LPV rosināja izteikt neuzticību "Rīgas namu" padomei un valdei, jo vietējo ražotāju tirdzniecības vietu jautājums Rīgas Centrāltirgū netiekot risināts atbildīgi un proaktīvi, piedāvāto pakalpojumu kvalitāte neesot atbilstoša pieprasītajām cenām.
LPV uzskata, ka esošā "Rīgas namu" valde un padome neesot spējīga turpināt darbu sabiedrības interesēs. Tāpēc LPV rosināja uzdot Rīgas pilsētas izpilddirektoram Jānim Langem atsaukt "Rīgas namu" padomi, iecelt pagaidu padomi un sākt izraudzīties jaunu padomes sastāvu. Tāpat frakcija prasīja uzdot pagaidu padomei izvērtēt uzņēmuma valdes darbību un atbildību.
Domes sēdē nepiedalījās ne "Rīgas namu" vadība, ne kapitāldaļu turētāja pārstāvis, pilsētas izpilddirektors Jānis Lange.
Domes sēdē jautājumus uzdeva un debatēs piedalījās tikai opozīcijas pārstāvji.
Domes sēde notika attālināti, lai gan liela daļa opozīcijas deputātu bija ieradusies uz sēdi klātienē Rātsnamā. Pirmā domes sēdes stunda pagāja, risinot tehniskas problēmas. Daudzi deputāti nevarēja pieslēgties sēdei attālināti, līdz ar to nevarēja uzdot jautājumus un piedalīties debatēs, tādēļ tika izsludināti vairāki pārtraukumi sēdē.
Tas izpelnījās asu opozīcijas deputātu reakciju. Opozīcija arī pieprasīja pārtraukt sēdi un turpināt to citā laikā vai citā dienā un sasaukt sēdi klātienē.
Kā domes sēdē pārmeta tās iniciators LPV līderis Ainārs Šlesers, "Rīgas nami" neesot izstrādājuši Rīgas Centrāltirgus stratēģiju. Viņaprāt, esošajai uzņēmuma vadībai nav ne plāna, ne izpratnes, ne zināšanu, kā tirgu var attīstīt. Viņš minēja, ka Rīgai ir arī veiksmīgi projekti, piemēram, Āgenskalna tirgus, kuram piesaistīts privātais partneris. Arī Rīgas Centrāltirgum esot iespējams piesaistīt gan vietējos, gan ārvalstu investorus, bet esot vajadzīgs biznesa plāns un stratēģija.
Līdzīgu viedokli pauda arī citi opozīcijas deputāti, aicinot atlaist "Rīgas namu" vadību, kurai tika pārmesta nemākulīga saimniekošana, pārspīlētas tirdzniecības vietu cenas, teritorijas nodošana apsaimniekošanai trešajām personām, patversmes un atskurbtuves esamība tirgus teritorijā u.c.
Ņemot vērā, ka koalīcijas partijas un Rīgas mērs neiesaistījās debatēs, Šlesers piedraudēja turpmāk parūpēties, lai ārkārtas sēdes tiek sasauktas biežāk un notiek daudz ilgāk.
Kā ziņots, neapmierinātību ar "Rīgas namu" darbību Rīgas Centrāltirgū izraisīja rūpniecības preču tirgošana izremontētajā Sakņu paviljonā. Tur arī tika konstatēts, ka tiek tirgotas "matrjoškas", kas izraisīja Rīgas vicemēra Edvarda Ratnieka (NA) neapmierinātību.
Viņš tikās ar "Rīgas namu" vadību un panāca, ka Sakņu paviljonā daļēji atgriezīsies dārzeņu un augļu tirgotāji, kā arī tiks rūpīgāk sekots līdzi tirgotāju piedāvātajam sortimentam un produkcijai, tostarp tam, lai netiktu tirgotas agresorvalsts preces vai produkcija, kas to simbolizē.
Sakņu paviljons nebija pieejams kopš 2022.gada sākuma, kad vēja brāzmas atplēsa daļu tā jumta virskārtas un paviljons tika slēgts uz remontdarbu laiku. Jumta rekonstrukcijas un nomaiņas darbi tika pabeigti 2024.gada aprīlī, taču pēc tam paviljonam vēl bija nepieciešams veikt plānotos jumta konstrukciju pastiprināšanas darbus.
Sakņu paviljona jumta seguma nomaiņas un metāla konstrukciju pastiprināšanas darbus veica AS "Būvuzņēmums Restaurators". Kopējās remontdarbu izmaksas sasniedza 1,3 miljonus eiro, tostarp 709 000 eiro jumta seguma nomaiņai un 612 000 eiro jumta konstrukciju pastiprināšanai.
Rīgas Centrāltirgū ir pieci segti paviljoni - piena, gaļas, zivju, sakņu un gastronomijas. Tiem visiem jau tuvākajā laikā nepieciešams veikt dažāda mēroga atjaunošanas darbus, lai nodrošinātu tirgus darbības nepārtrauktību. "Rīgas namu" plānoto investīciju apjoms paviljonu darbības nodrošināšanai līdz 2025.gada beigām sasniedz 1,9 miljonus eiro.
"Rīgas nami" 2023.gadā strādāja ar 27 976 356 eiro apgrozījumu, savukārt peļņa bija 19 853 eiro. "Rīgas namu" pamatkapitāls ir 110 162 151 eiro, uzņēmuma īpašniece ir Rīgas pašvaldība.
papildināta visa ziņa