Jāpaplašina veloinfrastruktūra
Šobrīd kopējais veloceliņu garums Rīgā sasniedz 164 kilometrus. Pēdējos trīs gados tapuši 19 objekti, no tiem lielākie ir Imanta–Bolderāja un Rīgas centrs–Ziepniekkalns, Rīgas domes (RD) Satiksmes un transporta lietas komitejas sēdē deputātus informēja RD Ārtelpas un mobilitātes departamenta Satiksmes infrastruktūras pārvaldes priekšnieks Andrejs Urtāns. Viņš norādīja, ka ir triju veidu veloceliņi: maģistrālie, pie kuriem pieder arī jaunbūvējamais, kalpo kā savienojums starp pilsētas centru un mikrorajoniem; apkaimes – mazākas nozīmes ielu savienojums; rekreatīvie – ar atpūtas funkciju, piemēram, ūdeņu malās.
Lai gan Imantā jau ir veloinfrastruktūra un daļa iedzīvotāju uzskata, ka ar to pietiek, RD ir pretējās domās. «Tā jāpaplašina, tādējādi panākot drošāku pārvietošanos ar velosipēdiem un citiem mobilitātes rīkiem. Bez atbilstošas infrastruktūras nepanāksim, ka cilvēki izvēlēsies pārvietoties ar dabai draudzīgākiem braucamajiem. Un šis projekts ir solis šajā virzienā,» sacīja A. Urtāns. Viņš uzsvēra, ka tas novērsīs veloinfrastruktūras fragmentētību un motivēs lielāku skaitu iedzīvotāju (Imantas mikrorajonā mīt ap 40 tūkstošiem) pārsēsties uz velosipēdiem vai citiem mobilitātes rīkiem, lai dotos uz pilsētas centru un atpakaļ. Jau tagad no šīs apkaimes uz centru ik dienas brauc ap 2000 velosipēdistu, kas apliecina šādu projektu nepieciešamību. Turklāt Imantā mītošajiem vēl jāpieskaita Babītes novadā dzīvojošie, jo celiņš ietvers arī šo apkaimi, it īpaši, ņemot vērā to, ka daudzi Pierīgas iedzīvotāji strādā Rīgā. Tādējādi tiks atvieglota gan satiksmes plūsma, gan samazināts izmešu daudzums. Būtiski ir arī tas, ka šis objekts tiešā veidā skars 14 izglītības iestādes, un tas nozīmē drošāku ceļu bērniem.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena trešdienas, 30. jūlija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00