Deputāti vidusskolām deva lielāku brīvību, bet ko tas nozīmēs praksē? Projekta "Kompetenču pieeja mācību saturā" ieviešanas vadītāja Zane Oliņa Dienai stāsta, ka šobrīd vidusskolā bērni mācās 18 priekšmetu, kas nozīmē, ka tiek iegūta ļoti vispārēja izglītība – it kā zināšanas plašas, taču nevienu priekšmetu neapgūst pietiekami dziļi. Tā ir problēma, jo vidusskolā daudziem bērniem jau ir radušās konkrētas intereses un arī, lai rastos interese, ir svarīgi iedziļināties noteiktajā jomā. Līdz ar to vidusskolās ir plānots ieviest sistēmu, ka 10. klasē jaunieši apgūst visus mācību priekšmetus, kuri būs 12., bet 11. un 12. klasē jau mācās mērķtiecīgi izvēlētas priekšmetu kombinācijas. Būtībā tie būs priekšmetu komplekti, kas virzīs jau uz studijām konkrētās nozarēs. Piemēram, ja skolēns nākotnē vēlētos studēt fiziku, viņam būtu svarīgi jau vidusskolā augstākajā līmenī jeb ļoti padziļināti apgūt matemātiku, fiziku un, visticamāk, arī ķīmiju. Oliņa atzīmē, ka šobrīd vēl notiek diskusija, cik daudz mācību priekšmetu būtu iespējams skolēniem piedāvāt padziļinātai apguvei. Tāpat jāsaprot, kuros mācību priekšmetos visiem jāiegūst zināšanas līdz noteiktam līmenim.
Jau šobrīd spēkā esošās normas ļauj veidot piedāvājumu četros izglītības virzienos, taču, saglabājot šādu rāmi, piedāvājums visur būtu vienāds. "Mums ir jāizkāpj ārā no domas, ka visi bērni, kas mācās 9.a klasē, tagad vidusskolā mācīsies visus priekšmetus vienādi, vienādā mērā, pēc vienas programmas. Mums ir jāspēj iztēloties, ka 10. klases skolēni, pārejot uz 11. klasi, visdrīzāk, nemācīsies visus priekšmetus kopā ar saviem 25 klasesbiedriem. Ar vieniem viņi mācīsies matemātiku augstākajā līmenī, ar citiem – latviešu valodu," stāsta Oliņa.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena piektdienas, 8. jūnija, numurā! Ja ir vēlme laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
manuprāt
sapieris Vodička
Muh