Laika ziņas
Šodien
Viegls lietus

Strīķe pārsūdzējusi lēmumu par viņas atlaišanu no darba KNAB

Bijusī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) amatpersona un pašreizējā Rīgas domes deputāte Juta Strīķe (Jaunā Konservatīvā partija) pārsūdzējusi sev nelabvēlīgo Administratīvās apgabaltiesas lēmumu, ar kuru noraidīta viņas prasība pret KNAB par atbrīvošanu no darba, aģentūra LETA noskaidroja Administratīvajā apgabaltiesā. Tiesu informatīvajā sistēmā pieejamā informācija liecina, ka kasācijas sūdzība Augstākajā tiesā (AT) saņemta šī gada 4. janvārī un vēl nav nozīmēts izskatīšanas datums.

Lēmumā par Strīķes atbrīvošanu no amata KNAB norādīts, ka viņa laika posmā no 2015. gada novembra līdz 2016. gada janvārim regulāri darba vietā nereģistrēja savu elektronisku kartīti, tādēļ tika secināts, ka viņa neatrodas savā darba vietā un neveic savus darba pienākumus. Savukārt dienās, kad kartīte tika reģistrēta tas tika darīts neregulāri. Šāda Strīķes rīcība bija tiešā pretrunā ar biroja iekšējās darbības noteikumiem un kalpoja kā pamats 2016. gada 8. jūlija rīkojumam, ar kuru viņa tika atbrīvota no amata pienākumu pildīšanas, norādīts tiesas spriedumā.

Pati Strīķe iesniegumā tiesai norādījusi, ka KNAB nav pierādījis, ka viņa nav ieradusies darbā. Proti, lietā nav pierādījumu, ka biroja norādītajos datumos ir pārbaudīta tieši viņas elektroniskā kodu karte, kā arī nav norādīts attiecībā uz kurām konkrēti durvīm ir veikta pārbaude. Tāpat lietai nav pievienoti videonovērošanas kameru ieraksti, kas varētu apstiprināt rīkojumā norādītās darbības. KNAB darbinieku ziņojumos norādītais par viņas neatrašanos darba vietā apliecina vienīgi viņas neatrašanos viņai ierādītajā kabinetā, taču lietā nav pierādījumi, ka viņa šajā laikā nav atradusies citās biroja telpās, uzsvērusi Strīķe.

Savukārt KNAB savā paskaidrojumā tiesai norādījis, ka pēc Strīķes atjaunošanas amatā 2014. gadā viņai vairs nebija piešķirta pieeja valsts noslēpumam, tādēļ viņai bija ierobežota iespēja pildīt savus amata pienākumus. Lai nepastāvētu Strīķes piespiedu dīkstāve, KNAB biroja priekšnieks atbilstoši amata aprakstam deva viņai citus uzdevumus. Taču kopš 2014. gada novembra Strīķe atteikusies tos pildīt un regulāri nav atradusies savā darbā vietā.

Kā savā spriedumā norādīja apgabaltiesa, ir būtiski, ka Strīķe nenorāda, ka neatrašanās darbā un darba pienākumu neveikšana, kas bija pamats disciplinārsoda piemērošanai, ir bijusi saistīta ar apstākli, ka darba tiesiskās attiecības ar viņu faktiski tika izbeigtas, bet valsts dienesta tiesiskās attiecības netika nodibinātas. Tieši pretēji, Strīķe ir uzsvērusi, ka savus darba pienākumus ir pildījusi, un uz šī pamata arī agrākā civillietā bija izteikusi prasījumu par darba algas piedziņu par laika periodu no 2015. gada 1. novembra līdz 2016. gada 29. februārim. Viņas argumentu pamatā arī nav bijis apsvērums, ka tiesisko attiecību nenoteiktība bijusi par pamatu darba pienākumu nepildīšanai. Strīķes nodarbinātības tiesiskais statuss mainījās jau krietni pēc tā perioda attiecībā uz kuru konstatēta darba kārtības neievērošana un neilgi pirms pārsūdzētā rīkojuma pieņemšanas.

Tiesas ieskatā, konkrētajā gadījumā nevar atstāt bez ievērības arī to, ka Strīķe neatzīst pārkāpumu, uzskata, ka ir pieļaujams neierasties darbā tāpēc, ka nepiekrīt darba devēja rīkojumiem - ierādītajai darba vietai, dotajiem izdevumiem -, kā arī nav paudusi gatavību turpmāk darba kārtību ievērot.

Jau ziņots, ka 2016. gadā KNAB tika veikta reorganizācija un ar biroja tā laika priekšnieka Jaroslava Streļčenoka rīkojumu tika izveidota vērtēšanas komisija, kas konstatēja, ka četru darbinieku profesionālā kvalifikācija un pieredze neatbilst nevienam no reorganizācijas rezultātā izveidotajiem amatiem izvirzītajām obligātajām profesionālās kvalifikācijas un pieredzes prasībām.

KNAB 16 darbiniekiem, kuru amata vietas reorganizācijā likvidēja, piedāvāja turpināt dienesta tiesiskās attiecības kādā no KNAB strukturālo izmaiņu rezultātā izveidotajiem amatiem.

Vērtēšanas komisija konstatēja, ka darbinieki atbilst jaunizveidotajiem amatiem noteiktajām obligātajām profesionālās kvalifikācijas un pieredzes prasībām, turklāt nevienam no minētajiem darbiniekiem netiek piedāvāts zemāks atalgojums.

Starp minētajiem četriem darbiniekiem, ar kuriem dienesta tiesiskās attiecības tika izbeigtas, bija Operatīvo izstrāžu nodaļas priekšnieks Jurašs, viņa vietnieks Mārtiņš Lode, Izmeklēšanas nodaļas vadītāja Šikore.

Gan Jurašs, gan Šikore šos KNAB lēmumus pārsūdzēja un tiesa atzina lēmumus par viņu atbrīvošanu no amata par neatbilstošiem likuma normām.

KNAB priekšnieks 2016. gada gada vasarā nolēma atbrīvot no amata arī ilggadējo KNAB darbinieci Strīķi. Viņš bija parakstījis rīkojumu par disciplinārsoda piemērošanu Strīķei, un kā disciplinārsodu noteicis atbrīvošanu no amata.

Top komentāri

Strīķei
S
Tevi visu laiku čakarē. Esošai varai neesi vēlama. Lai tev veicas.
nelaime
n
citādi viņu grūti nosaukt
Hillary4Prison,Obama born in Kenia
H
Pajautajiet ko Strike doma par patalogiski launo Sorosu!1990 gada Latvija bija 2.8 milioni tagad, lab ja 1.7 milioni! Izskatas ka 1990 gada valsti sagraba VDK un organizeta noziedziba. Luk neapgazami pieradijumi 1) razosana iznicinata 2) milions LV iedzivotaju zaudeti 3) savas bankas ir izlaupitas 4) Swensonbankas svarigakas par savu tautu cik vel vajag pieradijumu ka tas ir sauras cilveku grupas ienakumu centrs taa ir Latvija! Otrs launums ir Soross veicina Rietumeropas musumnanizaciju t.i bojaeju. Ungarija un Izraela Sorosu oficiali atzinusas par Valsts ienaidnieku, Latvija pagaidam klusee. Vienotiba ir personas kas ir Sorosa stipendiati!!! Paskat kur Vinkele macaas ar Sorosu saistiitaa MakKeina macibu iesrade ASV!!!! Geopolitiski mes dzivojam ASV un Trump ir ari musu prezidents- geopolitiski. Tramps maina lidz sim klumigo ASV arpolitiku kuras rezultats ir kari un tie begli Eiropaa. Tramps ir pret Sorosu ! To zina un jasaprot katram Latvijas iedzivotajam!!!
Skatīt visus komentārus

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Aktuāli

Latvija atsakās no pārejas uz ziemas laiku(20)

Valdība otrdien apstiprināja Latvijas oficiālo pozīciju jautājumā par pāreju uz ziemas un vasaras laiku un mudina saglabāt vasaras laiku, vēsta Ekonomikas ministrija (EM).

Ziņas

Vairāk Ziņas

Politika

Vairāk Politika

Rīgā

Vairāk Rīgā

Novados

Vairāk Novados

Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas