Studenti: valdības lēmums samazināt budžeta vietas augstskolās ir aplams

Bet ir taču, t.s., otrā līmeņa profesionālā izglītība, kur nav paredzēts sportot un šo to citu ne gluži specialitātē vajadzīgu... :)) Kur problēma??? Bet, ja pat tas šķiet daudz par lieku, tad cilvēkam pietiek ar semināriem - ir tādi! Un daudzās nozarēs! Tur praktiķi un teorētiķi sabrauc vienkop un iepazīstina kolēģus viens ar otra pieredzi - ļoti konkrēti. Piemēram, tā un tā likuma un jaunāko grozījumu piemērojumu pamatlīdzekļu uzskaitē un novērtējumā... Lūdzu, lai tik grāmatvedis liek aiz abām ausīm un izglītojas! :)

Pāris reizes nedēļā var pablažierēt visādās tur "Eiropas studijās", "vadībzinībās", "personālmenedžmentos" un tamlīdzīgā figņā" -es tā nebiju domājis, tā tiešām ir ķeksiša izglitiba. runa iet par to ka teiksim tehnikumu beidzis grāmatvedis grib augt un zināšanu nepietiek, tad viņš var nemācities visu atiecigo mācibu programmu augstskolā, bet apmeklēt tikai to kursu ko viņam vajag, nu nafig cilvēkam gados likt eksāmenus valodās, fizkulturu, augstāko matemātiku un vel vākt nez kādus kreditpunktus diplomam, ja viņam vajag tikai noteiktu zināšanu apjomu.

Kad sekosim Ungārijas piemēram,lai arī Latvijā ieviestu bezmaksas izglītību un veselības aprūpi?

Pat Grieķijā saglabāta bezmaksas augstākā izglītība valsts augstskolās! Kiprā,valsts maksā stipendijas ne tikai savu augstskolu studentiem,bet pat kipriešiem,kas mācās citu valstu augstskolās!!

Redzi, daļēji jau tu pats atbildēji, ka akadēmiskajā vidē cilvēks iegūst visaptverošu, teorētisku (protams, virspusēju) ieskatu nozares "aizkaktos". Pilnīga taisnība! Un tā citviet neesošā pieredze ir zinātniskā darba kultūra, kolēģi! Strādājot tos kursa darbus, bakalaura un maģistra darbus, tiek izkopta sistematizēšanas, analizēšanas prasme, kā arī māka formulēt viedokli, argumentēt savu tēmu, iepazīstināt ar līdzīgiem viedokļiem utt. Un lai arī praksē darbojoties cilvēka smadzenes daudz ko noliek atmiņas dziļākajos plauktos, tomēr paliek ELASTĪGUMS un spēja "UZSŪKT" un AKUMULĒT informāciju! Lūk, tur tas suns aprakts! Prakse noslīpē un pilnveido konkrētas zināšanas un iemaņas, bet teorija tieši "skolas solā" paredz to makten vajadzīgo kopainu! :))

Tad esmu tevi pārpratis. Protams ka nevajag un nedrīkst spiestu uz viena. Nepiekritīšu gan, ka ir lietas ko var iemčīties TIKAI akadēmiskā vidē, tomēr akadēmiskās vides priekšrocība varētu būt tā, ka ir mācību programma, kas iepazīstina ar visām specialitātes aspektiem. "Dzīves" skolā iemācāas to, kas tajā brīdī nepieciešams, un aspekti, kas vienā brīdī nav aktuāli, var palikt neapgūti. Tad, kad tie reāli jau vajadzīgi, var jau būt par vēlu.

Nevienā savā komentā neeemu apgalvojis, ka mācīšanās notiek tikai skolā. Pats strādāju maizes darbu pavisam citā jomā nekā esmu ieguvis izglītību. Un studēju otru profesiju. Un teikšu vēl vairāk - kad pabeigšu studijas dabazinībās man būs 49 gadi, un grasos studēt atkal - tad jau jomu, kurā pelnu maizi. Kāpēc? Tāpēc, ka pie visiem plusiem, ko esmu praksē un patstāvīgi apguvis, ir arī lietas, kas iemācāmas tikai akadēmiskajā vidē. "Spiest" uz kaut ko vienu - tikai praksi vai tikai teoriju ir aprobežoti. Vajadzīgas abas puses, tāpēc arī ar prieku un baudu studēju, strādāju un to visu "izgaršoju". :)

Piekrītot, ka daudzās jomās, ja gribi būt īsts spciālists, VISĀS jomās IR jāmācās, kāpēc tu pieņem, ka mācīties var tikai uz skolas sola, ne vis reāli dzīvē, paralēli reāli ar apgūstamo strādājot/darot? Apgalvošu, ka tā iemācās vēl ātrāk, turklāt, tad ir arī spējīgs to reāli izmantot/darīt, kas tiem kuru zināšanas ir tikai teorētiskas ne vienmēr izdodas.

:) nu domu gājiens tiešām lidzigs. es vienigi iestājos par to ka par nodokļu naudu nav jāražo bezjedzigu "diplomu "kaudzes. gribi tādu papiru samaksā. jo teiksim pat traktorista tiesibas (nu dikti daudz tur jāmāk lai noliktu) maksā liekas ka jau latus 500.(bet speciālists viņš kļus tikai pec daudz daudz gadiem darba. labāk jau butu ka praktiķis varētu sev nepieciešamās zināšanas iegūt papildus varbut pat bez diploma nu lidzigi mužizglitibas nostādnēm, vai pat ar diplomu galā ja mācijies daudz un citigi(bet ari tas par paša naudu vai uzņemejs maksā, kā nu paši vienojas) kautkās lidzigs jau tiek praktizēts - klausities lekcijas par naudu jau drikst jebkurš. problēma jau faktā ka tiko atskan vārdi par maksu tā visiem spuras gaisā, tālāk jau nemaz neklausās. bet reāli maksas gadijumā sistēma strādātu daudz labāk un precizāk nekā tagad. nu nespēj neviens prognozēt ko vajadzēs 10 gadus uz priekšu un atiecigi izdalit budžeta vietas. tur viss vairāk notiek pec inerces, kā bija nu kautkur kautko nogriežam, bet pamatot ko un kāpēc vienalga nevar.

