Laika ziņas
Šodien
Skaidrs

Sola, ka atkritumu apsaimniekošanas tarifa kāpums Rīgā nepārsniegs 9%

Nododot atkritumu apsaimniekošanu AS Tīrīga pārziņā, atkritumu apsaimniekošanas tarifs nepieaugs vairāk kā par 9%, trešdien apvienotajā Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas un Finanšu un administrācijas lietu komitejas sēdē sacīja domes Vides pārvaldes vadītāja Evija Piņķe.

Viņa pauda neizpratni par medijos izskanējušo informāciju, ka tarifs atsevišķās vietās varētu pieaugt pat par 40%. "Man tiešām nav skaidrs, no kurienes radusies šāda informācija un kā tas aprēķināts," sacīja ierēdne.

Pēc viņas paustā, vairāk nekā 50% tarifa veido Dabas resursa nodoklis (DRN), pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme un maksa par atkritumu apglabāšanu un šo maksu pašvaldība ietekmēt nevarot.

Arī bažas par to, ka Tīrīga varēs celt tarifu, kad vien gribēs, Piņķe centās kliedēt sakot, ka konkursa nolikumā tika atrunāts, ka piedāvāto sākotnējo tarifu varēs lūgt mainīt tikai konkrētos gadījumos. Proti, ja mainās DRN vai PVN likme, ja tiek mainīts apglabāšanas tarifs, ko nosaka Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, kā arī, ja notiek inflācija vai degvielas cenas pieaugums. "Un arī šajos gadījumos tarifa pieauguma pamatotība būs jāskata domē," teica pārvaldes vadītāja.

Kopumā sēde ilga vairāk nekā piecas stundas un tajā piedalījās ne vien domes, SIA Getliņi Eko un Tīrīga, bet arī Konkurence padomes (KP), Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM), kā arī Valsts vides dienesta pārstāvji.

Piņķe klātesošajiem detalizēti prezentēja - kādēļ vispār nepieciešamas atkritumu apsaimniekošanas izmaiņas pilsētā, kāds ir to mērķis un kā pilsēta nonāca līdz publiskās privātās partnerības sadarbības modelim.

Viņa iezīmēja situāciju, ka līdz šim Rīgā strādā četri savstarpēji konkurējoši apsaimniekotāji, no kuriem lielākiem ir SIA Clean R un Eko Baltia vide. Sadarbība ar šiem operatoriem slēgta laika posmā no 1995.-2005.gadam un lai gan bija paredzēts, ka operatori strādās katrs savā apsaimniekošanas zonā - realitātē tas nenotiek un nereti ir situācijas, kad uz vienas ielas esošu ēku atkritumus apsaimnieko trīs dažādi uzņēmumi.

Tāpat Piņķe skaidroja, ka Rīgas atkritumu apsaimniekošanas sistēmas sakārtošana ir vitāli svarīga, lai Latvija varētu sasniegt Eiropas Savienības noteiktos mērķus šajā jomā. ES direktīva paredz, ka no 2021.gada ir jānodrošina bioloģiski noārdāmo atkritumu šķirošana, no 2025.gada jānodrošina 55% sadzīves atkritumu pārstrāde un tekstilizstrādājumu dalīta vākšana, bet jau 2035.gadā poligonos nedrīkstēs noglabāt ne vairāk par 10% no sadzīves atkritumiem.

"Ir skaidrs, ka bez Rīgas iesaistes Latvija šos mērķus nesasniegs. Taču mums šobrīd ir tikai divi atkritumu savākšanas laukumi, kas ir absolūti nepietiekami balstoties uz Ministru kabineta noteikumiem. Tāpat ir arī novecojis autotransports un netiek veiktas nekādas investīcijas apsaimniekošanas infrastruktūras attīstībā," sacīja ierēdne.

Pēc viņas teiktā, Atkritumu apsaimniekošanas likums ļauj pašvaldībai izvēlēties savu atkritumu apsaimniekotāju organizējot iepirkumu vai arī publiskās privātās partnerības ceļā. Pēc Piņķes teiktā, pārmetumi par to, ka izmaiņas tiek ieviestas sasteigti neiztur kritiku, jo jautājumu par šīs jomas sakārtošanu pašvaldība risinot jau kopš 2015.gada, kad tika pasūtīts pētījums par iespējamajiem variantiem atkritumu apsaimniekošanas jomā.

Pētījumā esot apskatīti dažādi iespējamie attīstības modeļi, aprēķinātas izmaksas katra modeļa ieviešanai, kā arī citi parametri. Pētījumu saskaņojusi CFLA, VARAM un Finanšu ministrija un balstoties uz to, dome nolēmusi īstenot publiskās privātās partnerības modeli. "Tālāk tika organizēta konkursa nolikuma izstrāde, ko arī saskaņoja CFLA un Finanšu ministrija," norādīja Piņķe.

Aktualizējot pētījuma datus, 2018.gadā tika izsludināts konkurss, kur pirmajā kārtā tika atlasīti iespējamie pretendenti, bet otrajā jau tika vērtēti to piedāvājumi. Rezultātā uzvarējis SIA Creb Rīga, ar kuru sadarbība noslēgta 14.jūnijā.

Uzsverot galvenos ieguvumus no publiskās privātās partnerības modeļa, Piņķe uzsvēra vienotu tarifu visā Rīgā neatkarīgi no apkaimes, loģisku atkritumu izvešanas grafiku, jaunus šķirošanas laukumus un citas lietas. "Turklāt iedzīvotāji tiks rosināti šķirot atkritumus, jo par šķirotajiem viņiem nebūs jāmaksā," teica Piņķe.

Pēc viņas teiktā, sadalīt Rīgu zonās ir slikta ideja, jo tas nevairo konkurenci un ir bijuši gadījumi, kur pilsētu sadala septiņās zonās, bet konkursā uzvar viens operators.

Arī AS Tīrīga valdes priekšsēdētājs Guntars Levics klātesošajiem skaidroja, ka līgumu pārslēgšana nav sasteigta, jo Atkritumu apsaimniekošanas likums nosaka, ka veco līgumu darbība apstājas trīs mēnešus pēc tam, kad pašvaldība noslēgusi sadarbības līgumu ar jauno partneri. Tā kā līgums starp abām pusēm noslēgts 14.jūnijā - 15.septembris ir termiņš, ko nosaka likums. "Tā ir atbilde uz KP pārmetumiem par steigu," teica Levics.

Tikmēr VARAM pārstāve Alda Ozola apstiprināja, ka atkritumu apsaimniekošanas process kļūst aizvien sarežģītāks un ministrija katru gadu nāk klajā ar jaunām prasībām. Vienlaikus arī viņa norādīja, ka pašvaldības izvēlētais apsaimniekošanas modelis atbilst likumos atļautajam.

"Likums nosaka, ka apsaimniekošanu pašvaldība var organizēt pati, caur iepirkumu vai arī publiskās privātās partnerības ceļā. Organizatoriski mēs nevienai pašvaldībai nenosakām, kuru no modeļiem izvēlēties, galvenais - lai tiek izpildītas visas normatīvajos aktos noteiktās prasībās attiecībā uz atkritumu apsaimniekošanu," teica Ozola.

Runājot konkrēti par situāciju Rīgā, Ozola apstiprināja, ka situācija šajā jomā galvaspilsētā tiešām nav apmierinoša un atbilstoša normatīvajiem aktiem, piemēram, nav pietiekami daudz šķirošanas punktu u.c. "No 2021.gada ES direktīva nosaka, ka vajadzēs atsevišķi vākt bioloģiski noārdāmos atkritumus, bet pašvaldībai arī katram iedzīvotājam būs jānodrošina iespēja tos šķirot, kas nozīmē, ka atbilstoša infrastruktūra ir jāizveido," skaidroja Ozola.

Vienlaikus 2015.gadā, kad tika uzsākta šīs jomas sakārtošana, VARAM esot sniedzis tehniski ekonomisko pamatojumu šim modelim, kurš bijis pozitīvs.

Savukārt KP pārstāvis Jānis Račko sacīja, ka pārkāpuma lieta ierosināta, jo dome šo procesu organizējusi pretēji KP norādēm. KP ieskatā, dome var noteikt jau esošajiem atkritumu operatoriem augstākas prasības, tādējādi neradot konkurences kropļošanu vai arī organizēt publiskās privātās partnerības sadarbības modeli katrā Rīgas atkritumu apsaimniekošanas zonā. "Tagad vides prasību sasniegšana ES direktīvu kontekstā ir arguments veidot monopolu, taču tas nav vienīgais variants kā to nodrošināt," sacīja Račko.

