Laika ziņas
Šodien
Apmācies

Nekā personīga: No LVM koksnes eksporta uz Skandināviju "krējumu nosmeļ" privāts uzņēmums

No a/s Latvijas valsts meži (LVM) koksnes eksporta uz Skandināviju "krējumu nosmeļ" privāts uzņēmums - kokrūpniekam Uldim Mierkalnam piederošie Pata Board un Patas grupas uzņēmumi, vēsta TV3 raidījums Nekā personīga.

Skandināvus īpaši interesē papīrmalka, lai to pārstrādātu celulozē, taču jau trīs gadus LVM papīrmalku pats nepārdod. Tomēr valsts mežos iegūtā papīrmalka pie skandināviem nonāk ar privāta uzņēmuma starpniecību, kas šajā procesā nopelna, apejot konkurenci, skaidro raidījums. 

Izcērtot mežu, vērtīgākais ieguvums ir zāģbaļķi, ko izmanto būvniecībā, mēbeļu ražošanā. Koka galotne kļūst par malku un šķeldu, bet zāģbaļķim un galotnei pa vidu ir posms, ko sauc par papīrmalku, kas ir daudz vērtīgāka par malku.

Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss raidījumam skaidrojis, ka papīrmalkas tirgus ir ļoti nestabils.

Skandināvu celulozes rūpnīcas Latviju izmanto kā valsti, kur pasmelties papīrmalku tajā brīdī, kad ir ļoti nepieciešamas. Tad viņi maksājot jebkuru cenu un tirgū nojaucot līdzsvaru.

Ar skandināviem par papīrmalku konkurēja vietējie kokskaidu granulu ražotāji, cenas ļoti svārstījušās, un pie paša produkta tikt bijis grūti. Lai palīdzētu vietējiem ražotājiem, LVM raduši iespēju skandināvus izslēgt no līgumiem, papīrmalku atsevišķi vairs netirgojot, bet to pārdodot kopā ar mazvērtīgāko koksni, no kā celulozi ražot nevar, bet granulas - var. Kritērijos ticis iekļauts arī nosacījums, ka pircējam jābūt ražotnei Latvijā.  

Klauss skaidroja, ka Latvijas ražotājiem nav tik svarīgi koka suga, un meža īpašnieks var tos sakārtot vienā kaudzē un vest pie pircēja. Tomēr Nekā personīga norāda, ka mežā aina atšķiras no teorijas, koksne joprojām tiek šķirota malkas un papīrmalkas kaudzēs, un vērtīgā papīrmalka tiek tirgota ar nosaukumu "tehnoloģiskā koksne".

Lai iegūtu LVM tehnoloģisko koksni, uzņēmumiem ir jāpierāda, ka tā tiks izmantos ražošanā. Īpaši norādīts, ka pretendēt uz līgumiem nevar šķeldas ražotāji un malkas cirtēji. Pie šiem līgumiem izdevies tikt 19 firmām, kas ir granulu vai kokskaidu plātņu ražotāji, taču divas - Pata un Pata Board - pie līgumiem tikuši, solot, ka vēl tikai cels savu fabriku Kocēnu novadā, taču tā aizvien nav uzcelta.

LVM pārdošanas un piegādes izpilddirektors Andris Meirāns raidījumam skaidrojis, ka šādi pretendenti var kvalificēties līgumiem, ja var apliecināt, ka ir "investīciju procesā vai piesaistes procesā par jaunas ražotnes izveidi". Šādi klienti LVM esot bijuši vairāki un ir arī tādi, "kuriem šī investīciju piesaiste ir sarežģītāka un šis ceļš ir grūtāks un garāks".

Trīs gadu laikā Pata rūpnīcas būvniecību nav sākusi, bet abi uzņēmumi no LVM turpina saņemt papīrmalku. No valsts mežiem iegūto papīrmalku Pata un Pata Board pārdod tālāk, norāda Nekā personīga.

To redzot, vairāki nozares uzņēmumi raidījumam apliecinājuši, ka vēlējušies tikt pie tehnoloģiskās koksnes līgumiem, taču saņēmuši atteikumu. Kādas Skandināvijas celulozes fabrikas pārstāvjiem LVM ieteikuši vērsties pie Pata.

Pata Board ir tikai divi darbinieki, taču 2018.gadā firma iepirka vismaz piekto daļu no LVM tehnoloģiskās koksnes. Nekā personīga rīcībā esošie dati liecina, ka Pata Board samaksāja 12 miljonus eiro LVM. Tomēr Mierkalna uzņēmumiem tikusī papīrmalkas daļa ir vēl lielāka, jo arī Pata no valsts mežiem saņēmusi tehnoloģisko koksni. Kopumā 2018.gadā, kas bija papīrmalkas rekordcenas gads, šīs grupas uzņēmumi no LVM pirkuši produktus par 45 miljoniem eiro. Togad Patas apgrozījums pieauga par ceturto daļu, sasniedzot 200 miljonus, bet tīrā peļņa bija septiņi miljoni eiro, informē raidījums. 

Daļu no koksnes LVM piegādāja Pata grupas pārkraušanas laukumā Inčukalnā, daļu - Liepājas, Ventspils, Rīgas un Skultes ostā.

Pavadzīmes liecina, ka malka lielākoties vesta uz Inčukalnu, kur to ērti var pārvērst šķeldā, bet papīrmalka nonāca pa taisno ostās, informē raidījums. Ja LVM tehnoloģisko koksni tirgoja par 37 eiro kubikmetrā, tad ostā koksne brīžiem bijusi pat divreiz dārgāka. 

Uz Nekā personīga telefonzvaniem un īsziņām Mierkalns neesot atbildējis.

Raidījums atgādina, ka šomēnes Rīgas siltums izsludinājis lielāko šķeldas iepirkumu gan uzņēmuma, gan valsts vēsturē. Pretendentiem jāspēj ne tikai piedāvāt izdevīgu cenu, bet arī nodrošināt, ka piegādes ir stabilas. Iepriekš tā "Patai" bijusi problēma, tāpēc "Rīgas siltums" ar šo uzņēmumu līgumu lauzis. Tagad Patai ir tāda pieeja valsts mežu resursiem, kāda nav nevienam citam šķeldas ražotājam, uzver Nekā personīga.

Top komentāri

Sters
S
Kad valsts sāks ierobežot visu šo šķeldas ,granulu, papīrmalkas eksportu !? Teorētiski ar malku kurina apmēram 50% valsts iedzīvotāju. Dēļ šī nekontrolētā eksporta ,no kā pelna kādi 5% valsts iedzīvotāju, 50% iedzīvotāju 10-15 eiro par malkas steru vietā jāmaksā 25-30 eiro. Tādēļ ka visu ka agrāk sazāģēja malkā un Latvijā nokurināja ,šobrīd eksportē. Pelna neliela iedzīvotāju grupa ,par malku dabū pārmaksāt puse valsts iedzīvotāju.
bruss
b
Pilnīgs ārprāts! Nu iet trakāk kā krievu laikos. Tā vietā, lai ar augstu pievienoto vērtību pārdoto koksnes izstrādājumus, pārdod par smiekla naudu kosni un kam....., mežu lielvalstīm, skandināviem. Murgs pilnīgs, te nu valdībai tiešām vajadzētu beidzot iejaukties.
Trali vali
T
mees esam vareni un mes esam dizeni Latviesu baalelini un tautumeitas. Tuksa tauta. kura nem ieksaa vecas riepas un vecas dreebes ,iepeerk pienu ,.... bet koku kurs aug 10 gadu atdod pa kapeikaam
Skatīt visus komentārus

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Vēsture Dienā: Vēsi no abām pusēm(29)

Tālajos padomju okupācijas gados trimdas latvietis, jo īpaši no to dzimtenes tautiešu puses, kuriem šādu radu ārzemēs nebija, tika uzlūkots ja ne kā pārcilvēks, tad vismaz kā laimes krekliņā dzimi...

Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas