Kas notiek? tuvojas: Devītklasnieki cīņai un uzvarām gatavi

"jaunieši viedtālruņos informāciju iegūst minimāli" --- Viedtālruņos ir pieejams: 1) tas, ko tur ir nodrošinājis ražotājs (piemēram, katrs ražotājs savā planšetē ieinstalē ceļu uz tā digitālo bibliotēku, kurā ir gan bezmaksas, gan maksas grāmatas) vai 2) tas, ko var nopirkt vai bez maksas dabūt iTunes, Google Play veikalos. Viedtālruņus neizmanto izglītībai tāpēc, ka: 1) tajos grāmatas lasīt ilgstoši nemaz nav tik ērti (planšete vai dators, bet jo īpaši e-grāmatu lasītājs ir labāki, ērtāki, bet telefonā var klausīties audiogrāmatas), 2) cilvēki prot atvērt Google, bet neprot meklēt un strādāt ar informāciju, nezina, kas ir Scribd, kas ir Guthenberg Project utt., nezina, ka daudzi žurnāli, piemēram, New Scientist, piedāvā bezmaksas iepazīšanās numurus. 3) izglītošanās un testēšanas programmas (piemēram, Mind Games) parasti nav priekšplānā, un cilvēki pie mums vispār ir vairāk tendēti uz hamburgeriem un izklaidi. Ir arī speciāli žurnāli, kuros katru mēnesi apskata Apple un Android programmas. Ierīce pati par sevi nenodrošina neko, izņemot varbūt iespēju padižoties citu, līdzīgu priekšā. Tā ir jāpiepilda ar saturu un mērķtiecīgi jālieto. Interesanti, ka jaunieši jauc ziņas, informācijas iegūšanu un izglītošanos. Ziņas var tikt atlasītas un pasniegtas mērķtiecīgi, politikas un nostājas veidošanai, kamēr informācija kā zināšanas priekšmetos ir nesubjektīva, universāla un patiesa visos apstākļos, ja tā ir pareiza.