Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +4 °C
Apmācies
Piektdiena, 26. aprīlis
Rūsiņš, Sandris, Alīna

Krievu salas terminālī darbi tuvojas finišam

Ogļu un citu beramkravu pārkraušana Rīgas ostā no nākamā gada 1. janvāra pilnībā notiks Krievu salā.

Jūnija beigās Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš un Krievu salas termināļa projekta otrā posma būvniecības darbu ģenerāluzņēmēja ACB pārstāvji klātienes vizītē iepazīstināja Rīgas brīvostas valdes locekļus ar Krievu salas projekta otrā posma būvdarbu progresu. Valdes locekļi pārliecinājās, ka papildu infrastruktūras izbūve noris saskaņā ar darbu plānu un stividoru teritorijās ir veikta vairāk nekā puse kopējā būvdarbu apjoma.

 

Drīz stividoriem sāksies "jurģi"

Krievu salas projekta otrā posma īstenošanas gaitā uz pašreizējo brīdi ir pabeigta gāzes vada un citu pazemes komunikāciju, kā arī laukumu un dzelzceļa izbūve. Darbi Krievu salā notiek atbilstoši plānotajiem būvdarbu grafikiem. Piemēram, SIA STREK teritorijā ir gandrīz pilnībā jau pabeigta elektroapgādes kabeļu izbūve, savukārt SIA Riga Coal Terminal teritorijā aktīvi notiek ūdensapgādes sistēmas būvniecības darbi. Savukārt kravu laukumiem šobrīd tiek izbūvēts betona plātņu un asfalta segums. Objektā stividori turpina tehnoloģisko iekārtu uzstādīšanu, automātisko vagonu apgāšanas sistēmu tehnoloģiju izbūvi, kravu kraušanai stividori uzstādīs mobilās tehnoloģiskās iekārtas. Tāpat notiek darbi pie vēju slāpējoša žoga izbūves. Visus būvdarbus un iekārtu uzstādīšanu plānots pabeigt līdz 2018. gada beigām.

"Šodien redzētais nostiprina pārliecību, ka Krievu salas projekta pamatmērķis tiks sasniegts veiksmīgi un pilnvērtīga beramkravu operāciju pārcelšana no Daugavas labā krasta – Andrejsalas un Eksportostas teritorijām – uz Krievu salu noritēs, kā paredzēts, un kravu pārkraušana vienā no modernākajiem multifunkcionālajiem termināļiem Baltijas jūras reģionā tiks sākta, kā plānots, – 2019. gadā," uzsvēra Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks, atgādinot jau iepriekš pausto uzstādījumu, ka no 2019. gada 1. janvāra ogļu pārkraušana Daugavas labajā krastā – Eksportostā un Andrejsalā – vairs nenotiks.

"Vizītes ietvaros pārliecinājāmies, ka visi būvdarbi projekta teritorijā norit stingri saskaņā ar laika plānu un darbu grafiku, kā arī budžeta ietvaros. Turpināsim rūpīgi sekot līdzi darbu progresam, lai izpildītu mūsu apņemšanos pabeigt visu noteiktajos termiņos un terminālis ar nākamo gadu būtu pilnībā gatavs ogļu pārkraušanai," uzsvēra A. Zeltiņš, prognozējot, ka visus Krievu salas projekta būvniecības pamatdarbus plānots pabeigt līdz oktobrim vai novembrim, kad arī pamazām iecerēts uzsākt ogļu pārkraušanu Krievu salas termināļos.

A. Zeltiņš uzsvēra, ka šobrīd visi būvniecības un labiekārtošanas darbi Krievu salā notiek saskaņā ar iepriekš plānotajiem termiņiem, taču norādīja, ka atlikušo darbu paveikšanai termiņš – pusgads – ir diezgan īss, kas attiecīgi prasa intensīvu un strikti ievērotu grafiku ievērošanu. 

"Šis pēdējo desmitgažu laikā ir viens no apjomīgākajiem Rīgas ostā īstenotajiem projektiem, kas prasīja gan rūpīgu darbu un plānošanu projekta izstrādes laikā, lai kopīgi ar uzņēmējiem izstrādātu reālus un precīzus veicamo darbu grafikus, gan arī pašā būvniecības procesā. Turklāt ne mazāk nozīmīga projekta īstenošanas daļa patiesībā vēl ir tikai priekšā, proti, pārkraušanas procesa pārtraukšana vecajos termināļos un to uzsākšana Krievu salā. Stividoriem tas prasīs gan izmaksas, gan arī striktu un ļoti skrupulozu plānošanu, jo ikvienam nozares pārzinātājam ir skaidrs, ka šāda mēroga pārmaiņas nevar īstenot tā, ka izslēdz gaismu vienā vietā, pārbrauc uz otru vietu un turpini strādāt jaunajā vietā. Visticamāk, stividori paralēli strādās abās vietās, pakāpeniski visu kravu plūsmu pārvirzot jau tikai uz Krievu salu," uzsvēra A. Zeltiņš.

 

Īpaši augstas vides prasības

Rūpējoties par vides aizsardzības prasību ievērošanu un Krievu salas teritorijai piegulošo pilsētas apkaimju iedzīvotāju dzīves kvalitāti, Krievu salas termināļa teritorijā tiek izbūvēts 23 metrus augsts putekļu žogs vairāk nekā divu kilometru garumā, kas, norobežojot kravu laukumus, slāpēs vēju, neļaujot apkārtējā vidē izplatīties ogļu putekļiem. Vēja žoga izbūvei abu stividoru teritorijās šobrīd notiek tā balstu pamatu pāļu būvniecība. 

