Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +13 °C
Skaidrs
Otrdiena, 30. aprīlis
Liāna, Lilija

Bērziņš: Ja neapturēsim iedzīvotāju aizbraukšanu, pēc desmit gadiem radīsies jautājums par Latvijas pastāvēšanu

Ja mēs neapturēsim Latvijas iedzīvotāju aizbraukšanu no valsts, pēc desmit gadiem būs jāvaicā, vai mums ir vai nav neatkarīga Latvija, pirmdien 1949.gada deportāciju piemiņas dienas pasākumā pie Brīvības pieminekļa sacīja Valsts prezidents Andris Bērziņš.

Ik pa diviem gadiem Latviju atstāj cilvēki, kas grib sevi pierādīt un dzīvot labā pasaulē - viņu skaits ir apmēram tikpat liels, cik tika deportēti 1949.gada marta beigu dienās, skaidroja valsts augstākā amatpersona.

Viņš akcentēja, ka 1949.gada 25.martā uz Sibīriju tika izvesti arī vairāk nekā 5000 bērnu, jaunāku par desmit gadiem. No kopumā vairāk nekā 44 000 izvesto tiem, kuri atgriezās, dzīve bija kā izdzīvošanas skola.

Prezidents vaicāja, vai 22 neatkarības gados esam sasnieguši to, ko gribējām, un kā rīkosimies tālāk.

Savukārt Latvijas Politiski represēto apvienības priekšsēdētājs Gunārs Resnais pēc vēsturisko notikumu atminēšanās pievērsās arī pašlaik valstī pastāvošajām problēmām. Viņš norādīja, ka situācijā, kad bankrotē banka, tā tiek glābta par nodokļu maksātāju naudu, bet bankas īpašnieki joprojām ir palikuši miljonāru statusā.

Tajā pašā laikā Resnais pateicās tiem varas vīriem, kas labojuši iepriekšējo politiķu pieļautās kļūdas. Uzrunājot "mīļos tautiešus", viņš akcentēja, ka mēs dažkārt nesaprotam, kāda dāvana mums ir brīva, nacionāla Latvija. Iedzīvotājiem ir jāapzinās pienākums kopt Latviju, piebilda Latvijas Politiski represēto apvienības priekšsēdētājs.

Pēc piemiņas pasākuma pie Brīvības pieminekļa Latvijas Politiski represēto apvienības pārstāvji devās uz Melngalvju namu, kur viņiem bija dota iespēja individuālai sarunai ar valsts pirmo personu.

Kā ziņots, pieminot 64.gadadienu kopš Latvijas pilsoņu masveida deportācijām uz Sibīriju, pirmdien vairāk nekā 100 cilvēki, lielākoties vecāka gadagājuma ļaudis, pulcējās atceres pasākumā pie Latvijas Okupācijas muzeja ēkas.

Pie muzeja iedegti vairāki desmiti sveču, savukārt iedzīvotāji turēja sarkanbaltsarkanus, kā arī citu krāsu ziedu pušķus, kurus viņi vēlāk nolika pie Brīvības pieminekļa.

Kā novēroja aģentūra LETA, pasākumā piedalījās arī dažādu partiju Saeimas deputāti. Atceres pasākuma laikā svinīgi tika turēti visu trīs Baltijas valstu karogi ar sēru lentēm, tādā veidā pieminot to, ka 1949.gada deportācijās cieta kā Latvijas, tā arī Lietuvas un Igaunijas iedzīvotāji.

Latvijā 25.marts ir sēru diena, kad tiek pieminētas 1949.gada deportācijas un komunistiskā genocīda upuri. Šajā dienā notika visplašākā Latvijas iedzīvotāju izsūtīšana uz Sibīriju un citiem attāliem Padomju Savienības reģioniem. Uz Sibīriju deportēja aptuveni 44 000 cilvēku - ģimenes ar bērniem un sirmgalvjiem.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē