Kopējais aktivitātes finansējums ir teju 172 miljoni eiro, no kuriem ERAF nauda ir 146 miljoni eiro, savukārt nacionālais publiskais līdzfinansējums paredzēts 25 miljoni eiro. FM priekšlikums, ko atbalstījusi arī koalīcijas darba grupa, kurā ietilpa virkne ministru, paredz ievērojami samazināt nacionālā līdzfinansējuma apjomu, tā vietā nosakot, ka 39 miljonu līdzfinansējumu veido privātie līdzekļi.
FM pārstāvis Aleksandrs Antonovs otrdien apgalvoja, ka tas nav mēģinājums taupīt uz zinātnes rēķina, bet gan vēlme veicināt zinātnieku sadarbību ar uzņēmējiem. Tomēr zinātnieki zina teikt, ka uzņēmumiem nav tik daudz naudas, lai nodrošinātu 39 miljonu eiro līdzfinansējumu, turklāt no Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietnieces Laumas Sīkas teiktā izriet - uzņēmējiem būtu jāmaksā par zinātnes infrastruktūru, kas nonāktu nevis to īpašumā, bet paliktu zinātniskajos institūtos. Uzņēmēji neieguldīs iekārtās, kas nepiederēs viņiem, bet institūtiem, atzina Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmēju asociācijas valdes priekšsēdis Vitālijs Skrīvelis.
Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Andris Liepiņš pieļāva, ka, iespējams, tiešām jāmaina finansēšanas modelis, lai institūtiem būtu finansējums aparatūras iegādei, taču joprojām jāsaglabā princips, ka tiek iegādātas tādas iekārtas, kurām prognozējams pieprasījums no uzņēmēju puses.