"Sāls kaisīšana nav laba cilvēku veselībai. Piemēram, astmas slimniekiem tas nāk par sliktu," sacīja V.Silenieks. Viņš atzina, ka laukos ceļus nekaisa ar sāli, bet tādēļ nekas nav apstājies - viss rit savu gaitu. "Mums ir jādomā ilgtermiņā. Ja, piemēram, nākamgad izmantotu sniega tīrīšanai, ceļu uzturēšanai dārgākus līdzekļus, visi bļautu. Tomēr mums ir par to jādomā," uzsvēra V.Silenieks. Viņš skaidroja, ka Skandināvijā kaisa šķembas. Latvijai sākumā tas izmaksātu dārgi, tomēr tos akmenišus pēc tam varētu, šķūrējot ceļus, savākt un lietot atkal.
Viņš norādīja, ka savākto sniegu vairs negāž Daugavā, kā to darīja senāk, jo tagad sniegs ir piesārņots - izplūdes gāzes un dažādi atkritumi. Viņš arī norāda, ka šo sniegu, kas ir kopā ar sāli, izved uz laukiem. Sniegs izkūst un vielas iekļūst augsnē.
V.Silenieks uzskata, ka būtu jāmeklē alternatīva sālim, tomēr jautājums - vai sabiedrība būtu gatava, ka tam izlieto lielus naudas līdzekļus. "Diemžēl cilvēkiem vajadzīgi ātri risinājumi," piebilda V.Silenieks.