Eksperti: Daļa Latvijas karavīru pret saviem ieročiem izturas vieglprātīgi

esi dienējis sliktā armijas daļā, ja šāvi 400 patronas katru dienu, droši vien čekas karspēkā, kam valsts patronas nežēloja.

Ta vien liekas, ka neesi lasījis Tu pats. Vai arī neesi bijis armijā? Ierocis nav kristāla trauks pret kuru ir jāizturas saudzīgi, tas ir tavs darba rīks, kas jāizmanto maksimāli, savādāk, tāpat kā no elektriskās urbjmašīnas ar akumulatoru, kas stāv stūrī un kuru neizmantojot bojājas baterija, nav nekādas jēgas.

8000 ieroču gadā vai dienā apmēram 5 gabali uz vienu ,nav jau tik daudz.Viss vecs un sarūsējis ,kā zolītis tiek pie 2000 patronām ,tā vienkārši paņem?

Ieroci vislabāk spēj pārbaudīt tieši karāvīrs reālā kaujas vai treniņa laikā, tieši tur atklājas patiesā ieroča efektivitātes puse. Ja tik bieži tie g36 jālabo, tad nekas labs tur nav. Esi prātīgs pret sevi.

Ieroču testēšanai armijā jānotiek organizēti. Nevajag katra zollim mēģināt pašam pārliecināties par to, kad kusīs plastmasa un kad stobrs no karstuma lieksies, jo tādējādi tiek sabojāti ne tikai testējamie ieroči, bet viss bruņojums. Tāpēc tā ir armija, nevis ieroču pašdarbnieku klubs, ka nav visiem viss pašiem jāpārbauda, bet jāiziet apmācība un jāmāk ekstrēmos apstākļos atkārtot apmācībā veiktās darbības. P.S. Bruņojuma remonta centrā katram meistaram gadā nākas pārbaudīt aptuveni 1000 ieroču, un astoņi BRC darbinieki pašreizējos apstākļos tiek galā ar saviem pienākumiem. Pirmā reize, kad ļaudis pasaka, ka tiek galā ar pienākumiem, nevis prasa vēl palīgus algot vai algas pacelt. Prieks!

Kas te dīvains, izmeklējošā, dziļā žurnalistika praktiski ir mirusi, un tā tas ir visā pasaulē, ne tikai Latvijā. Palikuši vien reti izņēmumi, bet pārējie "žurnālisti" nodarbojas vien ar pieaicināto viesu intervēšanu, turklāt bieži vien pirms tam pienācīgi nesagatavojoties, un vēl ir reportieri, un ziņu aģentūru ziņu vācēji, kas tik copīpasto ziņas tālāk.