Augstskolas joprojām izdzīvošanas režīmā

Aptaujas rezultāti atspoguļo sekas tam, ka daudzu gadu garumā nav nodrošināts likumā noteiktais bāzes finansējums šai nozarei, kā arī netiek risināti mācībspēku slodzes veidošanās jautājumi, norāda LIZDA vadītāja Inga Vanaga. No vienas puses, nepietiekamā finansējuma dēļ, no otras puses – pieaugošo prasību dēļ augstskolu vadība arī nonākusi ķīlnieka lomā, pagājušajā piektdienā notikušajā konferencē par šiem jautājumiem pauda vairāki nozares speciālisti.

Cilvēka cienīga alga

Aptaujā, kas norisinājās no aprīļa līdz septembrim, mācībspēkiem kopumā bija jāatbild uz 105 jautājumiem. Atbildes sniedza 451 respondents jeb 4,5% no augstākās izglītības iestāžu vēlētajiem un nevēlētajiem mācībspēkiem. Absolūtais vairākums (82%) uzskata, ka augstākās izglītības politikai ir raksturīga bieža mainība un nesakārtotība, kas negatīvi ietekmē mācībspēku darbu. Puse aptaujāto norādīja, ka, slēdzot līgumu uz studiju gadu, līguma darbības laikā tiek veiktas slodzes un arī atalgojuma izmaiņas. Turklāt liela daļa (46%) aptaujāto netiek laikus – vienu mēnesi pirms semestra/studiju gada sākuma – informēti par līguma nosacījumiem, slodzi un atalgojumu. Slodze nereti tiek samazināta studējošo skaita krituma dēļ. "Tas veicina izvēlēties stabilāku darbu," piebilda Vanaga.

Lai arī tā nav izteikta tendence, mācībspēki netiek aizstāti, ja slimības vai citu iemeslu dēļ nevar vadīt nodarbības, – 49% respondentu atzīst, ka nodarbības ir jāatstrādā. Turklāt liela daļa – 82% – respondentu apliecinājuši, ka darba apjoma un ar darbu saistītu iemeslu dēļ viņi ir saskārušies ar izdegšanas sindromu. To veicina biežā vērtēšana gan no studentu, gan darba devēju, gan akreditētāju puses. Teju visi – 96% – respondenti uzskata, ka atalgojums ir zems un neatbilst nosacījumiem par cienīgu darbu. Atalgojuma līmenis neveicinot jaunu mācībspēku piesaisti augstskolām un koledžām. Raksturīga iezīme ir arī tā, ka augstskolu mācībspēki strādā vairākās darbavietās (74%), lai nodrošinātu augstākus ienākumus. Darba devēji gan pret to izturoties ar sapratni un, plānojot nodarbības, jau rēķinās ar iespējām savienot vairākas darbavietas. 

Aktuāla problēma ir arī tas, ka bieži vairāki pienākumi nav iekļauti un apmaksāti mācībspēku darba slodzē: zinātniskā darbība, organizatoriskie pienākumi augstskolā un ārpus tās, dalība zinātnisko izdevumu redakcijas kolēģijās un starptautisko konferenču organizācijas komisijās, kā arī citu autoru zinātnisko rakstu recenzēšana. Bieži slodzē netiek iekļauta studiju kursu atjaunošana, metodiskais darbs – lekciju, praktisko, laboratorijas darbu izstrāde. Zīmīgi, ka ir tomēr gadījumi, kad mācībspēku slodzē netiek iekļauta un atalgota doktorantu darbu vadīšana un darbs ar ārzemju studentiem. Tāpat bieži netiek apmaksātas profesionālās pilnveides iespējas, kas nepieciešamas, lai mācībspēki uzturētu sevi formā un ietu līdzi laikam. Ar detalizētiem aptaujas rezultātiem var iepazīties LIZDA mājaslapā.