Pasažieru pārvadātāji apsver iespēju rīkot protesta akcijas, jo ir neapmierināti ar nozares politikas vadību, kas noved pie reģionālo pārvadājumu pakalpojumu pasliktināšanās. Satiksmes ministrija (SM) šogad papildus plāno piešķirt 9,19 miljonus eiro, lai saglabātu līdzšinējos autobusu maršrutus reģionos un ievērotu noslēgto līgumu nosacījumus, taču nozarē strādājošie uzskata, ka šī summa nesedz pērnā gada zaudējumus un liek strādāt zem pašizmaksas.
Pārejas posms
Šogad reģionālās nozīmes valsts dotētajiem autobusu pārvadājumiem ir atvēlēti 52,8 miljoni eiro, taču kopējie sabiedriskā transporta kompensējamie zaudējumi būtiski pārsniedz pieejamo finansējumu. SM papildus iezīmējusi summu – 9,19 miljonus eiro –, kas aprēķināta, pamatojoties gan uz plānoto pasažieru skaitu, gan braukšanas maksas palielinājumu, kā arī sabiedriskā transporta pakalpojumu līgumos plānoto izdevumu apmēru un pakalpojuma cenas pārskatīšanu atbilstoši līgumā ietvertajiem nosacījumiem.
SM skaidro, ka situācija šajā jomā ir sarežģīta, jo būtiski atšķiras no tās, kad tika organizēti iepirkumi un iesniegti piedāvājumi, proti, ir mainījušās sabiedriskā transporta pakalpojumu izmaksas. Tās kāpušas no 25% līdz 35%. Jāņem vērā, ka ap 50% no kopējām izmaksām veido darbinieku algas, degvielas izdevumi un autobusu amortizācijas atskaitījumi. Līgumos ir ietverta arī pakalpojumu cenu indeksēšana. Provizoriski cenas indeksācijas ietekme uz valsts budžeta izdevumiem pērn tika lēsta 1,2 miljonu eiro apmērā, šogad tā varētu sasniegt 3,3 miljonus un nākamajā gadā 3,8 miljonus eiro. Tuvākajos gados kompensējamie izdevumi pieaugs, bet valsts budžeta finansējuma bāzē ne šim, ne nākamajiem diviem gadiem nav paredzēti līdzekļi to segšanai.
SM atgādina, ka 2026. gads ir vērtējams kā pārejas posms, jo turpmāk paredzēts pārskatīt reģionālās nozīmes sabiedriskā transporta pārvadājumu maršrutu tīkla risinājumus un organizēšanas principus – it īpaši mazapdzīvotās vietās. Tāpat no šā gada tiks ieviests sabiedriskā transporta plānošanas rīks, kas palīdzēs izstrādāt maršrutus efektīvāk, kā arī pasažieru skaitītājus autobusos, lai apkopotu datus par cilvēku skaitu, kas izmanto šos pakalpojumus. Jāatgādina, ka Sabiedriskā transporta padome pērn 19. decembrī atlika jautājumu par maršrutu tīkla ieviešanu 2026. gadam, jo joprojām tiek turpinātas Autotransporta direkcijas (ATD) konsultācijas ar pašvaldībām un pārvadātājiem.
Atbildes nesaņem
Lai saņemtu atbildes uz diviem būtiskiem jautājumiem – par ilgtermiņa līgumu cenu pārskatīšanu un tam nepieciešamo papildu finansējumu –, Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija (LPPA) 7. janvārī tikās ar satiksmes ministru Ati Švinku (Progresīvie). Kā norāda organizācijas prezidents Ivo Ošenieks, tās netika sniegtas: «Kopš tikšanās pērn septembrī mēs redzam, ka nekas nav mainījies – atbildes tikai tiek ietērptas iedzīvotājiem draudzīgākās devīzēs. Mums kā nozarei tas nav pieņemami, un mēs vēlamies sarunu par reāliem risinājumiem noslēgto ilgtermiņa līgumu cenu pārskatīšanai un papildu finansējumu, lai var nodrošināt pakalpojumu atbilstoši šā brīža izmaksām. Ja visās nozarēs ir indeksētas izmaksas kopš straujā cenu pieauguma pēdējos gados, tad attiecībā pret pasažieru pārvadātājiem ar ilgtermiņa līgumiem šāda cenu pārskatīšana nav bijusi.» Izskanējusī informācija par SM it kā papildu finansējuma pieprasījumu pasažieru pārvadājumiem ir maldinoša, uzsver I. Ošenieks. 2026. gada apstiprinātajā budžetā tika paredzēti mazāki līdzekļi, jo bija iecerēts īstenot krasu maršrutu tīkla samazinājumu reģionos. Pēc būtības līdzekļu pieprasījums ir tikai par to, lai izpildītu reisus noslēgto līgumu ietvaros, bet papildu nauda netiek piešķirta ne pasažieru pārvadājumu pērnā gada zaudējumu segšanai, ne līgumcenu pārskatīšanai, faktiski liekot strādāt zem pašizmaksas.
Jau ceturtā reforma
I. Ošenieks jau iepriekš norādīja, ka jaunajos iepirkumos valsts samaksa pieaugs vismaz par 25%, salīdzinot ar cenu stratēģiju, ko tā piemēro ilgtermiņa noslēgtajiem līgumiem un kuru zaudējumus tā atsakās kompensēt. Šobrīd reālais pakalpojuma cenu diapazons sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanā reģionālās nozīmes maršrutu tīklā ir no 1,37 līdz 1,82 eiro/km, kamēr ATD vidējā prognozētā cena 2019. gadā laika posmam no 2021. līdz 2030. gadam bija 1,09 eiro/km.
Nozare ir neizpratnē par kārtējo, nu jau ceturto reformu kopš 2009. gada reģionālā sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanā. Aprēķini rāda, ka līgumiem ar termiņu mazāku par septiņiem gadiem kapitāls nepaspēj vienmērīgi amortizēties un viena kilometra izmaksas pieaug par 15–25% salīdzinājumā ar 10 gadu līgumu. Autobusu un ar tiem saistītās pasažieru pārvadājumu infrastruktūras dzīves cikls ir 10–12 gadu. Trīs gadu līguma gadījumā pārvadātājs nespēs atpelnīt investīcijas jauna transporta iegādē un būs spiests izmantot vecos autobusus, kas palielina ekspluatācijas izmaksas.
I. Ošenieka ieskatā SM un ATD dara visu iespējamo, lai pasažieru pārvadātājiem ar autobusiem pārvadāto pasažieru skaits būtiski samazinātos. Sabiedriskā transporta attīstības koncepcijā 2021.–2030. gadam plānotais autobusu maršrutu tīkls bija ap 71 miljonu kilometru gadā. Pērn tas saruka līdz 66 miljoniem kilometru, bet šogad plānotais ir 56 miljoni kilometru. No šādas pieejas cietīs reģionos dzīvojošie iedzīvotāji, jo vilcienu tīkls, par kuru pasažieru pieaugumu lepojas Pasažieru vilciens, aptver tikai nelielu daļu valsts.