Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +5 °C
Apmācies
Otrdiena, 21. janvāris
Agne, Agnese, Agnija

Arī nākamā krīze būs uz nodokļu maksātāju rēķina

Mēs nedzīvojam brīvā tirgus apstākļos, jo aizvien spēkā ir shēma, kurā peļņa tiek privatizēta, bet zaudējumi – socializēti, ceturtdien, 6.februārī, vēsta laikraksts Dienas Bizness.Finansists Tjerī Filiponā jau pirms globālās finanšu krīzes no investīciju baņķiera kļuva par _"_labo baņķieri", kā viņu nodēvēja prese 2011.

gadā, un Briselē nodibināja finanšu pakalpojumu klientu lobiju – nevalstisko organizāciju Finance Watch, kas gādā, lai Eiropas Savienības (ES) politikas veidotāji neatrastos tikai banku lobiju retorikas varā. "Spēle ne tuvu nav galā. Somijas centrālā banķiera Erki Līkanena vadītā grupa ir Eiropas Komisijai (EK) izstrādājusi virkni ieteikumu, kas atbalsta banku funkciju nošķiršanu, pasargājot noguldītāju naudu spekulāciju riskiem," intervijā Dienas Biznesam norāda Filiponā. Tomēr viņš uzsver, ka neatkarīgi no tā banku bizness ir un paliks riskants. Bez bankām, kas risku uzņemas, sabiedrība vienkārši nedarbotos. "Jautājums ir – kā noderīgo risku nošķirt no nederīgā, proti, no banku pašu spekulācijām, no kurām plašākai sabiedrībai nav nekāda labuma," skaidro Filiponā. Francija un Vācija izstrādājusi noteikumus, kuros vēršas pret banku spekulācijām bez klienta. Tomēr realitātē šādu darījumu nav daudz, turpretī ir ļoti daudz spekulāciju ar klientu iesaisti. Kolīdz iesaistīts klients, tas tiek uzskatīts par derīgu darījumu, kaut gan realitātē tā nav. Atvasināto vērtspapīru tirgus darījumi pēc savas dabas ir tādi, kas tiek veikti starp divām pusēm. "Es jums piedāvāju nopirkt tiesības šo pildspalvu pēc diviem mēnešiem nopirkt par pieciem eiro, tāda ir atvasināto vērtspapīru būtība. Pildspalva faktiski paliek manā kabatā, radītais derivatīvs un darījums ar to faktiski nepaveic neko," klāsta Filiponā.Visa mūsdienu banku sistēma ir savstarpēji ļoti saistīta ar atvasinātajiem vērtspapīriem, derivatīviem. Kas principā ir apsolījums. "Visi cits citam ir kaut ko apsolījuši, turklāt ļoti daudz. Ja viens paliek muļķī, visi ir muļķi," norāda Filiponā, un uzsver, ka šī mūsu pašu radītā sistēma ir ļoti trausla. "Ja nepiestrādājat pie sistēmas vienkāršuma, neviena lēmējvara nebūs spējīga uz lēmumiem, kas neizraisītu problēmas toksisku izplatību. Tāpēc nekādi lēmumi netiks pieņemti, un arī nākamreiz krīze būs uz nodokļu maksātāju rēķina," brīdina Filiponā.Visu rakstu lasiet laikrakstā Dienas Bizness ceturtdien, 6.janvārī!

Top komentāri

bet kam tad vēl ir nauda
b
te taču tikai debiļi vēl, kas krīzes rada. Pat par elektr'bu nav kas maksā.vajadzētu Tautas kontroli un pārbaudīt kas un cik zog elektrību. Zaharjinu zinam, parāds mums jāatdod..................gan jau vēl gana 'miljonāru'
Zigurdam
Z
Un tad Gorbis visu to paradizi sapurgaja .. vai tad atgriezoties pie Putina bankam bus labak?
Skatīt visus komentārus

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Kurām partijām ērta Burova atmazgāšana?(15)

Vispārējā sajūsmā par "opozīcijas uzvaru" pār Saskaņu Rīgā un daudzgadējās galvaspilsētas koalīcijas izjukšanu nejauši vai ērtības labad palaists gar acīm, ka Rīgas mēra Oļega Burova (G...

Šķērslis jauniešu karjerai?(11)

Tēmas, kas saistās ar latviešu valodu un citu valodu lietošanu paralēli latviešu valodai, mūsu sabiedrībā tiek uztvertas ļoti emocionāli, un pat viena frāze spēj izraisīt vētrainas diskusijas.

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē