Laika ziņas
Šodien
Skaidrs

Eksperts: Baltijas valstu drošībai nepieciešami sabiedrotie, lai turētos kopā un izdzīvotu

Baltijas valstis ir mazas, tādēļ to drošībai nepieciešami sabiedrotie, lai turētos kopā un izdzīvotu, ikgadējā augsta līmeņa drošības un aizsardzības forumā Rīgas konference 2018 sacīja NATO kiberaizsardzības centra Tallinā direktors Svens Sakovs.

Diskusijā "1918-2018: Stratēģisko mācību gadsimts" viņš uzsvēra, ka no 100 gadu vēstures var mācīties daudz, taču galvenā stratēģiskā mācība ir tā, ka no vēstures nepieciešams mācīties un iemācīties pareizās mācības. Viņš vērsa uzmanību uz to, ka 1918.gadā un 1920.gadā Baltijas valstis uzvarēja karu pret boļševikiem, pateicoties ideālistiem nevis reālistiem.

"Vēlāk tieši reālisti zaudēja Baltijas valstu brīvību 1939.un 1940. gadā. Vēl viena mācība ir būt pacietīgiem, jo 1940.gadā ASV runāja par to, vai drīkst atzīt Baltijas valstu okupāciju, bet bija vajadzīgi 50 gadi, lai atgūtu neatkarību. Šajā ziņā var vilkt paralēles ar Krimas okupāciju un tās atzīšanu vai neatzīšanu," teica eksperts.

Pēc Sakova domām, Baltijas valstīm nevajadzētu domāt, ka tās ir pilnīgā drošībā, jo ir daudz problēmu un daudzas lietas aizsardzībā trūkst - ne tikai kareivji, bet arī dažādas militārās sistēmas. Tikmēr eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga norādīja, ka kareivju skaitam Baltijas valstīs nav liela nozīme. "Galvenais ir par tas, ja ASV vai britu kareivis tiek nogalināts Baltijā no Krievijas puses, tas ir kara pieteikums un nav svarīgi, cik kareivju te atrodas," atzīmēja eksprezidente.

Savukārt gan bijušais Polijas aizsardzības ministrs Antonijs Macerevičs, gan eksprezidente aicināja mācīties no kļūdām, kas saistītas ar Molotva Rībentropa paktu. "Svarīgākā Eiropas un mūsu reģiona mācība ir tā, ka jāuzmanās no situācijām, kāda radās pēc Molotova Rībentropa pakta. Tāpat ir jāsaprot, kuri ir mūsu politiskie draugi un no kuriem ir jāuzmanās," uzsvēra Macerevičs.

Vīķe-Freiberga atzīmēja, ka no pakta var izdarīt daudzus secinājumus. Pēc eksprezidentes domām, izpatikšana pretiniekam var būt ļoti bīstama spēle, jo rada ilūziju, ka problēma ir atrisināta. "Ja neesam uzmanīgi pret draudiem, sākam domāt, ka pretinieks pret mums būs labs, bet mēs nedrīkstam ieslīgt pašapmierinājumā," sacīja Vīķe-Freiberga.

Pēc viņas domām, galvenā mācība, simts gadu laikā ir tā, ka cilvēkiem ir brīži, kad ir iespējas mainīt vēsturi, un tas ir tikai jāvēlas. "Cīņa par neatkarība vai individuālajām tiesībām ir kas tāds, kam jābūt visas tautas sirdī. Tautai jādomā par labāku situāciju, varbūt jādomā kaut vai tikai par ideju par labāku nākotni," norādīja eksprezidente.

Viņasprāt, mazas nācijas ne vienmēr var ietekmēt to, kas notiek pasaulē, tādēļ tām ir jāpielāgojas. Arī starpkara periodā Latvija bijusi cerību pilna un cerēja, ka kaimiņi to neapdraudēs, skaidroja Vīķe-Freiberga, piebilstot, ka Baltijas valstu suverenitāte tomēr netika respektēta.

Viņa pauda prieku par to, ka Latvija ir daļa no Eiropas Savienības (ES) un NATO, taču vēlētos lielāku solidaritāti un sadarbību gan ES, gan NATO, gan Latvijā. "Baltijas valstu kopuzņēmuma "RB Rail" vadītājas Baibas Rubesas aiziešana un viņas pamatojums saistībā ar nespēju sadarboties Baltijas valstu starpā, liek domāt par tendenci uz patmīlību un centrēšanos uz sevi, kas neļauj skatīties plašāk un ir drauds Eiropai," piebilda Vīķe-Freiberga.

Jau vēstīts, ka Latvijas Nacionālajā bibliotēkā šodien un 29.septembrī norisinās ikgadējs augsta līmeņa drošības un aizsardzības forums "Rīgas konference 2018".

Konference pulcēs gandrīz 800 dalībniekus no visas pasaules. Latvijas Transatlantiskās Organizācijas rīkotā konference, sadarbībā ar Latvijas Ārlietu ministriju un Latvijas Aizsardzības ministriju, ir veidojusi ārlietu politikas debašu ietvaru Baltijas jūras reģionā kopš 2006.gada.

Konferences diskusijas tiks straumētas tiešraidēs "Rīgas konference 2018" mājaslapā "www.rigaconference.lv" un sociālā tīkla "Facebook" lapā, kā arī informatīvo partneru portālos.

Top komentāri

latvietis
l
Baltijas valstu drošībai nepieciešams veikt nozagto deokupāciju !
zane
z
Kāpēc visas trīs Baltijas valstis nevar izveidot vienotu ārejās aizsardzības sistēmu. Kāpēc jāsadalās. Vienota sistēma būtu daudz efektīvāka un daudz labāk attīstīta un organizēta. Bet, protams, atkristu otkati iepirkumos...……..
zrz
z
Baltijas valstis VISPĀR NEKAD savā vēsturē nav varējušas politiski vienoties par jebkādu politisku, ekonomisku vai militāru jautājumu. Pārāk dažādas intereses. NATO viņas ieet paralēli viena otrai un nekādas kopdarbības šeit nav. Paskatieties uz ekonomiskiem projektiem- ātomelektrostacija, sašķidrinātās gāzes termināls Baltijai. Kur tas viss ir? Nekur... RAIL Baltic šobrīd arī draud izjukt.
Skatīt visus komentārus

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

Diena jautā

Burova kļūšanu par Rīgas mēru vērtēju

Kopā nobalsojuši: 1892

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Čakša izstājusies no Latvijas Zaļās partijas(26)

Saeimas deputāte Anda Čakša izstājusies no Latvijas Zaļās partijas (LZP), bet pagaidām turpinās darbu Zaļo un zemnieku (ZZS) frakcijā, aģentūrai LETA sacīja LZP valdes priekšsēdētājs Edgars Tavars.

Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas