Skujenieks: Mums šobrīd jābūt morāli un fiziski gataviem aizstāvēt tēvzemi

Dzejnieks intervijā LNT atgādināja, ka Latvijai nekad nav bijusi mierīga dzīve, un maldīgi domāt, ka jauni plaša mēroga kari mūsdienās nav iespējami. Tas, ko varam darīt - mācīties piemēroties dzīvei arī nestabilā ģeopolitiskā situācijā.

"Vienu brīdi likās - beidzot Eiropa būs tikusi tik tālu, ka no Eiropas vairs jauni kari necelsies. Divi pasaules kari izcēlās tieši Eiropā. Diemžēl pašreiz situācija Ukrainā ir tāda, ka mēs nevaram to prognozēt. Katrā ziņā tas ir ļoti tuvu lielam konfliktam, kas var iziet arī ārpus Ukrainas," brīdināja Skujenieks.

Konflikta gaisotnē ierasti tiek pretnostatīta Krievija un Eiropa (jeb paplašināti - Rietumi, iekļaujot arī ASV). Tomēr Skujenieks atgādināja, ka situācija pašā Eiropā ir sarežģīta, un to var izmantot Krievija. "Eiropa kā apvienība, kolektīvs, vēl nav pienācīgi izveidojies. Mēs zinām, cik tur ir visādu iekšējo pretrunu, cik tur ir dažādu ambīciju," norādīja dzejnieks. Tomēr Latvijas dalību Eiropas Savienībā un NATO viņš vērtēja pozitīvi, un uz kritiķu teikto, ka ar dalību šādās organizācijās valsts zaudē daļu suverenitātes, atbild: "Neko nevar dabūt par velti. Ar to suverenitātes daļu, kas mums ir, mēs arī lāgā neprotam tikt galā, kā izrādās."

Kas attiecas uz Krievijas rīcību, aizvien turpinot pieliet eļļu ugunij, proti, atbalstot separātistus Ukrainas austrumos un izvēršot agresīvu ārpolitisku retoriku, Skujenieks pauda uzskatu, ka Krievijai nav citas izejas. "Krievija ir faktiski bezizejas situācijā. Bezizejā, kuru tā pati ir radījusi. Krievijas apmātība ar ārējo ielenkumu pastāv jau no pirmajiem krievu cariem. Šī ir doktrīna par ārējo ielenkumu, kurš ir obligāti naidīgs – viss kas atrodas ārpus Krievijas, ir obligāti naidīgs. Tas ir jau no tiem laikiem, kad Krievija sāka iekarot apkārtējās cittautu zemes," norādīja dzejnieks. Viņš atgādināja, ka tolaik citu zemju iekarošanu krievi paši gan dēvēja par "krievu zemju apvienošanu", taču tagad izskatās, ka Krievija atklāti tēmē uz "nekrievu zemju apvienošanu".

"Ukraiņi tomēr nav krievi, kaut arī ir tuvi radinieki. Bet tas nav tas pats, un viņi tādi arī nevēlas būt," sacīja Skujenieks, skaidrojot, ka Krievijai pamazām bija iespēja veidot nacionālu valsti, taču tagad izskatās, ka Putins atkal mēģinās no jauna veidot impēriju.