Račko ieskatā pašvaldībai šīs prasības jau esošajiem operatoriem bija jāizvirza savlaicīgi, nevis pēdējā brīdi. "Tas ir atbildības trūkums pildot sev uzticētās funkcijas," teica Račko. Pēc viņa teiktā, vairākas pilsētas ir stipri priekšā Rīgai atkritumu apsaimniekošanas jomā un tur situācijas netiek risinātas ar monopola starpniecību.

Galvenie apstākļi, kas vedina KP domāt, ka pašvaldība pieļāvusi pārkāpumus ir ilgais līguma darbības termiņš un tarifa pieaugums. "Esam saņēmuši vairākas sūdzības par būtiskiem tarifu pieaugumiem, pretēji domes pārstāvju paustajam. Saistībā ar 20 gadu termiņu - neviena OECS vadlīnija nenosaka, ka atkritumu apsaimniekošana ir joma, kur vajag tik ilgu sadarbības termiņu. Tam nav pamatojuma, izņemot šo domes veikto pētījumu," sacīja Račko.

Tikmēr SIA Getliņi Eko valdes priekšsēdētājs Imants Stirāns oponēja KP pārstāvja teiktajam, norādot, ka tās pašvaldības, kuras apsteidz Rīgu atkritumu apsaimniekošanas jomā, to ir izdarījušas tikai tādēļ, ka iznīdējušas konkurenci jau saknē. "Piemēram, Valmiera mūs apsteidz tikai tāpēc, ka tur jau 10 gadus pašvaldība visu apsaimniekošanu veic pati. Arī Rīgā šāds variants būtu labs, taču Getliņiem nav iespēju veikt investīcijas tādos apjomos," sacīja Stirāns.

Arī viņš pievērsās ES direktīvu prasību izpildei sakot, ka, ja 2021.gadā pašvaldība nesāks nodrošināt dalītu bioloģiski noārdāmo atkritumu šķirošanu - Latvija sodos ES varēs maksāt pat pusmiljonu eiro diennaktī. "Un sodu uzlikšana neatcels pienākumu šo jomu sakārtot," pauda Getliņu pārstāvis.

Rīgas domei savi skaidrojumi KP jāiesniedz līdz 19.augustam. Pēc Račko teiktā, augusta beigās vai septembra sākuma KP varētu pieņemt lēmumu par aizlieguma noteikšanu iedzīvotāji līgumu slēgšanai ar Tīrīga uz lietas izmeklēšanas laiku. Pati lietas izmeklēšana gan varētu ilgt pat līdz diviem gadiem.

Kā ziņots, KP par iespējamu Eiropas Savienības (ES) dibināšanas līguma pārkāpumu šobrīd ierosinājusi pret Rīgas domi un Getliņi EKO pārkāpuma lietu, kas varētu arī noteikt pagaidu noregulējumu par līguma pārslēgšanas iesaldēšanu.

Viņa paskaidroja, ka pārkāpuma lieta ierosināta par minētā līguma 102.panta pārkāpumiem un pagaidu noregulējums varētu tikt noteikts, lai veiktu padziļinātāku izpēti un pārliecinātos, ka tiešām uzņēmuma un Rīgas domes rīcībā nav pārkāpumu.

Tikmēr dome, neraugoties uz KP darbībām, neplāno apturēt apsaimniekotāju līgumu slēgšanu ar akciju sabiedrību Tīrīga.

papildināta visa ziņa

Top komentāri

ļuļa
ļ
ja es iepriekš kvartālā maksāju ap 12 eiro un miskasti man izveda reizi mēnesī, tad tīrīga piedāvā izvešanu ne retāk kā 2x mēnesī, un par katru uzvešanu grib 5 eiro. tātad tie ir 30 eiro kvartālā. tā ka nevajag te cirst, dārgie domnieki, cena pieaug 3 reizes, nevis par nieka 40, vai vēl labāk, 9%!!!!!! un jā, protams, es vēl skandalēšos un zinu, ka citi privātmāju īpašnieki arī to taisās darīt, jo daudziem šādi līguma nosacījumi nav pieņemami.
MVD26752
M
Šķēle kā jau vienmēr ir šķēle,grib nogrābt visu un pēc iespējas dārgāk.Cik var zagt un apzagt,tulpju vecis.
Aizsajūsmasaizrāvāselpa
A
9% mēnesī.
Skatīt visus komentārus

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

Diena jautā

Burova kļūšanu par Rīgas mēru vērtēju

Kopā nobalsojuši: 1978

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas