārši nav zinājusi kā savas tiesības aizstāvēt. Ja tas, kas rakstīts rakstā, tā arī ir, tad interesanti kādēļ Itālijas tiesa nav vērtējusi, ka māte ir darījusi visu iespējamo, lai saņemtu bērna tēva atļauju izbraukšanai (ja viņa tiešām šādu atļauju ir prasījusi!!!). Turklāt - interesanti ir arī tas, ka nekas nav minēts, vai varēja šo jautājumu risināt savādāk. Piemēram, Latvijā līdzīgā situācijā lēmumu par bērna izvešanu no valsts varētu arī pieņemt Bāriņtiesa. Ja Itālijā nav tādas kārtības, kas izšķir vecāku strīdus un bērnu interesēs pieņem labāko lēmumu, tad patiesībā Latvija var pie tā apelēt arī Eiropas Cilvēktiesību tiesā. 3. Šis raksts vēl aizvien vairāk liek padomāt par 2 Latvijai ļoti būtiskām lietām ES kontekstā: a) par cilvēku izglītošanu saistībā ar pārcelšanos dzīvot uz citu valsti, īpaši akcentējot ģimenes tiesību sadaļu, izskaidrojot arī konsekvences. Domāju, ka katram Latvijas pilsonim, kas precās ar ārzemnieku, būtu jāiziet speciāla apmacība saistībā ar tās valsts likumdošanu, īpaši uzsverot ģimenes un bērnu tiesības (domaju, ka daudziem tas liktos lieki, jo iemīlēšanās procesā negribas domāt par iespējamām problēmām, bet tomēr derētu jau nu gan to visu zināt!); b) par Latvijas Republikas pilsonības vērtību (vai nevērtību) to māmiņu (LR pilsoņu) acīs, kas savus bērnus izvēlas laist pasaulē kādā citā valstī un pieņemt citas valsts pilsonību. Lai cik traģikomiski tas arī nebūtu, daudzas māmiņas (LR pilsones) izvēlās savam bērnam dot tēva pilsonību tikai tādēļ, lai bērnam netiktu latviskots viņa vārds un uzvārds. Vairākās interneta diskusijās, kur tiekas meitenes, kas precējušās ar ārzemniekiem, tieši to uzskata par galveno problēmu, kādēļ izvēlas bērnam dot ne Latvijas pilsonību. Diemžēl izvēlei par labu citai pilsonībai bernam ir savas konsekvences - gadījumā, ja dzīve tajā citā valstī tomēr neizrādās rožu dārzs, pastāv milzum daudz problēmas un juridiski šķēršļi mātei ar bērnu atgriezties Latvijā. Turklāt Latvijai ir faktiski neiespējami iejaukties situācijā un aizstāvēt šāda bērna tiesības.

tipiskā laimes meklētāja ārzemju laulības ostā... un droši ka savu dēlu apmainītu pret krietnu kompensāciju naudas izteiksmē... nav jau labi tā aprunāt svešu cilvēku, bet šādas shēmass kaut kā pārāk bieži iezīmējas - aizprecas uz ārzemēm un tad tik gaudo pēc alimentiem... plus vēl šie ārzemju biznesmeņi Latvijā - nu bieži tie ir savā valstī bankrotējuši darboņi, kas nu brauc uz šo Eiropas nostūri savā valstī sen izkostas shēmas bīdīt...

"Sievietei" nekādu drosmi neprasa runāt par savu situāciju. Šādi rakstu mēķis parasti ir nevis izglītot (labi jau ja tāds "blakus efekts" rodas), bet gan izdarīt spiedienu uz institūcijām, kurām par šo gadījumu ir jālemj. A situāciju jau no "Jeļizavetas" stāsta mazāk netaps. Globalizācijas dēļ. Vispār jau raksts arī nav nemaz izglītojošs. Situācija, acīmredzot, izveidojās, jo māte izveda bērnu uz citu valsti bez tēva piekrišanas. Var jau iestāties par "mūsu bērnu aizsardzību u.t.t., bet nevar aizmirst, ka situācija var būt arī par 180 grādiem uz otru pusi. Ko teiksim tad? A, tēvs vai māte ir labs vai slikts to mēs nezinām un nezināsim.

Vispār jau informācija tiek pasniegta visai tendenciozi un vienpusēji - tas ir - no bērna mātes skatu punkta. Ieteiktu tikai atcerēties dažas lietas: 1. Viņa zaudēja divus tiesas procesus Itālijā. Jautājums - kāpēc? 2. Eiropas tiesas tomēr kaut kā atšķiras no postpadomju tiesām ar vienu īpatnību - tās lēmumus pieņem saskaņā ar likumu 3. LAtvijas Bāriņtiesu un tā saucamo psichologu lēmumu pamatotību un bezzobainību varam redzēt katru reizi,kad no vardarbības cieš kāds bērns - ar letālām vai neletālām sekām, bet visos gadījumos ne Bāriņtiesa, ne psichologi nav redzējuši nekādus trauksmainus signālus vai iemeslus bažām. 4. Šādas lietas jārisina nevis laikrakstu slejās, bet gan tiesas zālē - acīm redzami Jeļizaveta tur zaudē regulāri. 5. Izdariet secinājumus...