Trešdien, informējot par jaunumiem valsts simtgades svinību sagatavošanā Latvijas reģionos, Šuplinska skaidroja, ka pēc dokumentālās filmas Ģenerālplāns izrādīšanas Rēzeknē akadēmijā notikusi diskusija, kurā pausta neizpratne par to, kāpēc filmā netiek atainota arī Latgales situācija, neskatoties uz to, ka filmā parādīta situācija gan Rīgā, gan arī Igaunijā un Lietuvā.
Šuplinska norādīja, ka filmas veidotāji toreiz vaicāja, ar ko tā Latgale ir tik īpaša, jo, piemēram, etniskais sastāvs ir līdzīgs tam, kāds ir Rīgā vai citur.
"Īstenībā mēs diemžēl esam īpaši," uzsvēra profesore, piebilstot, ka to droši vien joprojām citos novados līdz galam nesaprot.
"Ja mēs redzam šo filmu un to, ka Krievijas ideoloģija tiek adresēta citiem novadiem, Lietuvai vai Igaunijai, tad tā runā kā pret svešo, savukārt Latgalē šī filma runā kā pret savējiem," pauda Šuplinska.
Viņa uzsvēra, ka Latgalē pamatbailes saistītas arī ar to, ka Latgalē esošais latviskums bieži vien tiek izmantots un saprasts kā savējais krieviskajā, bet latviskais to kā savējo neizmanto.
"Tas ne tikai sāp, bet tā ir arī Latgales ēna, kas visu laiku ir cilvēkos Latgalē un kas neļauj pilnībā atsaukties idejām, ko piedāvā valsts, ne arī tām, kas ir mediju telpā, kurā dzīvojam," skaidroja profesore.
Tādēļ viņa uzsvēra, ka izaicinājums Latvijas un Latgales simtgadei ir arī tas, lai Latvija nenobītos latgalisko latviskumu pieņemt kā savējo.