Līdz šim pamatizglītības standarts nenoteica, kura valoda kā otrā svešvaloda jāapgūst, tāpēc visbiežāk skolēni izvēlējās mācīties krievu valodu. No 2026. gada 1. septembra tā varēs būt tikai kāda no ES vai Eiropas Ekonomikas zonas oficiālajām valodām. Patlaban likumprojekts par otro svešvalodu tiek virzīts Saeimā uz trešo lasījumu un atbildīgajā komisijā skatīja priekšlikumus, kuros rosināts dot iespēju no krievu valodas atteikties ne tikai pamatskolā, bet arī vidusskolas posmā.
Vienlīdzīgas tiesības
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) parlamentārā sekretāre Silvija Reinberga (JV) ieteica vispirms sakārtot normatīvo regulējumu obligātajā – pamatizglītības – posmā, lai pēc tam pievērstos sistemātiskai pārejai vidējās izglītības posmā, tostarp profesionālajā izglītībā. IZM pieļauj, ka varētu ļaut atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves optimālā līmeņa kursā, bet ne padziļinātajā. Viņa vērsa uzmanību, ka ir skolēni, kuri vidusskolā mērķtiecīgi izvēlējušies krievu valodu apgūt padziļināti, viņi kārto pārbaudījumus, skola izveidojusi attiecīgu saturu, ieguldījusi resursus. "Tādā gadījumā mēs veidojam ačgārnu sistēmu. Esam IZM diskutējuši par to, un mūsu kompromiss varētu būt attiecībā uz optimālo līmeni."
Nauris Puntulis (NA) par ačgārnāku
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 3. maija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €0.60