Melnos punktus neizdzēš pat ceļu rekonstrukcija

Bezcerīgi, kamēr vien valsts nesāks reāļi drātz ceļu projektētājus un būvētājus par nepietiekami kvalitatīvu bet dārgu preci, tikmēr labāk nekļūs. Tiesa daudzviet tomēr saprāta dzirksts ir ņēmusi virsroku un ir labāk nekā sākumā likās, bet nu dažādu kļūdu tāpat netrūkst.

Kamēr vēlēšanas pasūtīs kā TV reklāmu, būs tikai sliktāk. Eiropai mēs esam vajadzīgi kā tāda sūdu bedre, kur nokārtoties......tomēr, cik es esmu novērojis, arī sūdu bedres reizēm ir jāizsmeļ :D ))))

Un viens jauns melnais punkts vai tik nav aizmirsies - jaunais Mūkusalas apļa veidojums Rīgā. Avārijas katru dienu, sastrēgumi gan Mūkusalas ielā, gan uz Salinieka - ārprātīgi. Un tas viss pateicoties koruptīvajai videi Rīgas Domē, kur veikals var nopirkt ielas sašaurināšanu, lai "klientiem būtu ērtāk".

jāsecina ka, 1) 1/3 melno punktu rodas no kopējā sabiedrības klimata; 2) 1/3 no ēku arhitektu darbiem ceļu projektēšanā; 3) 1/3 no vadītāju lielas dragāšanas un spītības. šis iespejams korelē ar pirmo variantu. secinājums: Tikai teicama projektēšana neatrisinās. Būs labāki ceļi, brauks tos tā 1/3 līdz 2/3 ar vēl lielāku ātrumu. P.S. Ar spītību es domāju arī to, ka ir redzēts ne mazums vīriešu un sievietes, kuri demonstrē paši sev savu braukšanas veiklību un vissvarīgumu uz ceļa attiecībā pret citiem.

Mums ir diezgan vāji transporta plūsmu organizēšanas projektētāji.

pieredze rāda, ka ceļu projektētāji saprot no projektēšanas, bet no ceļu satiksmes un satiksmes psiholoģijas neko, ir nulle. Tas ir tā pat kā akadēmisku profesoru ekonomikā pielikt pie konkrēta uzņēmuma vadības spriedzes situācijā, pirmie rādītāji būs nulle.

Pagaidām veiksmīgākais risinājums mūsu valsts ceļu būvē ir Dienvidu tilta estakādes, kuras patiešām samazināja "korķi" no Purvciema puses. Toties Rīgas otrā galā, Mūkusalas aplis tika pamatīgi izkropļots, radot pēc garas darba dienas cilvēkiem papildus stresu, jo ne visi var izvairīties no stāvēšanas garajā rindā, apbraucot mākslīgi radīto sastrēgumu. Un tā aī paliks, kamēr ceļus projektēs arhitekti, kuri vienas nakts laikā var "pārzīmēt" izbrauktuvi. Runājot par šosejām un melnajiem punktiem, ietektu aizbraukt paskatīties, cik "fantastisks" risinājums ir izdomāts uz Rīga-Jelgava šosejas, kur krustojumā ar ceļu, kas aizet uz Ozolniekiem tika radīts rallija cienīgs atpakaļejošais līkums, kur jau trešajā dienā tika nonestas aizsargbarjeras. Toties tagad tur var trenēties rallisti. Priekš kam vajag braukt komandējumos un pārņemt citu valstu pieredzi, ja tāpat viņu šeit nepielieto? Visās valstīs ārpus pilsētām, uz šosejām, ja jau vispār ir krustojums, tad viņš ir izveidot apļa veidā, bet pie mums vēl joprojām domā, ka luksofors ir drošākais veids, kā pie lielas satiksmes intensitātes var kontrolēt ātrumu un samazināt avāriju skaitu. Citreiz gribas paskatīties acīs tam cilvēkam, kam šīs idejas ienāk prātā, jo viņš, droši vien, ar mašīnu nebrauc...

Kaut kas tai Latvijas ceļu būvē ar tām cenām nav īsti kārtībā. Vai nu tur ir pārāk lieli "otkati", vai firmas sadala pasūtījumus pēc rotējošā iepirkuma principa.