Tomēr tev nepiekrītu... Pāris reizes nedēļā var pablažierēt visādās tur "Eiropas studijās", "vadībzinībās", "personālmenedžmentos" un tamlīdzīgā figņā, kur jāparāda, ka esot saturs, lai gan šādos "izstrādājumos" satura nav jau pēc definīcijas. Un attiecīgi arī kvalitātes nav, jo tas ir bezjēdzīgs pasākums pats par sevi. Savukārt, visdažādākajās reālajās jomās (valodniecībā, fizikā, mūzikā, vēsturē, ģeogrāfijā, medicīnā, agronomijā, matemātikā utt., utj.) visur IR jāmācās tā, ka maz neliekas, lai sasniegtu rezultātu! BET vēl zināšanai - IZM ir tā, kur salikti ierēdnīši, kuri paši neprot trīs vārdus bez kļūdām uzrakstīt. Un tādi lemj par studiju ilgumu, par programmu saturu u.c. Ar valstsvīru ziņu, protams, kuriem acīmredzot ir specpasūtījumi starptautiskā mērogā kvalitātes noplicināšanai... :((

Domāju, ka mums lielā mērā domas sakrīt. Tomēr, specialitātei nav nozīmes ne vis izglītības kvalitātes dēļ, bet tāpēc, ka reāli dzīvē DAROT, var iemācīties vēl ātrāk, ka skolas solā tikai klausoties. Ir protams specialitātes, kur ir specifiskas zināšanas. Tevis pieminētie piemēri noteikti ir to vīdū. Tomēr, ja to var iemācīties skolā, to teorētiski VARĒTU arī iemācīties dzīvē, lai gan protams, šās specialitātes tam mazāk piemērotas. M''gināsu izteikt to pašu drusku savādāk... Jebko, ko var iemācīties skolā VAR iemācīties arī reāli darot dzīves skolā, varbūt pat labāk. Problēma šādi dzīves skolas mācībai gan ir, ka iemācamies to, kas mums kļūst akūti nepieciešams, un kas tāds, kas mācību laikā nepagadās, ja nav programa, ar arī netikt imčīts, un tad kad vajag... Kā darba devējs, redzot absolventu, pieņmu, ka, ja jau absolvējis, galīgs muļkis nav, un ja bidzis ar labām sekmēm, viņš varētu man noderēt. Veinlaikus, pieņemot absolventu, zinu arī, ka mn būs viņas "jātmāca" daudz no agrāk iemācītā un jāiemāco to, kas reāli būs vajdzīgs, turklāt, r''kinos, ka jo nesanāk beidzi studijas, jo "gudrāks" (iedomīgāks) būs, un jo vairāk pūles būs viņam jāvelta. Starp citu, tas neatkarīgi no tā, vai students no LV vai ārzemju skolām.

valdības lēmums samazināt budžeta vietas augstskolās ir aplams -------------------------- Kapēc aplams? Ļoti loģisks. Viņi taču neies samazināt valdības administratīvi-birokrātisko aparātu, jo tā ir viņu bāze. Un viņi nepārkāps savas šķiriskās intereses.

nu pie musu izglitibas kvalitātes specialitātei tiešam nav nozimes, diploms tikai liecina par spēju uzņemt atdot noteiktu informācijas apjomu, vēlāk vienalga viss jaapgust pa jaunam, bet tas jau tikai muldamajās specialitātēs, nu nevar kanalizācijas speciālists tiltus projektēt vai atomelektrostaciju. tāpat kā zobārsts nez vai ķersies pie sirds ķirurģijas:)

tas ari ir sistēmas ka vieniem par brīvu, otriem par naudu trūkums- tie kas par naudu automātiski uzskata ka diplomu jau nopirkuši. tikai situācijā kad visi ir vienās pozicijās var sākties runa par konkurenci. un ideja jau ir ka ja visi maksā tad ari prasīs no pasniedzejiem, tagad tiešām studentam nodarbibas pāris stundas nedēļā, daž augstskolu beidz tā ari neuzzinājis kur bibliotēka atrodas, un profesijas izvēle balstita nevis uz ko es gribu, protu varu un kas pieprasits, bet gan uz principa kur var tikt budžetā.

Specialitātei ir maz nozīmes. Cik no jūsu bijuīem kursa biedriem strādā savā specialitātē? Saderēšu, ka mazākā daļa! Tomēr, ja skola/augstskola pilda savu galveno funkciju, gatavo jauniešus dzīvei un atbildīgākiem darbiem. Cilvēks, kas pietiekami "gudrs" lai 3 - 4. gados iegūs vienu specialitāti, deldējot solu, dzīvē, reāli darīs iemācīsies daudz ko jaunu, ja vien viņam iemācīta pašpārliecība un domāšana. Valstī, kur 40% iedzīvotāju pelnot līdz Ls. 200, daudziem jauniešiem bez budžeta vietām ceļš uz augstāko izglītību būs slēgts, bet bez izglītota nākotnes darba spēkā, nebūs arī konkurētspēja. Diemžēl, Ezīšu komanda, līdzīgi, kā iepriekšējās valdības, izglītību nav uzskatījuši par prioritāti. Varbūt tāpēc, ka neizglītotas masas ir vieglāk pakļaut?