Traumatoloģija un ortopēdija ir viena no būtiskām veselības aprūpes jomām. Lielākie mīnusi šajā jomā ir ārstu nepietiekamās prasmes akūtu pacientu ārstēšanā, vadlīniju un traumatologu ortopēdu trūkums. Problēmas rada arī garās rindas uz endoprotezēšanas pakalpojumiem. Tās cer atrisināt ar vienoto pierakstu, kas stāsies spēkā šogad, kā arī ar jauno apmaksas modeli, proti, būs iespēja saņemt pakalpojumu ātrāk, sedzot 50% no operācijas un implanta izmaksām.
Izvērtējot šo jomu, Veselības ministrija (VM) ir secinājusi, ka slimnīcās kopumā ir atbilstoša infrastruktūra, bet trūkst līdzsvara starp tehnoloģijām un darba apjomu. Tāpat iezīmējas ierobežota implantu pieejamība un to klāsts mūsdienīgai ārstēšanai, nav precīzi definēts traumatoloģiskās palīdzības sniegšanas apjoms slimnīcās, Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēdē sacīja VM Veselības aprūpes departamenta vadītāja Sanita Janka, piebilstot, ka pacienta ceļš un pārvešana starp ārstniecības iestādēm nereti balstās uz personīgiem kontaktiem, kas paildzina savlaicīgu palīdzības sniegšanu pacientam. Vēl pie problēmām jāpieskaita grūtības laikus nodrošināt rehabilitāciju un pēcaprūpi, klīnisko vadlīniju trūkums šajā jomā un neatbilstoša šā profila pacientu ārstēšanas apmaksa.
S. Janka norādīja, ka šogad plānots izstrādāt traumatoloģijas pakalpojumu (vienkāršo un terciāro) kartējumu un klīniskās vadlīnijas. Uz jautājumu, kurās slimnīcās paliks šie pakalpojumi, viņa atbildēja, ka šobrīd tādas informācijas nav. Tas būs zināms pēc pārrunām ar ārstniecības iestādēm, tostarp par specializāciju – arī endoprotezēšanā. Nacionālais veselības dienests (NVD) ir plānojis lielo locītavu endoprotezēšanas apmaksas modeļa maiņu, jo tas neatbilst mūsdienu veselības aprūpes vajadzībām. Turklāt tarifs nesedz ārstniecības iestāžu faktiskās izmaksas, radot finanšu slogu pakalpojumu sniedzējiem. Pašreizējais modelis arī ierobežo iespējas pielietot pacientam piemērotāko implantu, un to piedāvājums ir šaurs un tehnoloģiski novecojis, kas noved pie biežākām revīzijas operācijām. Valsts patlaban sedz 100% operācijas un implantu izmaksas, neparedzot citus apmaksas modeļus. Līdz ar to pacientiem nav iespēju izvēlēties labākas kvalitātes un sev piemērotāku implantu, kā arī saņemt pakalpojumu īsākā termiņā ar līdzmaksājumu. Kā risinājumu NVD saredz ieviest pacienta daļēji apmaksātu pakalpojumu, proti, sedzot 50% no operācijas un implanta izmaksām.
Attiecībā uz plānoto operāciju sadalījumu slimnīcās paredzēts, ka 20% būs daļēji apmaksātās (protams, ja pacients tam piekrīt), pārējās – valsts pilnībā finansētās. To, kam tās tiks veiktas, izlems ārstniecības iestāde. Vienlaikus jāņem vērā, ka piedāvāto modeli ar pacienta 50% piemaksu nebūs iespējams piemērot visiem pacientiem. Gadījumos, kad medicīnisku indikāciju dēļ ir nepieciešams augstu izmaksu implants, tā iegāde un operācija tiks pilnībā segta no valsts budžeta līdzekļiem. (Tika skaidrots, ka endoprotezēšanas izmaksas ir aptuveni 2000 eiro.)
Pozitīvi vērtējams ir arī tas, ka no 1. jūlija slimnīcām būs iespēja pārdalīt finansējumu starp operācijām – piemēram, ja elkoņa implantiem netiek izmantota plānotā summa, to var novirzīt gūžas operācijām.
Andrejs Ceļapīters (ZZS) vērsa uzmanību uz garajām rindām. Pērn savu kārtu gaidīja vairāk nekā 2200 pacientu, bet tikai mazāk nekā puse to sagaidīja, līdz ar to pārejot uz šāgada rindu. Ingrīda Circene (JV) piebilda, ka daudz ko atrisinās vienotā elektroniskā pieteikšanās, kas sāks darboties 1. maijā. Tā ļaus izvairīties no situācijas, ka cilvēks piesakās vairākās ārstniecības iestādēs, tādējādi audzējot rindas. Turklāt papildu problēmas rada arī tie, kuri pēdējā brīdī atsakās no operācijas.
Rīgas 2. slimnīcas (R2S) valdes priekšsēdētājs Sandris Petronis, raksturojot pakalpojuma pieejamību Rīgā, uzsvēra, ka galvaspilsētas stacionāros tiek ārstēti ap 50% no visiem Latvijas traumatoloģijas pacientiem un ārstēšanu nodrošina Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca (82 gultas traumatoloģijas pacientiem), R2S (52 gultas) un Austrumu slimnīca (50 gultas). S. Petroņa ieskatā būtu jāpalielina šā pakalpojuma pieejamība Daugavas kreisajā krastā, tostarp Stradiņa slimnīcā (izveidojot 24 gultu nodaļu). Kas attiecas uz R2S infrastruktūru, tā ir novecojusi, tāpēc esošo ēku plānots pārbūvēt un projektēt jaunu piebūvi (ir jau metu konkurss bijis).
Latvijas Slimnīcu biedrības valdes priekšsēdētājs Jevgēņijs Kalējs vērsa uzmanību uz to, ka šis gads iezīmējas kā krīzes gads, jo daļai slimnīcu ievērojami samazināts finansējums. Piemēram, R2S – par vienu miljonu eiro, no tiem 600 000 eiro – akūtajai palīdzībai. Arī Madonas slimnīcai ir līdzīgs dotācijas samazinājums. NVD gan solās runāt ar slimnīcām par katru jomu atsevišķi, jo šobrīd ir izveidots tikai tehniskais budžets. L. Kronberga skaidroja, ka ir slimnīcas, kur samazinājumam ir pamatojums ar to, ka, piemēram, slēgta kāda nodaļa vai iepriekšējā gadā nav izpildīts valsts pasūtījums.