Laika ziņas
Šodien
Smidzinošs lietus
Rīgā +17 °C
Smidzinošs lietus
Piektdiena, 30. jūlijs
Valters, Renārs, Regnārs

Atklātā vēstulē pieprasa atlikt nodokļu reformas uzsākšanu

Latvijas Preses izdevēju asociācija (LPIA) ir nosūtījusi atklāto vēstuli valsts prezidentam Egilam Levitam, ministru prezidentam Krišjānim Kariņam, kultūras ministram Naurim Puntulim, finanšu ministram Jānim Reiram, ekonomikas ministram Kasparam Gerhardam, tieslietu ministram Jānim Bordānam un visām Saeimā pārstāvētajām frakcijām, pieprasot valdošo koalīciju atlikt nodokļu reformas uzsākšanu ar 2021.gada 1.jūliju.

Vēstulē LPIA norāda, ka pēc uzstājīga Latvijas Preses izdevēju asociācijas (LPIA) lūguma šī gada 28. maijā Kultūras ministrija noorganizēja izdevēju un autoru tiešsaistes tikšanos ar Finanšu Ministrijas Tiešo nodokļu departamenta direktori Astru Kaļāni un Īpašuma un iedzīvotāju ienākuma nodaļas vadītāju Andu Orehovu, VID Nodokļu pārvaldes Fizisko personu nodokļu daļas Pirmās metodikas nodaļas galveno nodokļu inspektori Sandru Podnieci, VSAA Pabalstu metodiskās vadības daļas vecāko eksperti Anitu Jaksebogu, lai uzdotu neskaidros jautājumus par šī gada 1. jūlijā plānoto nodokļu reformu. Diemžēl pēc šīs tikšanās ne tikai palika virkne joprojām neatbildētu praktisku jautājumu, bet semināra klausītājiem (izdevēji, grāmatveži, autori) kļuva skaidrs, ka reforma ir vēl sarežģītāka, kā iepriekš licies, norāda LPIA.

Vēstulē tiek uzsvērts, ka, piemēram, no 2022. gada līdzšinējo autoratlīdzības līgumu vietā ar autoriem būs jāslēdz Uzņēmuma līgumi, kas, kā noskaidrojās seminārā, būs reģistrējami un pārtraucami saskaņā ar Darba likuma noteikumiem! Lielākajās izdevniecībās ārštata autoru ir vairāki simti mēnesī, tas nozīmē, ka katru mēnesi izdevējam caur reģistrēšanu VID EDS sistēmā faktiski ir "jāpieņem" darbā un "jāatlaiž" simtiem autoru! Pēc LPIA domām, tas ir bezjēdzīgs un faktiskai situācijai neatbilstošs risinājums (jo reālu darba attiecību nav), toties tas ārkārtīgi palielina gan grāmatvežu, gan VID darbu, tā radot papildus izmaksas un administratīvo slogu.

Vēstules autori uzskata, ka vēl vairāk – ar šādu pielāgotu risinājumu valsts faktiski rosina krāpties, piemēram, gadījumā, ja autors iesniedz publicēšanai darbu (piemēram, tekstu, fotogrāfiju utt.), kas radīts ievērojamu laiku iepriekš. Arī šai gadījumā ir jāslēdz Uzņēmuma līgums, tikai nav saprotams, uz kādu periodu – uz stundu, dienu vai mēnesi? VSAA eksperte paskaidroja, ka viņas pārstāvētais dienests jebkurā gadījumā uzskatīs šo par vismaz mēnesi garu darba līgumu!

LPIA norāda, ka nav saprotams, kā izdevējam samaksāt naudu autoram gadījumā, ja pēc publikācijas jebkura darba izmantošanas tiesības tiek nodotas par maksu vai bez maksas tālāk trešajai personai.

Ir noprotams, ka ar 2022. gadu atsavināt autordarba mantiskās tiesības ar licences līgumu par autoratlīdzību vairs nebūs iespējams – seminārā tika paskaidrots, ka šis darījums jāmaskē kā Uzņēmuma līgums, kurš tiks traktēts kā Darba līgums. Vai tiešām tas ir normāli?

Tas LPIA nešķiet pareizi, jo nonāk pretrunā ar Autortiesību likuma normām, ka autortiesību subjekta atļauja izmantot darbu tiek izsniegta gan licences līguma, gan licences veidā (sk. 40. panta otrā daļa), un Autortiesību likuma 41. panta pirmajā daļā, kur ir sīkāk reglamentēts licences līguma saturs: "Licences līgums ir līgums, ar kuru viena puse — autortiesību subjekts — dod atļauju otrai pusei — darba izmantotājam — izmantot darbu un nosaka darba izmantošanas veidu, vienojoties par izmantošanas noteikumiem, atlīdzības lielumu, tās izmaksāšanas kārtību un termiņu.".

Turklāt Autortiesību likuma 12. un 13. pants skaidri norāda, ka autora mantisko tiesību nodošana automātiski neizriet no pušu starpā noslēgtiem darba līgumiem un uzņēmuma līgumiem.

LPIA norāda, ka neviens no ekspertiem seminārā tā arī nespēja atbildēt uz būtisku jautājumu, vai piedāvātais risinājums palielinās autora vidējo izpeļņu, ja autors strādā tai pašā mediju uzņēmumā. Nav zināms nekas par izvērtētām juridiskajām sekām un iespējamajiem riskiem iesaistītajām personām sakarā ar darba attiecību rakstura piedēvēšanu tiesiskām attiecībām, kas patiesībā nav darba attiecības.

Vēstules autori konstatēja, ka virkne sniegto skaidrojumu par reformas realizāciju vienkārši neatbilst patiesībai.

Jau tagad ir redzams, ka 39000 autoru (pēc VID datiem) tiek nostādīti neapskaužamā situācijā: viņiem jāapgūst grāmatvedība, citādi viņi nespēs orientēties sarežģītajā nodokļu administrēšanā. Liela daļa būs spiesta konfliktēt ar VID un maksāt soda naudas, jo nemācēs pareizi administrēt savus nodokļus, viņiem noteikti būtiski samazināsies ienākumi, jo izdevējiem nav iespēju papildus nopelnīt/kompensēt autoru izmaksu pieaugumu, kas sasniegs vismaz 31%, norāda LPIA.

LPIA nesaprot, kāpēc esošās, visiem saprotamās un vienkāršās autoratlīdzību izmaksas sistēmas vietā jārada dārgs un monstrozs veidojums, kas visu mākslīgi sarežģī?

Ja reformas mērķis ir uzlabot autoru sociālo nodrošinājumu, tad vienkāršāk ir palielināt pie esošās sistēmas 5% sociālo nodokli, piemēram, par vēl 3%, un pārdalīt jau esošo IIN pēc proporcijas 20% IIN un 80% VSAOI. Šāds risinājums ir "paceļams" autoratlīdzību izmaksātājiem, nesamazina autoru ienākumus un neprasa vispār nekādus papildus administratīvos resursus nedz privātajam sektoram, nedz VID, pauž vēstules autori.

Ja reformas mērķi ir citi – samazināt ienākumus radošajām personām, strauji palielināt izdevumus masu medijiem, lai rezultātā daudzus piespiestu likvidēties, kā arī papildus noslogot VID resursus, tad, protams, šāda reforma būs efektīvs līdzeklis, norāda LPIA.

Biedrība Latvijas Preses izdevēju asociācija vēlas atgādināt, ka 2020. gada nogalē, kad tika izziņota šī reforma, ministrijas solīja 2021. gada II pusgada izdevumu kompensāciju izdevējiem 5% apmērā no izmaksātajam autoratlīdzībām. Tagad ir pagājuši 7 mēneši un izrādās, ka valdībai nav ne pašai, ne mums saprotama mehānisma, lai izmaksātu šādu kompensāciju!

LPIA uzsver, ka reformas rezultātā no 2022. gada izdevēju izmaksas par autoratlīdzībām var pieaugt līdz pat 36%. Drukāto mediju tirgus nevar izturēt šādu pēkšņu slogu.

"Vēl nesen vēstulē vērsāmies pie jums ar bažām un problēmjautājumu uzskaitījumu, lai novērstu reformas negatīvo ietekmi uz mūsu nozari," norāda vēstules autori.

LPIA uzskata, ka valsts pārvalde nav pietiekami labi sagatavojusi reformu, šī reforma ir brāķis! Tā ievērojami sarežģī patlaban pastāvošo kārtību un ievērojami sadārdzina un palielina administrēšanu pilnīgi visām iesaistītajām pusēm.

Tāpēc LPIA uzstājīgi pieprasa valdošo koalīciju atlikt nodokļu reformas uzsākšanu no 2021. gada 1. jūlija.

Top komentāri

daži aprobežoti ierēdņi
d
Agrāk vai vēlāk būs jāizšķiras, saglabāt dažiem aprobežotiem un paštaisniem ierēdņiem labi apmaksātos amatus Finanšu ministrijā un turpināt nīkuļot, vai atlaist viņus un atrast normāli domājošus cilvēkus, lai valsts izkļūtu no nīkuļošanas lāsta.
Politiķu stulbums
P
Vai apzināta kaitniecība. Esošā nodokļu sistēma ar tādiem brīnumiem, kā diferencētais neapliekamais minimums, kapitāla pieauguma nodoklis mājokļa atsavināšanas gadījumos, solidaritātes nodoklis, ienākuma nodoklis īres maksai un citi Finanšu ministrijas izgudrojumi veicina lētā darbaspēka un aplokšņu algu ekonomiku, kā arī kavē īres un mājokļu aprites tirgu. Rezultāts ir tāds, kāds tas ir. Atpaliekam. Pamatīgi. Un tagad vēl šī reforma, kuras dēļ daudzi jo daudzi cilvēki zaudēs iespēju strādāt...
Kāpēc vēstule ir atklāta?
K
Vai no atklātā nama?
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Katrs vēlas dzīvot savu dzīvi(6)

Pilsēta lai dzīvo savu dzīvi, bet apkārtnes novads – savu, Dienai teic gan Augšdaugavas, gan Jelgavas jauno novadu mēri, vērtējot Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VAR...

Kinoarhīvs tiek pie drošām telpām(2)

Kopš 2018. gada ar Eiropas Savienības fonda atbalstu notiek apjomīga Latvijas kultūras mantojuma digitalizācija, atvēlot projektam kopumā 14 miljonu eiro. Tas devis iespēju pirmo reizi Latvijas...

Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas