Valsts apmaksātās vakcinācijas jomā Latvijai ir laba aptvere, tikai dažu slimību profilaksē tik labi rādītāji nav, piemēram, aizsardzībā pret cilvēka papilomas vīrusu un vējbakām. Plānots paplašināt valsts atbalstītu potēšanas programmu loku riska grupām, proti, zīdaiņiem, senioriem un citām grupām.
Bīstama zīdaiņiem
Runājot par veselības stiprināšanu, šobrīd pasaulē arvien biežāk tiek lietots nevis vārds "vakcinācija", bet "imunizācija", Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēdē skaidroja Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) ārstniecības administratīvā vadītāja un Latvijas Pediatru asociācijas valdes locekle Renāte Snipe.
Pēdējos gados zāļu tirgū ienākušas ilgstošas darbības antivielas pret respiratori sincitālā vīrusu (RSV), kas ir lielākais bērnu hospitalizācijas cēlonis attīstītajās valstīs un rada ievērojamu slogu slimnīcām. 44% gadījumu (tostarp ar letālu iznākumu) vīruss skar zīdaiņus līdz divu mēnešu vecumam, liecina BKUS apkopotie dati. Lai gan augsta riska grupa ir priekšlaicīgi dzimušie, tomēr 79% bijuši iepriekš pilnīgi veseli bērni. Turklāt zīdaiņa vecumā pārslimota RSV infekcija būtiski paaugstina recidivējošas sēkšanas un astmas attīstības risku.
Valstis, kas šīs antivielas lieto, uzrāda ļoti labus izmaksu efektīvus un saslimstību mazinošus rādītājus (par 80–90% mazāk hospitalizāciju). Profilakse pirmajā dzīves gadā nav tikai cīņa ar vīrusu, tā ir plaušu funkcijas saglabāšana ilgtermiņā. Līdz šim imunizāciju saņēma neiznēsāti jaundzimušie un zīdaiņi ar smagām hroniskām slimībām – viņiem katru mēnesi sezonas laikā (5 mēnešus) tika ievadīti īsas darbības monoklonālās antivielas. Ņemot vērā lielās izmaksas (vienas devas cena – 800 līdz 1600 eiro), tika stingri izvērtēts, kam tās piešķirt, akcentēja R. Snipe.
Rosina vakcinēt visus
Imunizācijas valsts padome (IVP) rosina ieviest visaptverošu imunizāciju, izmantojot ilgstošas iedarbības antivielas, kas nodrošina aizsardzību visas sezonas garumā ar vienu devu. Tas ir tiešs ieguldījums valsts demogrāfijā, samazinot novēršamas komplikācijas un hronisku slimību slogu nākotnes pieaugušajiem, sacīja R. Snipe. Attiecībā uz finansējumu – lai potētu visus sezonā dzimušos un bērnus ar smagām hroniskām slimībām līdz 19 mēnešu vecumam, šāgada sezonai būtu nepieciešami 600 tūkstoši eiro. Tas ir, ja dzimstība saglabājas 2025. gada līmenī, tad jāimunizē būtu 5000–6000 bērnu.
Apstiprinātajā Mātes un bērna veselības uzlabošanas plānā 2025.–2027. gadam papildus ir iekļauts šis jautājums, un kopumā tā izpildei (tostarp imunizācijai) atvēlēts vairāk nekā 21 miljons eiro. Veselības ministrija (VM) gan nevar apsolīt, ka pilnīgi visiem tiks šīs potes, bet riska grupai tās tiks piešķirtas, teica VM parlamentārā sekretāre Līga Āboliņa (JV). Aprēķini, kas paredz ieviešanu no 2027. gada, rāda, ka šim mērķim būtu vajadzīgs ap miljons eiro. Jaunajās politikas iniciatīvās šis ierosinājums jau ir prioritāšu saraksta augšgalā, norādīja VM Sabiedrības veselības departamenta direktore Jana Feldmane.
Jautāta, vai viss nenobremzēsies pie iepirkumiem un sarunām ar ražotājiem, viņa pieļāva, ka termiņi netiks kavēti (šāgada novembris). Ir jau izstrādātas vadlīnijas. Antivielas tiktu piegādātas dzemdību namiem, līdz ar to būtu pieeja bērniem. Paredzēts vakcīnai nepiešķirt nosaukumu (norādot tikai mērķi – pasīvā imunizācija), lai tad, kad farmācijas tirgū ienāk jaunas šā tipa zāles, nebūtu jāgroza noteikumi tikai nosaukuma dēļ.
Divreiz vairāk inficēto
Otra programma, kas būtu jāiekļauj valsts imunizācijas kalendārā, ir vakcinācija pret pneimokoku pieaugušo riska grupām un senioriem (65+). Šo vīrusu izraisītās slimības ir biežākais pneimoniju, bakteriālā meningīta un sepses izraisītājs. Tās palielina slogu veselības aprūpes sistēmai un ir saistītas ar augstu mirstību, it īpaši starp pieaugušajiem vecumā virs 65 gadiem, cilvēkiem ar hroniskām sirds un asinsvadu, elpceļu, nieru vai aknu slimībām, personām ar novājinātu imūnsistēmu. Raksturojot situāciju Latvijā, Latvijas Tuberkulozes un plaušu slimību asociācijas priekšsēdētājs Alvils Krams vērsa uzmanību uz to, ka no 2020. līdz 2023. gadam invazīvo pneimokoku infekcijas (tostarp mikoplazmas pneimonija) gadījumu skaits palielinājies 2,12 reizes.
Šādas valsts apmaksātas programmas jau darbojas Lietuvā, Igaunijā un lielākajā daļā Eiropas Savienības valstu. Arī IVP atbalsta vakcināciju pieaugušajiem 65+ vecumā un personām 19+ ar riska faktoriem. Būtiski ir tas, ka potēšana nav jāatkārto pēc noteikta perioda, proti, pietiek ar vienu vakcīnu visa mūža garumā, tādējādi tā ir ievērojami lētāka nekā hospitalizācija un komplikāciju ārstēšana.
Arī kardiologs Gustavs Latkovskis mudināja atbalstīt šo priekšlikumu, kas sirds un asinsvadu slimnieku profilaksei ir ļoti svarīgs. Viņš atgādināja, ka pneimokokam ir tieša iedarbība uz sirds muskuli un šā vīrusa izraisīti miokarda infarkta riski mēdz būt arī gados jaunākiem cilvēkiem. Pirms pusotra gada Stradiņa slimnīcas Kardioloģijas centrā tika stacionēts 35 gadus vecs pacients ar fulminantu miokardītu, ko izraisījusi pneimokoka infekcija.
Var arī potēties par maksu
Komisijas vadītāja Līga Kozlovska atgādināja, ka Sirds un asinsvadu veselības uzlabošanas rīcības plānā 2026.– 2027. gadam, kā arī plānā reto slimību jomā potēšana ir iekļauta. Viņa aicināja vispirms atbalstīt riska grupu vakcināciju, jo šī pote nav lēta – tā maksā 80 līdz 90 eiro. Aplēses liecina, ka ap 1500 augstas pakāpes imūnsupresijas pacientiem (onkoloģija, HIV u. c.) potes varētu izmaksāt ap pusmiljonu eiro. Pieskaitot vēl hronisko slimību pacientus (sirds, plaušu, nieru, aknu slimību, cukura diabēta) – tās būtu vēl gandrīz 17 tūkstoši devu.
Jauno ārstu asociācijas vadītājs Rūdolfs Vilde piebilda, ka ne jau visi pacienti vakcinēsies viena gada laikā, tāpēc izdevumi jāparedz ilgākā periodā. Ārsts Pēteris Apinis pauda, ka Latvijā vecumā 65+ ir 437 tūkstoši cilvēku. Iepērkot vairumā, vakcīna maksātu lētāk – 40–50 eiro, kopumā tie būs vairāk par diviem miljoniem eiro.
Uz jautājumu, vai riska grupas cilvēkiem ir iespēja vakcinēties par maksu, J. Feldmane paskaidroja, ka šādu pakalpojumu piedāvā gan ģimenes ārsti, gan komerciestādes. Ārsts izraksta recepti, pacients aiziet uz aptieku, nopērk zāles un iet uz ģimenes ārsta praksi, kur tiek sapotēts.
Komisijas sēdes beigās L. Kozlovska pauda gandarījumu, ka tā ir viena no retajām sēdēm, kad iesaistītajām pusēm ir vienots viedoklis. Tika rosināts rakstīt vēstuli VM un Finanšu ministrijai, lai rudens sesijas sākumā gūtu skaidrību par finansējumu nākamā gada budžetā.