Kopumā 24–28 metru dziļumā izbūvēta lielākā daļa no plānotā pāļu būvdarbu apjoma. Lai nodrošinātu optimālāko vēja stipruma samazināšanu žoga iekšpusē un putekļu izplatības ierobežošanu žoga ārpusē, ir izvēlēts žoga sieta materiāls, kas jau tuvākajā laikā tiks piegādāts Krievu salā. Putekļu žoga izveide, kas beramkravu pārkraušanai tiek pielietota daudzviet pasaulē, tostarp ASV un Kanādā, būs jaunums mūsu reģionā. Putekļu žogs nav monolīts veidojums – tas ir daļēji vēja caurlaidīgs, vienlaikus tā īpašā konstrukcija to būtiski nobremzē un laiž cauri jau vājāku pūsmu. Turklāt putekļu veidošanos ogļu uzglabāšanas laukumos tikpat kā pilnībā novērsīs ne tikai žogs, bet arī ogļu pastāvīga mitrināšana – laistīšana ar ūdeni siltajā gadalaikā un apbēršana ar sniegu ziemas periodā, izmantojot speciālus sniega lielgabalus.

No pilsētas plānojuma viedokļa ogļu termināļu pārcelšana uz Krievu salu ir loģisks solis, jo Krievu sala ir daudz piemērotāka vieta šāda veida saimnieciskajai aktivitātei pretēji vēsturiskajā pilsētas centrā esošajai Eksporta ostai, Dienai iepriekš norādīja vides eksperts Valdis Felsbergs, kurš 2010. gadā veica šā projekta ietekmes uz vidi novērtējumu, kā arī 2015. gadā papildu novērtējumu koriģētajai iecerei. "Es teiktu – galvenais ieguvums ir nevis tas, ka ogļu termināļi tagad no vienas vietas pārbrauc uz otru, bet tas, ka Krievu salā tiek veidotas mūsdienīgas, maksimāli tīras tehnoloģijas," pauda vides eksperts.

Arī A. Ameriks uzsver, ka Rīgai un pilsētas iedzīvotājiem no ekoloģiskā viedokļa šā projekta īstenošana noteikti ir liels ieguvums. "Vai tas absolūti līdz nullei novērsīs piesārņojuma iespējamību? Domāju, ka ne, jo jebkura ražošanas zona rada lielāku vai mazāku piesārņojumu. Tomēr šis piesārņojums noteikti nebūs salīdzināms ar to, kāds tas ir vērojams pašreizējos termināļos Eksporta ostā – tuvu pilsētas centram. Es negribu šobrīd dot 100% solījumu, taču, manuprāt, ņemot vērā tos ieguldījumus, kas tiek veikti Krievu salā, Bolderājas un citu apkaimju iedzīvotājiem nav pamata satraukties par piesārņojuma riskiem. Sevišķi vēl jo vairāk – Vakarbuļļos ir vienīgā Rīgas peldvieta, kurai piešķirts Zilais karogs, kas apliecina vides tīrību. Līdz ar to visi vides aizsardzības nosacījumi ir ļoti stingri un attiecīgi arī tiks kontrolēta to ievērošana," iepriekš uzsvēra Rīgas vicemērs.

 

Daudzmiljonu projekts

Kopējā Krievu salas termināļa teritorija ir 76 hektāri. Terminālī ir izveidotas četras piestātnes (kuģu iegrime 15,5 metri), kuru kopējais garums ir 1,2 kilometri, – tā šobrīd ir nozīmīgākā būve visā ostas teritorijā. Jaunā termināļa pārkraušanas jauda ir ap 20 miljoniem tonnu beramkravu gadā, turklāt termināļa tehnoloģiskais aprīkojums to padara universālu, kas nozīmē, ka to nepieciešamības gadījumā ir iespējams pielāgot dažādu citu kravu, piemēram, konteineru vai dažādu ģenerālkravu, pārkraušanai. "Tāpēc nepastāv risks, ka termināļi stāvēs tukši, – mainoties kravu konjunktūrai, samērā vienkārši ir piemērojama termināļu infrastruktūra," uzsvēra  A. Zeltiņš.

Krievu salas termināļu izveidi paredz Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansētais vides projekts Infrastruktūras attīstība Rīgas ostas aktivitāšu pārcelšanai no pilsētas centra uz Krievu salu, un tā ietvaros jau ir ieguldīti kopumā vairāk nekā 150 miljoni eiro, no kuriem 75 miljoni eiro ir ES līdzfinansējums. Savukārt kopējās investīcijas projektā pēc visu darbu pabeigšanas plānotas ap 189 miljoniem eiro.

Savukārt va/s Latvijas dzelzceļš jau 2015. gadā pabeidza stacijas Bolderāja 2 un visu nepieciešamo dzelzceļa pievadceļu būvniecību, rēķinoties, ka turpmāk vilcienu vagoni ar oglēm tiks transportēti uz Krievu salas termināļiem. 

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Likumprojekts ignorē vietējos uzņēmējus

Par zaļās politikas nozīmi transporta jomā un valdības līdzšinējo politiku Guntars Gūte sarunājas ar Latvijas Biodegvielas un bioenerģijas asociācijas (LBBA) valdes locekli Induli Stikānu .

KNAB un SAB neesot saņēmis nevienu iesniegumu no Kadžuļa

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) līdz šim nav saņēmis nevienu iesniegumu no uzņēmēja Renāra Kadžuļa vai kādas citas personas saistībā ar iespējamu 2014.gada Saeimas vēlēšanu rezultāt...

Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas