ASV miris profesors Juris Vīksniņš

...stiprs lats un cilveku aizplusana no LR... Tas ir komentars par realitati, nekadaa veidaa neaizkarot Profesoru, visa cienja...

Par ... nedaudz no vēstures Izskatās un izklausās it kā to visu rakstījis pašnerealizējies un nenovērtēts censonis... Vai tad ir kas labāks, ko likt vietā??? Šitādi citāti nav konstruktīvi un ved nekur citur kā pilnīgās auzās! Sorry, tautieti!

«Vienīgais ceļš» ir dogma Pēc PSRS sabrukuma tā vietā, lai atklāti apspriestu un pieņemtu demokrātisku lēmumu par to, kāds kurss būtu jāizvēlas, tiesības veidot Latvijas ekonomisko politiku sagrāba neoliberāļu grupējums, kas pazīstams kā «Džordžtaunas grupējums» (Georgetown Gang). To vadīja Džordžs (Juris) Vīksniņš, latviešu izcelsmes amerikāņu ekonomists, un šī nelielā aktīvistu grupa izstrādāja politiku, kuras rezultātā notika Latvijas deindustrializācija un sistēmas pārorientēšana uz finansializāciju. Gandrīz visu pēdējo 19 gadu laikā kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas brīža šajā grupā ietilpa vadošie politiķi, kas noteica Latvijas politisko kursu, kā arī studenti, kurus apmācīja Vīksniņš un kuri vēlāk ieņēma atbildīgus amatus gan kā Latvijas Bankas vadītāji, finanšu ministri un pat premjerministrs. Tagadējais finanšu ministrs Einars Repše bija viens no viņiem, un tieši viņš ir pabijis visos minētajos amatos. Ilmārs Rimšēvičs, kurš pašlaik vada Latvijas Banku un strādā tajā kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas brīža, ir vēl viens no šādiem nozīmīgiem politiskiem darbiniekiem, kas aktīvi piedalās ekonomiskās politikas veidošanā visa neatkarības perioda laikā. Viņi arī īstenoja politiku, balstītu uz nacionālās valūtas, kura piesaistīta valūtu grozam (vēlāk – piesaistīta eiro), kursa stabilitāti un zemu inflāciju, kas balstīta uz racionāliem valsts izdevumiem. Viņu doktrīna pārvērtās par dogmu, kuru pieņēma arī akadēmiskās aprindas. Tie, kuri šo doktrīnu kritizēja, tika ignorēti kā «krievu revanšisti» vai neizglītoti populisti, neatkarīgi no viņu paustās kritikas dabas un kvalitātes. ASV valdībai bija galvenā loma šo jauno neoliberāļu apvienošanā, pie kuriem pievienojās bijušie vidusposma padomju politiķi, kuri Latvijas turpmāko attīstību redzēja ārpus vecās Padomju Savienības. US AID un citas šādos gadījumos parasti iesaistītas organizācijas Latvijas politiku ievirzīja neoliberālisma gultnē, kā tas tika atzīmēts ziņojumā «Latvija 2000». Vīksniņš apraksta stratēģiju dialoga uzturēšanai ar sabiedrību, skaidrojot jaunās politikas būtību, un vienlaikus uzstāj, ka «reformas ir jāturpina, neraugoties uz izmaiņām valdībā». «Vašingtonas konsensa» principi bija jāievēro neatkarīgi no tautas gribas izpausmēm, kas varēja mainīties līdz ar valdības maiņu. Savā būtībā jaunā ekonomiskā politika daudz neatšķīrās no tās, kura tika īstenota padomju laikā. Elites izstrādātā shēma sabiedrībai tika pasniegta kā vienīgais iespējamais attīstības ceļš, kas izslēdz pieņemamas alternatīvas iespēju. Jaunās politikas principi Latvijas sabiedrību noveda pie sociālas sadrumstalotības, kāda ir vērojama tagad. Tiek vainoti upuri Tiem ekonomistiem, kuri nepieder pie neoklasisko vai neoliberālo ideju atbalstītājiem, kļūst arvien skaidrāks, ka esošā ekonomiskā paradigma ir intelektuāli bankrotējusi un ar savām pretenzijām uz to, ka ir veicinājusi attīstību, nonāk pretrunā vēsturiskajiem faktiem, jo pēdējo gadu desmitu laikā nav vērojami noturīgi ekonomikas sasniegumi. Kā jau bija gaidāms, šis eksperiments izrādījās neveiksmīgs, un tagad tajā tiek vainoti tā upuri. V. Kalve, Atklāj patiesos krīzes iemeslus, 2011

Vieglas smiltis, konfuksi!

http://nekropole.info/lv/Juris-Viksnins .... RIP

Latvijas neoliberālisma tēvs un skolotājs.