Starp novadiem lielākais bērnu īpatsvars bija Mārupes novadā - 29,6%, Ādažu novadā - 24,9% un Ķekavas novadā - 24,7%. Savukārt pašā galvaspilsētā bērnu īpatsvars bija salīdzinoši mazāks - 17,5%. Vismazāk bērnu bija Latgales reģionā - 15,9%, Krāslavas novadā - 12,6%, Augšdaugavas novadā - 13,5% un Ludzas novadā - 14,3%. Kopš pērnā gada bērnu skaits samazinājās par 8300 jeb 2,4%.
Šī gada sākumā Latvijā dzīvoja 344 000 bērnu vecumā līdz 17 gadiem, veidojot 18,5% no kopējā iedzīvotāju skaita, liecina CSP dati.
2024./2025.mācību gadā 160 300 skolēnu piedalījās skolu organizētajos interešu izglītības pulciņos, kas ir par par 7,3% vairāk nekā 2023./2024.mācību gadā, kad to skaits bija 149 500.
Sporta nodarbības kļūst arvien pieprasītākas - vispārizglītojošo skolu piedāvātajos sporta pulciņos skolēnu skaits ir pieaudzis no 29 700 2023./2024.mācību gadā līdz 30 800 2024./2025.mācību gadā. Skolēni aktīvi iesaistās komandu sporta spēļu pulciņos - 14 700 gan 2023./2024., gan 2024./2025.mācību gadā, kā arī individuālajos sporta veidos - 12 000 2023./2024.mācību gadā un 13 200 2024./2025. mācību gadā. Arvien vairāk skolēnu dod priekšroku peldēšanas nodarbībām - no 1600 2023./2024.mācību gadā līdz 2500 2024./2025.mācību gadā.
Sākot ar 2024./2025.mācību gadu skolās tiek piedāvāta STEM (zinātnes, tehnoloģiju, vides, inženierzinātņu un matemātikas) interešu izglītības programma, piesaistot tajā 24 100 audzēkņu, kā arī sociālās un pilsoniskās izglītības programma, iesaistot 16 800 audzēkņu, un mazākumtautību valodas un kultūrvēstures izglītība - 12 500 audzēkņu.
Skolēnu vidū joprojām populāras ir kultūrizglītības programmas, kurās 2024./2025. mācību gadā iesaistījās 76 100 skolēnu. Dejas mākslas kolektīvos piedalījās 24 900 skolēnu, mūzikas programmās - 28 400 skolēnu, teātra mākslā - 7000 skolēnu, savukārt folkloras kopās - 1500 skolēnu.
Audzēkņu skaits audzis arī interešu izglītības iestādēs - no 54 700 2023./2024.mācību gadā līdz 61 800 2024./2025.mācību gadā. Sporta skolās audzēkņu skaits ir palielinājies no 48 100 līdz 50 600, savukārt mūzikas un mākslas skolās palicis gandrīz nemainīgs - 26 400 audzēkņu 2023./2024.mācību gadā un 26 800 audzēkņu 2024./2025. mācību gadā.
2024./2025.mācību gada sākumā Latvijā pirmsskolas izglītības programmas apguva 90 300 bērnu. Salīdzinot ar iepriekšējo mācību gadu, bērnu skaits pirmsskolas izglītības iestādēs samazinājies par 4,6%.
Pamatskolas izglītības programmas apguva 185 000 skolēnu, un vairāk nekā puse no tiem bija zēni (51,6%). Savukārt vidusskolas programmas apguva 39 000 skolēnu, no kuriem vairāk bija meiteņu (56,2%).
2024.gadā pamatskolu beidza 22 000 skolēnu, no kuriem 56,7% izvēlējās mācības turpināt vidusskolā, bet 34,4% - profesionālās izglītības iestādēs. Savukārt vidusskolu beidza 11 200 skolēnu, no kuriem 55,3% sāka studijas augstskolās un koledžās, 2,3% - profesionālās izglītības iestādēs, savukārt 42,4% mācības neturpināja.
2024.gadā veiktajā aptaujā tika noskaidrots, ka mājsaimniecības optimistiski vērtē savu bērnu līdz 15 gadu vecumam veselības stāvokli. 30,7% bērnu veselības stāvoklis tika novērtēts kā ļoti labs un 62,8% - kā labs, 5,3% bērnu veselības stāvoklis tika vērtēts kā vidējs un tikai 1,2% - kā slikts vai ļoti slikts. Tikai 4,1% bērnu bija veselības problēmu radīti ierobežojumi veikt aktivitātes, ko dara viņa vecuma bērni. 2017.gadā šādi ierobežojumi bija 12,1% bērnu.
Optimistiskāk tika novērtēts jaunāku bērnu veselības stāvoklis, savukārt vecāku bērnu veselība tika vērtēta nedaudz kritiskāk. Vērtējot veselību bērniem līdz 3 gadu vecumam, 34,5% mazuļu veselības stāvoklis tika raksturots kā ļoti labs un 61,5% - kā labs. Tikai 3,6% mazuļu veselības stāvoklis tika raksturots kā vidējs un 0,4% - kā slikts vai ļoti slikts. Savukārt, vērtējot 11 līdz 15 gadus vecu pusaudžu veselības stāvokli, 27,2% gadījumu tas tika raksturots kā ļoti labs, 64,6% gadījumu kā labs un 1,8% gadījumu kā slikts vai pat ļoti slikts.
Vecāki vairāk uzmanības velta profilaktiskiem pasākumiem pret dažādām saslimšanām. Kopš 2021.gada ir palielinājusies līdz 17 gadu vecuma bērnu savlaicīga vakcinācija pret atsevišķām infekcijas slimībām. 2023.gadā 60,8% meiteņu 12 gadu vecumā tika savlaicīgi sākta vakcinācija pret cilvēka papilomas vīrusa infekciju, kas ir par 21 procentpunktu vairāk nekā 2021.gadā, kad tā tika sākta 39,8% meiteņu. Tāpat arī arvien vairāk bērniem jau no mazotnes tiek uzsākta savlaicīga vakcinācija pret difteriju un stinguma krampjiem, kā arī masalām, masaliņām un epidēmisko parotītu.
Pētījumu dati liecina, ka izglītības iestādēs, kurās saglabājas augsts skolēnu mācību sniegums un spēcīga piederības sajūta, skolēni jūtas drošāk un ir mazāk pakļauti pāridarījumiem un citiem riskiem. Tomēr Latvijas skolās joprojām ir izplatīti skolēnu savstarpējie pāridarījumi jeb bulings. 2023.gada pētījuma dati liecina, ka 40,2% pamatskolas vecuma skolēnu pēdējo mēnešu laikā kaut reizi ir cietuši no skolasbiedru pāridarījumiem. Biežāk no pāridarījumiem cieta 1.-3.klašu skolēni (25,8%) un 4.-6.klašu skolēni (24,4%).
Vairāk nekā trešā daļa (34,0%) skolēnu atzina, ka paši kaut reizi ir darījuši pāri citiem. Biežāk to atzina 1.-3.klašu skolēni (15,3%) nekā 4.-6.klašu skolēni.
Katrs piektais bērns jeb 20,1% savas pirmās darba gaitas sāk 13 līdz 17 gadu vecumā, liecina Valsts ieņēmumu dienesta informācija par 2023.gadu. Lielākais darba samaksu saņēmušo bērnu īpatsvars bija Latgalē - 24,3% un Kurzemē - 23,6%, bet mazākais - Rīgā - 16,9%. Trīspadsmitgadīgiem bērniem vidējais darba līguma periods bija 19 dienas, bet septiņpadsmitgadīgajiem - 55 dienas. Nodarbinātības valsts aģentūras organizētajos vasaras nodarbinātības pasākumos pērn piedalījās 10 405 bērni - no viņiem 56,7% bija meitenes, 43,3% - zēni.