Latviešu leģionāri

Latviešu leģionu vēsturē ir viena vājā vieta,kuru izmanto krievu un Rietumu vēsturnieki,proti,pirms latviešu leģionu dibināšanas,daudzi latvieši darbojās t.s Zonderkomandās vai policijas izpalīgos,kuri Viktora Arāja vadībā slepkavoja Bbiķernieku mežā un Rumbulā.Šo vienību cilvēki 1943.g iekļāvās Latviešu leģionā,pats Arājs tika tiesāts 1975.g,Vācijā,kur viņam piesprieda mūža ieslodzījumu.Leģiona armijas spēki,protams,nekāda slepkavības nepastrādāja,to darīja viņu rindās dienošie Arāja brigādes vīri,vēl oirms Leģiona dibināšanas.

Latviešu leģionu vēsturē ir viena vājā vieta,kuru izmanto krievu un Rietumu vēsturnieki,proti,pirms latviešu leģionu dibināšanas,daudzi latvieši darbojās t.s Zonderkomandās vai policijas izpalīgos,kuri Viktora Arāja vadībā slepkavoja Bbiķernieku mežā un Rumbulā.Šo vienību cilvēki 1943.g iekļāvās Latviešu leģionā,pats Arājs tika tiesāts 1975.g,Vācijā,kur viņam piesprieda mūža ieslodzījumu.Leģiona armijas spēki,protams,nekāda slepkavības nepastrādāja,to darīja viņu rindās dienošie Arāja brigādes vīri,vēl oirms Leģiona dibināšanas.

Lielisks raksts. Uz jautājumu kāpēc mums tik daudz krievu atbilde arī ir vienkārša. Okupācija bija bet deokupācija vēl nav bijusi.

Leģionā iesaukto un brīvprātīgi iestājušos karavīru mērķis bija nosargāt Latviju no staļiniskā režīma atjaunošanas. Viņi nekad nav piedalījušies hitleriešu soda akcijās pret mierīgajiem iedzīvotājiem. Latviešu leģions līdzīgi Somijas armijai karoja nevis pret antihitlerisko koalīciju, bet gan tikai pret vienu tās dalībvalsti - PSRS, kas attiecībā pret Somiju un Latviju bija agresors. Kad Vācijas bruņoto spēku virspavēlniecība mēģināja sūtīt leģionārus kaujās pret ASV, Lielbritānijas un Francijas bruņotajiem spēkiem, visi leģiona virsnieki un karavīri no tā kategoriski atteicās. Tāpēc Rietumu sabiedrotās valstis - ASV, Lielbritānija un Francija jau 1946.gadā noskaidroja latviešu un igauņu leģiona jautājumu un piešķīra leģionāriem politisko bēgļu statusu. ASV pārstāvniecība 1950.gadā atkārtoti deklarēja: "Baltijas Waffen SS vienības (Baltijas leģioni) pēc sava mērķa, ideoloģijas, darbības un karavīru kvalifikācijas uzskatāmas par īpašām, no vācu SS atšķirīgām vienībām." Latvijas kā okupētas valsts tiesības pret okupētājvalstu pieļautajiem starptautisko tiesību normu pārkāpumiem tās teritorijā nodrošina minētā Hāgas konvencija, kas nosaka: "Karojošai pusei, kas pārkāpusi šos noteikumus, ir jāmaksā kompensācija." Tāpēc Latvijas valdības pienākums ir: 1) prasīt no okupētājvalstīm un to tiesību pārņēmējām valstīm, lai tās saskaņā ar starptautisko tiesību normām samaksātu Latvijas pilsoņiem, to ģimenes locekļiem un mantiniekiem kompensācijas par zaudējumiem, kas viņiem radušies sakarā ar prettiesisku mobilizāciju okupētājvalstu armijās; 2) rūpēties par latviešu karavīru goda un cieņas aizskārumu novēršanu Latvijā un ārzemēs. Saeimas priekšsēdētājs A.Čepānis Ņemot vērā to, ka patiesību par Latviešu leģionu ir nepieciešams skaidrot arī ārzemniekiem, ievietojam šeit arī deklarācijas tulkojumu angļu valodā:

LR Saeimas deklarācija "Par latviešu leģionāriem Otrajā pasaules karā" (29.10.1998) Ziņotājs, 03.12.98., nr.23 1998.gadā pasaules masu informācijas līdzekļos, ārvalstu valdībām, kā arī starptautiskām organizācijām tiek sniegtas aplamas ziņas, ka latviešu leģionāri, kas Otrajā pasaules karā Vācijas bruņoto spēku sastāvā cīnījās pret PSRS, ir bijuši hitleriskā režīma atbalstītāji. Vēsturiskās patiesības un latviešu karavīru labās piemiņas sargāšanas nolūkā paziņojam: 20.gadsimta trīsdesmitajos gados Eiropā izveidojās divas lielas totalitāras teroristiskas valstis. Šo valstu agresīvo mērķu realizēšana sākās ar tā saucamā Molotova-Ribentropa pakta noslēgšanu, kura rezultātā tika likvidēta Latvijas Republikas valstiskā neatkarība un to pārmaiņus okupēja kā PSRS, tā Vācija. Okupācijas režīmi pieļāva daudzkārtējus starptautisko tiesību normu un cilvēktiesību pārkāpumus un pat kara noziegumus pret Latvijas tautu. Abas okupācijas varas pārkāpa 1907.gada IV Hāgas konvenciju par sauszemes kara likumiem un paražām, kas aizliedz valsts iedzīvotāju mobilizāciju okupētājvalsts armijā vai iesaistīšanu pusmilitāros darbos (konvencijas 52.pants). Abas okupācijas varas iesauca okupētās Latvijas pilsoņus savos bruņotajos spēkos un iesaistīja dažādos pusmilitārajos formējumos. Par izvairīšanos draudēja ieslodzīšana koncentrācijas nometnēs vai nāves sods. Rezultātā Latvijas pilsoņiem nācās Otrā pasaules kara laikā karot citam pret citu. Piespiedu atrašanās PSRS bruņoto spēku rindās netiek uzskatīta par Staļina asiņainā režīma atbalstīšanu, turpretī piespiedu atrašanos to latviešu leģionāru rindās, kuri karoja Vācijas bruņoto spēku sastāvā, šobrīd zināmi politiskie demagogi traktē kā Vācijas fašistiskā režīma atbalstīšanu, lai gan latviešu leģiona iekļaušana Waffen SS sastāvā nekādā ziņā nebija atkarīga no Latvijas pilsoņiem. Latviešu leģionā tiešām zināma daļa Latvijas pilsoņu iestājās brīvprātīgi, bet tas notika tāpēc, ka PSRS 1940.-1941.gadā realizēja Latvijā genocīdu. Simtiem cilvēku tika nošauti bez tiesas sprieduma, desmitiem tūkstošu tika deportēti uz PSRS attāliem apgabaliem. Arī Vācija šajā laikā pieļāva kara noziegumus un genocīdu Latvijā, tomēr tie Latvijas pilsoņus skāra daudzkārt mazākos apjomos. Tāpēc zināma daļa Latvijas pilsoņu uzskatīja, ka, iestājoties leģionā, viņi aizsargā sevi un savas ģimenes pret jaunām PSRS masveida represijām, kas vēlāk tiešām arī sekoja.