KNAB ieskatā, tas skaidrojams ar vairāku savstarpēji saistītu faktoru kopumu, tostarp veikto iepirkumu skaitu, ierobežotajiem cilvēkresursiem un reģionālajām atšķirībām, kas pašvaldībās un to iestādēs rada korupcijas riskus.
Analīzes mērķis bija identificēt iespējamās korupcijas risku pazīmes, izvērtējot to izplatību publiskajos iepirkumos pēc pasūtītāju grupām un nozarēm. Analīzē izmantoti galvenokārt Elektroniskajā iepirkumu sistēmā publiski pieejamie dati par valsts un pašvaldību īstenotajiem iepirkumiem 2024. gadā.
Balstoties uz starptautisko praksi, KNAB sākotnēji identificēja 16 korupcijas risku pazīmes, kas var signalizēt par iespējamiem korupcijas, favorītisma un citiem riskiem, tomēr nepilnīgas datu publiskās pieejamības un to kvalitātes dēļ pilnvērtīgi analizētas tikai astoņas risku pazīmes.
Biroja apkopotie dati liecina, ka Latvijā vairāk nekā pusē publisko iepirkumu ir zema konkurence - tajos piedalās tikai viens vai divi pretendenti, īpaši mazos iepirkumos, kuru summa ir zem Eiropas Savienības robežvērtības. 97,8% gadījumu līgumu slēgšanas tiesības iegūst Latvijā reģistrēti uzņēmumi, kas veido 2,4% no visiem aktīvajiem uzņēmumiem valstī.
Šie dati norāda uz ierobežotu konkurenci nacionālajā līmenī un uz zemu tirgus atvērtību ārvalstu uzņēmumiem, kas var veicināt korupcijas, favorītisma, interešu konflikta u.c. risku rašanos, vērtē KNAB.
Analīze liecina, ka salīdzinājumā ar citiem pasūtītājiem pašvaldību un to iestāžu rīkotajos iepirkumos konstatēts gan visaugstākais korupcijas risku īpatsvars, gan lielākais iepirkumu skaits ar zemu konkurenci.
Šajos iepirkumos korupcijas risku pazīmes visbiežāk novērojamas trijās nozarēs: celtniecības darbos, notekūdeņu, atkritumu, tīrīšanas un vides pakalpojumos un arhitektūras, būvniecības un inženiertehniskajos pakalpojumos.
To KNAB skaidro ar nepieciešamību datus vērtēt kopsakarībā ar pašvaldību nozīmīgo lomu publiskajos iepirkumos, jo tās īsteno aptuveni 42% no visiem publiskajiem iepirkumiem Latvijā. Pašvaldību iepirkumu speciālistiem ikdienā jānodrošina dažādas sarežģītības iepirkumu īstenošana, un iepirkumi nereti veikti ierobežotas cilvēkresursu un profesionālās kapacitātes apstākļos.
Papildu ietekmi uz iepirkumu norisi rada arī reģionālās atšķirības un pašvaldību lielums. Šie sistēmiskie faktori pakļauj pašvaldību iepirkumu speciālistus korupcijas un interešu konflikta riskiem.
Analīze liecina, ka identificētās risku pazīmes pārsvarā koncentrējas iepirkumu procesa agrīnajos posmos - plānošanā un konkursa norisē, tostarp procedūras izvēlē, specifikāciju sagatavošanā, vērtēšanas kritēriju noteikšanā, piedāvājumu iesniegšanas termiņu noteikšanā un piedāvājumu izvērtēšanā.
KNAB uzsver, ka tieši šajos posmos preventīvie pasākumi var būt visefektīvākie korupcijas risku mazināšanā.
Kopskatā ar publisko iepirkumu reformu KNAB uzsver, ka iepirkumu sistēmas attīstībai jābūt vērstai uz integrētu, caurspīdīgu un uz datiem balstītu risku pārvaldības modeli. Tas ietver iepirkumu datu pieejamības un kvalitātes uzlabošanu, preventīvu risku uzraudzību ar automatizētiem risinājumiem, kā arī iepirkumu procesa plānošanas un profesionālās kapacitātes stiprināšanu, īpaši pašvaldībās. KNAB ieskatā, šādi pasākumi veicinātu publisko līdzekļu efektīvāku un caurspīdīgāku izlietošanu.
KNAB vērš uzmanību, ka identificētās risku pazīmes neliecina par pārkāpumu vai nelikumīgu rīcību, bet gan norāda uz nepieciešamību veikt padziļinātu izpēti korupcijas risku cēloņu noskaidrošanai. Padziļinātai izpētei nepieciešami pilnīgāki un kvalitatīvāki dati, nekā šobrīd tie ir publiski pieejami.